Zviedrijas valdnieku uzskaitījums: Inge Vecākais]]'''<br/> ''Inge (I) den äldre''|| [[1079]]. — [[1, Inge Vecākais]]'''<br/> ''Inge (I) den äldre''|| [[1087]]. — [[1, nge Jaunākais]]'''<br/> ''Inge (II) den yngre''|| [[1110]]. — [[1
Pitagora teorēma: : : <math>AC^2=a^2+a^2.</math> (I) Pēc tās pašas teorēmas, kuba , : <math>AC'^2=a^2+AC^2.</math> (II) No I un II: : <math>AC'^2=a^
Sārmi: ārmiem pieskaita arī [[tallija (I) hidroksīds|tallija (I) hidrok, tallija (I) hidroksīds|tallija (I) hidroksīdu]] TlOH. Sārmi ir s
Slāpeklis: kābekli]], veidojot [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]]. Savienojumos slāpek
Neorganiskā ķīmija: lekulāros sietus]] * G: [[Vara (II) acetāts]] - viela ar neparast
Sāļi: ja hidroksīds|NaOH]] + [[hlora (I) oksīds|Cl<sub>2</sub>O]] → 2[, sub>SO<sub>4</sub>]] → [[svina (II) sulfāts|PbSO<sub>4</sub>]]↓ +
Slāpekļskābe: kumi = ūdeņraža trioksonitrāts (V) | CAS numurs = 7697, ā vispirms veidojas [[slāpekļa (V) oksīds]], kurš pēc tam reaģē
Grobiņa: iedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu [[ķēn
Sērskābe: ja ar O<sub>2</sub> [[vanādija (V) oksīds|vanādija (V) oksīda]] , [[vanādija (V) oksīds|vanādija (V) oksīda]] klātbūtnē: :2SO<sub>
Francijs: u ķīmiķi, analizējot [[mangāna (II) sulfāts|mangāna (II) sulfāta], [[mangāna (II) sulfāts|mangāna (II) sulfāta]] rentgenstaru fotogr
Metāli: :2Cu +O<sub>2</sub> → 2[[vara (II) oksīds|CuO]] (varš nomelnē, j, s|CuO]] (varš nomelnē, jo vara (II) oksīds ir melnā krāsā) [[Sār, <ref name=":0" /> :Fe + [[vara (II) sulfāts|CuSO<sub>4</sub>]] →
Arsēns: trīsvērtīgais arsēns ([[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] , ([[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] letālā deva cilvēkam
Zelts: ba +1 un +3, piemēram, [[zelta (III) oksīds]] Au<sub>2</sub>O<sub>
Alva: gās alvas savienojumi. [[Alvas (IV) hlorīds]] SnCl<sub>4</sub>, a
Kadmijs: a oksīds]] ar nelielu [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , u [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] Fe<sub>2</sub>O<sub>
Dzīvsudrabs: ra|t<sup>o</sup>]]) → [[dzelzs (II) sulfīds|FeS]] + Hg === Izoto
Mangāns: n veidojot attiecīgi [[mangāna (II) hlorīds|MnCl<sub>2</sub>]] un, nCl<sub>2</sub>]] un [[mangāna (II) sulfāts|MnSO<sub>4</sub>]]. P
Hroms: n +5 ir mazizplatītas. [[Hroma (III) oksīds]] ir cieta, zaļa viela, ūda]], no kuras iegūst [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. , ūst [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. Šo rūdu visvairāk i
Oksīdi: kļa monoksīds|CO]], [[slāpekļa (I) oksīds|N<sub>2</sub>O]]). Ok
Cinobrs: nobrs sastāv galvenokārt no Hg (II) sulfīda HgS. Cinobrs ir nozīm
Tantals: oglekļa dioksīdu]], [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [[hlorūdeņradis|hlo
Rodijs: |skābekli]], veidojot [[rodija (III) oksīds|rodija (III) oksīdu]] , t [[rodija (III) oksīds|rodija (III) oksīdu]] (Rh<sub>2</sub>O<sub, ors|hloru]], veidojot [[rodija (III) hlorīds|rodija (III) hlorīdu], [[rodija (III) hlorīds|rodija (III) hlorīdu]] (RhCl<sub>3</sub>).
Ampērs: priegumu mēra [[Volts|voltos]] (V)<br /> 1 volts (V) x 1 ampērs , lts|voltos]] (V)<br /> 1 volts (V) x 1 ampērs (A) = 1 [[vats]] (, rozetē ir 230 [[Volts|volti]] (V)<br /> Parastais gludeklis tēr
Rēnijs: i. Vismazāk ir izpētīti rēnija (II) savienojumi. == Izmantošana
Asins pārliešana: grupas recipientam, kam ir AB (IV) grupas asinis. Ievadīto izoag
Vara (II) sulfāts: O4.5H2O.jpg|250px]]<br /> Vara (II) sulfāta kristālhidrāts |ķīmis, anas temperatūra= }} '''Vara (II) sulfāts''' ir neorganiska vie, s ir zilā krāsā. Bezūdens vara (II) sulfāts ir balta higroskopisk
Klemenss Vinklers: ) oksīda]] iegūšanai no [[sēra (IV) oksīds|sēra (IV) oksīda]] [[k, nai no [[sēra (IV) oksīds|sēra (IV) oksīda]] [[katalizators|katal
Alumīnija oksīds: citi nosaukumi = alumīnija (III) oksīds | CAS numurs
Pirokatehīns: cīna un hidrohinona. [[Dzelzs (III) hlorīds]] pirokatehīna šķīdum
Rezorcīns: īns|pirokatehīnam]]. [[Dzelzs (III) hlorīds]] rezorcīna šķīdumu n
Hidrohinons: kaļ par hinonu, tādēļ [[dzelzs (III) hlorīds]] hidrohinona šķīdumu
Pirogallols: tīvai noteikšanai. [[Dzelzs]] (II) sāļi, kam ir neliels dzelzs (, I) sāļi, kam ir neliels dzelzs (III) sāļu piemaisījums, krāso piro, ola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs (III) sāļi oksidē pirogallolu līdz
Floroglucīns: ir [[reducētājs]]. Ar [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu], [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu]] floroglucīns dod vi
Glikolaldehīds: deņraža peroksīdu]] [[dzelzs]] (II) savienojumu klātienē: : CH<s, žu]] - īpašības (nogulsnē vara (I) oksīdu no [[Fēlinga šķīdums|F
Aleksis Klero: [[Bāzele|Bāzeli]] pie [[Johans (I) Bernulli|Johana Bernulli]].
Latvijas autoceļi: e autoceļi|Vietējie autoceļi]] (V). == Eiropas nozīmes autoceļi, 56 |5473 |- |Vietējie autoceļi (V) |2790 |10 274 |13 064 |- |- !
Vīnskābe: abi šķīdina [[vara oksīds|vara (II) oksīdu]], tādēļ to lieto [[nu
Slāpekļūdeņražskābe: īds, ūdeņraža dinitridonitrāts (V) | CAS numurs = 7782, varu]]), izdaloties [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam]] un [[ūdens|ūdenim]]
Svina acetāts: }} '''Svina acetāts''' (svina (II) acetāts, Pb(CH<sub>3</sub>COO, u. Svina acetātu iegūst, svina (II) oksīdam (PbO) reaģējot ar eti
Vara (II) oksīds: |200px]]<br />Pulverveida vara (II) oksīds <br>[[Attēls:Kristalls, un viena skābekļa atoma. Vara (II) oksīds ir pulverveida viela m, sā. == Atrašanās dabā == Vara (II) oksīds dabā sastopams melnas , Iegūšana == Laboratorijā vara (II) oksīdu var iegūt no [[vara (I, II) oksīdu var iegūt no [[vara (II) hidroksīds|vara (II) hidroksī, no [[vara (II) hidroksīds|vara (II) hidroksīda]], nitrāta, vai ka, stākā temperatūrā rodas [[vara (I) oksīds]]). 2Cu + O<sub>2</su, mmonscat|Copper(II) oxide|vara (II) oksīds}} [[Kategorija:Varš]]
Bartolomejs Anglis: s ietver informāciju par Dievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), c, ievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), cilvēka prātu un dvēseli (II, (II), cilvēka prātu un dvēseli (III), fizioloģiju (IV, V un VI), m
Belousova—Žabotinska reakcija: alizatoriem]] ([[cērijs|cērija (III)]] vai [[mangāns|mangāna (II)], (III)]] vai [[mangāns|mangāna (II)]] [[sāls|sāļi]], divvērtīgās , uz dzeltenu un atpakaļ (cērija (IV) joni ir bezkrāsaini, bet cēri, oni ir bezkrāsaini, bet cērija (III) joni - dzelteni). Efekts daud, vispirms kālija bromāts cērija (III) sāļu klātienē skābā vidē oksi, dikarbonskābi un oksidē cērija (III) jonus par Ce (IV) joniem. Kad, sidē cērija (III) jonus par Ce (IV) joniem. Kad brīvais broms ir , un citronskābe, kā arī cērija (IV) joni, kas darbojas kā kataliz
V ir vendeta: ju Hammondu), [[Hugo Vīvings]] (V), [[Stīvenss Rī]] (inspektors
Peugeot: File:Peugeot 308 82 VTi Active (II) – Frontansicht, 4. Januar 201
Livonijas krusta kari: eotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 1
Ringolds Balodis: me un izpratnes transformācija (I). Likums un Tiesības, 2006, 8.
Vācijas vēsture: ilsētu. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uff
Kompleksie savienojumi: nātrija tetrahidroksoplumbāts (II) Na<sub>2</sub>[Pb(OH)<sub>4</, ] un kālija heksafluorofosfāts (V) K[PF<sub>6</sub>]. Par anjonu, piemēri: dihlorodiamīnplatīns (II) [Pt(NH<sub>3</sub>)<sub>2</su
Jānis Ūdentiņš: 32. gada 6. maija Iznīcinātāju (II) eskadriļas vada komandieris.
Maksis Reiters: ās armijas frontēs — Brjanskas (II) frontē (28.09.42 — 12.3.43), , (28.09.42 — 12.3.43), Rezerves (II) frontē (12.03.43 — 23.03.43),, 03.43 — 28.03.43) un Brjanskas (III) frontē (28.03.43 — 05.06.43).
Priedes: nokrīt<ref>Latvijas PSR flora (I). R:, Latvijas Valsts izdevnie
Skansena kalnu vilcieniņš: culars.net - Skansens Bergbana (I), Stockholm (SE)<!-- Bota izve, culars.net - Skansens Bergbana (II), Stockholm (SE)<!-- Bota izve
Lokers: sakāvi, zviedru ķēniņš [[Olafs (I)|Olafs]] organizēja sekmīgāku
Vikingu laiki: ]. gadu zviedru ķēniņš [[Olafs (I)|Olofs I]] mēģināja pakļaut [[
Nemetāli: (Br), [[jods (elements)|jods]] (I), [[astats]] (At), iespējams,
Dislāpekļa oksīds: citi nosaukumi = slāpekļa (I) oksīds, slāpekļa oksiduls,<br, jautrības gāze,<br />slāpekļa (V) oksonitrīds | CAS n, īdu bieži dēvē par '''slāpekļa (I) oksīdu''' ar struktūrformulu , u var uzskatīt par '''slāpekļa (V) oksonitrīdu'''. Centrālā slāp
E numurs: ierobežota. |- | E 579||Dzelzs (II) glukonāts||dažādas|| |- | E 5, ||dažādas|| |- | E 585||Dzelzs (II) laktāts||dažādas|| |- | E 586, bežota. |- | E 942||[[Slāpekļa (I) oksīds]]||dažādas||Izmantojam
Puzes muiža: u nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, vēlākajam [[Embūtes
Oksidējošā skābe: [[amonija sāļi]]em, [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam]] vai [[slāpekļa (IV), (II) oksīdam]] vai [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam]]. Reaģējot koncentrē
Termīts (metalurģija): mb|Termīta maisījums ar dzelzs (III) oksīdu]] '''Termīts''' (no {{
Karaļūdens: adalās par hloru un [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]]: :2NOCl → 2NO + Cl<s, </sub> Bezkrāsainais slāpekļa (II) oksīds, izdaloties gaisā, rea, un veido brūnu [[NO2|slāpekļa (IV) oksīdu]]. Karaļūdenim reaģēj
Celuloze: šķīdumā, kā arī tetraamīnvara (II) hidroksīda šķīdumā jeb [[Švei
Cinka hlorīds: | citi nosaukumi = cinka (II) hlorīds,<br> cinka dihlorīds , i atdala, nogulsnējot [[dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidro, dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidroksīda]] veidā, pievienoj
Lopitāla kārtula: , Šveices matemātiķis [[Johans (I) Bernulli]]. Lopitāls bija pi
Latgales atbrīvošana: ijas Latvijas neatkarības karā (IV)] ''m.lvportals.lv'' 2015. gad
Kālija heksacianoferāts (II): ]<br />Kālija heksacianoferāta (II) formulvienības struktūrformul, }} '''Kālija heksacianoferāts (II)''' jeb '''dzeltenais asinssāl, ie [[cianoferāti|cianoferātiem (II)]]. Dzeltenais asinssāls ir ga, pas]], kālija heksacianoferāts (II) nav indīgs, jo tās ir ļoti st, ilā kompleksā heksacianoferāta (II) anjona sastāvā. Pat ar jutīgā, Agrāk kālija heksacianoferātu (II) ieguva, karsējot dzīvnieku [[, aidām. Kālija heksacianoferātu (II) izskaloja no atdzisušās sakus, rms iegūst kalcija ferocianīdu (II) Ca<sub>2</sub>[Fe(CN)<sub>6</, kto kalcija kālija ferocianīdu (II) CaK<sub>2</sub>[Fe(CN)<sub>6<, sējot, kālija heksacianoferāts (II) sadalās, izdalot slāpekli: :, ]], no kālija heksacianoferāta (II) šķīdumiem izgulsnē heksaciano, mazšķīstošus heksacianoferātus (II). [[Oksidētāji]], piemēram, , m jeb kālija heksacianoferātam (III): :2K<sub>4</sub>[Fe(CN)<sub>
Kālija heksacianoferāts (III): ]<br />Kālija heksacianoferāta (III) formulvienības struktūrformul, }} '''Kālija heksacianoferāts (III)''' jeb '''sarkanais asinssāls, ie [[cianoferāti|cianoferātiem (III)]]. Sarkanais asinssāls ir sar, ure == Kālija heksacianoferātu (III) ieguva vācu ķīmiķis [[Leopold, ūst no kālija heksacianoferāta (II), oksidējot to ar [[hlors|hlor, sub>] + 6HCl → 3KCl + [[dzelzs (III) hlorīds|FeCl<sub>3</sub>]] + , s palīdzību var noteikt dzelzs (II) saturu [[augsne|augsnē]], lai
Berlīnes zilais: ika iegūts, izgulsnējot dzelzs (II) heksacianoferātu (II) reakcij, t dzelzs (II) heksacianoferātu (II) reakcijā starp [[dzeltenais a, dzelteno asinssāli]] un dzelzs (II) sāļiem ([[dzelzs vitriols|dze, produktu oksidējot līdz dzelzs (III) heksacianoferātam (II). To pa, dzelzs (III) heksacianoferātam (II). To pašu pigmentu varēja iegū, asinssālim reaģējot ar dzelzs (III) sāļiem. Bija iespējams iegūt , ojas, kālija heksacianoferātam (II) jeb dzeltenajam asinssālim re, asinssālim reaģējot ar dzelzs (III) sāļiem. Ja dzeltenais asinssā, sinssāls ir pārākumā un dzelzs (III) sāli pievieno uzmanīgi, pa pi, pilieniem, rodas kālija dzelzs (III) heksacianoferāts (II), ko sau, dzelzs (III) heksacianoferāts (II), ko sauc par šķīstošo Berlīne, a|analītiskajā ķīmijā]] dzelzs (III) jonu noteikšanai. Vēsturiska, , vispirms radās kālija dzelzs (II) heksacianoferāts (II) — balta, a dzelzs (II) heksacianoferāts (II) — baltas nogulsnes, ko dēvēja, jaucot kālija heksacianoferāta (III) jeb sarkanā asinssāls un dzel, eb sarkanā asinssāls un dzelzs (II) sāļu šķīdumus, arī rodas spil, ska nozīme un tās lieto dzelzs (II) jonu pierādīšanai. Elektronu, ainā vidē sadalās par [[dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidro, dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidroksīdu]] un heksacianofer, oksīdu]] un heksacianoferātiem (II). Pie 200 °C Berlīnes zi, [[diciāns|diciānam]] un dzelzs (II) heksacianoferātam (II): :3Fe, dzelzs (II) heksacianoferātam (II): :3Fe<sub>4</sub>[Fe(CN)<sub, sējot līdz 560 °C, dzelzs (II) heksacianoferāts (II) sadalās, , dzelzs (II) heksacianoferāts (II) sadalās līdz [[slāpeklis|slāp
Sudraba nitrāts: citi nosaukumi = sudraba (I) nitrāts,<br />elles akmens,<b, |kālija nitrātu]] un [[tallija (I) nitrāts|tallija (I) nitrātu]], [[tallija (I) nitrāts|tallija (I) nitrātu]] sudraba nitrāts vei
Kurzemes pilskalni: kingi|vikingu]] ķēniņa [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu ķēniņ
Fēlinga šķīdums: I. Fēlinga šķīdums I ir [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfāta]] š, I ir [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfāta]] šķīdums, bet Fēling, anžsarkanas nogulsnes — [[vara (I) oksīds]]. Šo reakciju, ko sau
Sērpaskābe: kumi = ūdeņraža trioksosulfāts (IV),<br>ūdeņraža sulfīts |
Sprāgstošā skābe: sprāgstošā skābe ir [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] , [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] [[oksīms]] C=N−OH (f
Pēteris Lapainis: rī tiek pārcelts par ložmetēju (II) rotas jaunāko virsnieku. No 1, ī Lapainis kļūst par ložmetēju (II) rotas vada komandieri. 1927.
Hematīts: s]] '''Hematīts''' ir [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , r [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] (Fe<sub>2</sub>O<sub
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā: 009.jpg|[[Valdis Dombrovskis]] (V) |Attēls:Kalniete Sandra 2014-, 2-05 1.jpg|[[Sandra Kalniete]] (V) |Attēls:11.Saeimas deputāts A, 6356538).jpg|[[Artis Pabriks]] (V) |Attēls:Krisjanis-Karins-Latv, pg|[[Arturs Krišjānis Kariņš]] (V) |Attēls:Roberts Zile - Latvia
Prizmāns: apstākļos un pārveido par vara (II) hlorīda atvasinājumu ar paskā, sinājumu ar paskābinātu [[vara (II) hlorīds|vara (II) hlorīdu]]. , inātu [[vara (II) hlorīds|vara (II) hlorīdu]]. Neitralizējot ar s
Simts vientulības gadu: ais bērns Aureljāno Babilonija (II) tiek atsūtīts grozā pie Buend, paaudze Renātes dēls Aureljāno (II) izaug Buendiju ģimenē, nezino, prom. * 7. paaudze Aureljāno (II) un Amaranta Ursula iemīlas vi, iņiem piedzimst dēls Aureljāno (III), bet Amaranta Ursula dzemdībā, vās radniecības dēļ. Aureljāno (II) ir tik satriekts par Amaranta
Tollensa reaģents: sup> joniem un veido [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]] (, o [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]] (Ag<sub>2</sub>O), k, ka šķīdumu, līdz visas sudraba (I) oksīda nogulsnes ir izšķīduša, monjaka šķīduma. Rodas sudraba (I) oksīda nogulsnes, kas, turpin, zidrs, jo radies diamīnsudrabs (I). Šajā brīdī reaģents ir iegūt
Sintezētās apertūras radara polarizācija: r horizontālā (H) un vertikālā (V). Tiek izmantotas arī apļa vei, rizontālajā (H) un vertikālajā (V). Noteiktās situācijas ir iesp
Dzelzs (III) hlorīds: -iodid.png|250px]]<br />Dzelzs (III) hlorīda kristālrežģis<br /><s, citi = }} '''Dzelzs (III) hlorīds''' jeb '''dzelzs trih, sālsskābe]]s sāls. Tīra dzelzs (III) hlorīda kristāli ir sarkanbrū, </ref>. == Iegūšana == Dzelzs (III) hlorīds veidojas, dzelzij rea, hlorūdeņradi]], rodas [[dzelzs (II) hlorīds]] FeCl<sub>2</sub>. T, oksidēt]] ar hloru līdz dzelzs (III) hlorīdam (reakcija ir apgriez, te.JPG|thumb|220px|left|Dzelzs (III) hlorīda šķīdums [[mēģene|mēģe, + Cl<sub>2</sub> Tā kā dzelzs (III) hlorīds ir spēcīga [[Lūisa sk, enojumus]] — tetrahloroferātus (III): :FeCl<sub>3</sub> + Cl<sup>−, C temperatūrā kopā ar [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīdu]],, r [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīdu]], var iegūt [[dzelzs , O<sub>3</sub> → 3FeOCl Dzelzs (III) hlorīds ir [[oksidētājs]], pi, Cu → FeCl<sub>2</sub> + [[vara (I) hlorīds|CuCl]] :FeCl<sub>3</s, Cl → FeCl<sub>2</sub> + [[vara (II) hlorīds|CuCl<sub>2</sub>]] , + I<sub>2</sub> + 2HCl Dzelzs (III) hlorīds ir [[korozija|korozīv, īds. == Izmantošana == Dzelzs (III) hlorīda šķīdumu lieto [[radio, scat|Iron(III) chloride|dzelzs (III) hlorīds}} {{atsauces}} [[Kat
Dzelzs (II) hlorīds: D-SF-A.png|210px]]<br />Dzelzs (II) hlorīda kristālrežģis<br />[[, br />Nedaudz oksidējies dzelzs (II) hlorīda tetrahidrāts | , citi = }} '''Dzelzs (II) hlorīds''' jeb '''dzelzs dihl, ihlorīds kļūst zaļgans. Dzelzs (II) hlorīds labi šķīst [[ūdens|ūd, /sub> · H<sub>2</sub>O. Dzelzs (II) hlorīda tetrahidrāts ir zilga, āli [[mēģene|mēģenē]]]] Dzelzs (II) hlorīds rodas, iedarbojoties , Tas rodas arī, karsējot dzelzs (III) hlorīdu [[ūdeņradis|ūdeņraža], sālsskābei reaģējot ar dzelzs (II) oksīdu vai hidroksīdu: :FeO +, atorijas apstākļos tīru dzelzs (II) hlorīdu iegūst, pievienojot d, ki var iegūt arī tīru [[dzelzs (II) bromīds|dzelzs dibromīdu]] un, dzelzs dibromīdu]] un [[dzelzs (II) jodīds|dzelzs dijodīdu]]. Ci, orbenzola]] reakcija ar dzelzs (III) hlorīdu<ref>{{cite journal | , oksidēt]] ar hloru līdz dzelzs (III) hlorīdam (reakcija ir apgriez, kristālhidrātu. Sauss dzelzs (II) hlorīds sildot gaisā viegli o, ā viegli oksidējas līdz dzelzs (III) hlorīdam. Ar [[elektronegati, vāko]] metālu hlorīdiem dzelzs (II) hlorīds veido [[dubultsāls|du, ojumiem]] — tetrahloroferātiem (II), kuru anjona formula ir [FeCl, Izmantošana == Izmanto dzelzs (III) hlorīda iegūšanai, kā arī juv, nscat|Iron(II) chloride|dzelzs (II) hlorīds}} {{atsauces}} [[Kat
Dzelzs hlorīds: zs hlorīds var būt: * [[dzelzs (II) hlorīds]] — FeCl<sub>2</sub>;, — FeCl<sub>2</sub>; * [[dzelzs (III) hlorīds]] — FeCl<sub>3</sub>.
Amonija sulfāts: pārkristalizēšanu]], jo dzelzs (II) joni kristalizējas kopā ar am, disulfāta]], kas oksidē dzelzi (II) par dzelzi (III). Lai pārbaud, oksidē dzelzi (II) par dzelzi (III). Lai pārbaudītu, vai visa dze
SV Darmstadt 98: Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' (II) ** Čempioni (2): 1977–78<sup, '''Dienvidu Reģionālā līga''' (II)/(IV)<sup>[[#2|2]]</sup> ** Če
Granada CF: ja (''Segunda División'')]]''' (II) ** Čempioni: 1940–41, 1956–57, ja (''Segunda División B'')''' (III) ** Čempioni: 1982–83, 1999–00, zija (''Tercera División'')''' (IV) ** Čempioni: 1933–34, 2003–04
Bērnijs Sanderss: ers--VT-S|title=Bernie Sanders (I)|publisher=[[The Wall Street J
Antianginālie līdzekļi: ēlija šūnās atbrīvo [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa oksīdu]] (NO)
Avanafils: ermenī]] atbrīvojas [[slāpekļa (II) oksīds]] (NO), kurš savukārt
Alauns: [litijs]]), kā arī [[tallijs]] (I). Vienvērtīgais katjons, neska, lvenokārt ir alumīnijs, dzelzs (III) un hroms (III), bet alaunus v, umīnijs, dzelzs (III) un hroms (III), bet alaunus var veidot arī [
Humusvielas: a A. A., Ronco E. A. (1993) Cu (II) acute toxicity to the rotifer
Mora sāls: iti nosaukumi = amonija dzelzs (II) sulfāts | CAS numur, sāls''' jeb '''amonija dzelzs (II) sulfāts''' ((NH<sub>4</sub>)<, |amonija sulfāta]] un [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]], n [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]] [[dubultsāls]]. Mor, t ūdenī. Līdzīgi citiem dzelzs (II) sāļiem, Mora sāls šķīdums ir , opā siltus koncentrētus dzelzs (II) sulfāta un amonija sulfāta šķ, boratorijās kā parocīgu dzelzs (II) preparātu [[kālija permanganā, os (šeit tiek izmantota dzelzs (II) jona īpašība viegli oksidētie, a viegli oksidēties par dzelzs (III) jonu). Ar Mora sāls koncentrē
Perhlorāti: hydrate.JPG|thumb|250px|[[vara (II) perhlorāts|Vara (II) perhlorā, px|[[vara (II) perhlorāts|Vara (II) perhlorāta]] kristālhidrāts]]
Hlorskābe: orāts, ūdeņraža trioksohlorāts (V) | CAS numurs = 7790
Hlorpaskābe: lorīts, ūdeņraža dioksohlorāts (III) | CAS numurs = 1389
Slāpekļa (II) oksīds: -vdW.png|160px]]<br />Slāpekļa (II) oksīda molekulas modelis<br /, xide.svg|160px]]<br />Slāpekļa (II) oksīda struktūrformulas | , citi = }} '''Slāpekļa (II) oksīds''' (NO) ir viens no [[, |Normālos apstākļos]] slāpekļa (II) oksīds ir bezkrāsaina, ūdenī , a, jo oksidējas par [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]]. NO ir grūti sašķid, brīvais radikālis]]), slāpekļa (II) oksīds spēj veidot vāji saist, r dimērs, bet sasalis slāpekļa (II) oksīds ir pilnībā dimerizējie, jies. == Iegūšana == Slāpekļa (II) oksīdu var iegūt, iedarbojoti, 4</sub> → 2NO + 3[[dzīvsudraba (I) sulfāts|Hg<sub>2</sub>SO<sub>, 2[[sālsskābe|HCl]] → [[dzelzs (III) hlorīds|FeCl<sub>3</sub>]] + , 4NO +6H<sub>2</sub>O Slāpekļa (II) oksīds ir vienīgais no slāpek, Ķīmiskās īpašības == Slāpekļa (II) oksīds ir visai reaģētspējīga, dislāpekļa oksīdam]]. Ar hroma (II) sāļiem vai [[alvas (II) hlorī, hroma (II) sāļiem vai [[alvas (II) hlorīds|SnCl<sub>2</sub>]] NO, Piemēram, ievadot NO [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]], O [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]] šķīdumā, veidojas d, mmonscat|Nitric_oxide|Slāpekļa (II) oksīds}} {{atsauces}} {{slāp
Slāpekļa (III) oksīds: -vdW.png|180px]]<br />Slāpekļa (III) oksīda molekulas modelis<br /, cals.png|300px]]<br />Slāpekļa (III) oksīda struktūrformula | , citi = }} '''Slāpekļa (III) oksīds''' (N<sub>2</sub>O<sub, [slāpekļa oksīdi]]em. Slāpekļa (III) oksīds tīrā veidā pastāv tika, ir disociējušas par [[slāpekļa (IV) oksīds|NO<sub>2</sub>]] un [[, NO<sub>2</sub>]] un [[slāpekļa (II) oksīds|NO]]: :N<sub>2</sub>O<, abas temperatūrā, kad slāpekļa (III) oksīds ir gāzveidīgs, nav dis, > molekulu. {{kodīgs|Slāpekļa (III) oksīds ir toksiska un kodīga , .jpg|thumb|left|130px|Slāpekļa (III) oksīds atdzesētā kolbā]] Slāp, īds atdzesētā kolbā]] Slāpekļa (III) oksīdu iegūst, atdzesējot slā, du iegūst, atdzesējot slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdu maisī, ējot slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdu maisījumu. Laboratorij, ķīdumu uz pulverveida [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] , a [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] un atdzesējot radušo, b>3</sub> sadalās par slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdiem: :N, par slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdiem: :N<sub>2</sub>O<sub
Slāpekļa dioksīds: ures.jpg|250px]]<br />Slāpekļa (IV) oksīds dažādās temperatūrās (, emperatūra, jo vairāk slāpekļa (IV) oksīda atrodas NO<sub>2</sub>, citi nosaukumi = slāpekļa (IV) oksīds | CAS numurs, ļa dioksīds''' jeb '''slāpekļa (IV) oksīds''' (NO<sub>2</sub>) ir, b> 140 °C temperatūrā slāpekļa (IV) oksīds sastāv tikai no NO<sub, 2</sub>. Sašķidrināts slāpekļa (IV) oksīds ir bezkrāsains vai mon, īgs šķidrums. Sasalis slāpekļa (IV) oksīds ir balta kristāliska v, >2</sub>O Izmanto arī [[svina (II) nitrāts|svina (II) nitrāta]] , arī [[svina (II) nitrāts|svina (II) nitrāta]] uzmanīgu termisko s, </sub>)<sub>2</sub> → 2[[svina (II) oksīds|PbO]] + 4NO<sub>2</sub, dimerizāciju, nekā [[slāpekļa (II) oksīds|NO]] gadījumā, kur nes, ]]. Arī kristālisks [[slāpekļa (V) oksīds]] N<sub>2</sub>O<sub>5
Kari Latvijas vēsturē: iedru vikingu kēniņu]] [[Olafs (I)|Olafu]] pie Ezertuves (''Seeb
Latviešu tautas dejas: tvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XI
Slāpekļa (V) oksīds: alls.png|200px]]<br />Slāpekļa (V) oksīda molekulas modelis<br /, xide.svg|200px]]<br />Slāpekļa (V) oksīda struktūrformula | , citi = }} '''Slāpekļa (V) oksīds''' (N<sub>2</sub>O<sub, idēšanas pakāpē]] +5. Slāpekļa (V) oksīds ir bezkrāsaina, ļoti g, gāzi. == Vēsture == Slāpekļa (V) oksīdu pirmais ieguvis franču, >5</sub> Var iegūt [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]] reakcijā ar [[ozons|, būve == Gāzveida fāzē slāpekļa (V) oksīds sastāv no atsevišķām [, nitronija nitrātu'''. Slāpekļa (V) oksīds ir rets piemērs vielai, Ķīmiskās īpašības == Slāpekļa (V) oksīds ir tipisks skābais oks, > {{sprādzienbīstams|Slāpekļa (V) oksīds ir eksplozīva viela!}}, īva viela!}} Reaģē ar [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]], ro, ģē ar [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]], rodoties [[hlora ni, roformā]] izšķīdinātu slāpekļa (V) oksīdu lieto par [[nitrēšana|
Slāpekļa oksīdi: īdi' parasti saprot [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]] NO un [[slāpekļa (IV, (II) oksīda]] NO un [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]] NO<sub>2</sub> summu, u, ar to bieži saprot slāpekļa (II) oksīdu NO. * [[Dislāpekļa o, i un nekaitīgumu. * [[Slāpekļa (II) oksīds]] NO. Liela nozīme bio, b>O<sub>2</sub>. * [[Slāpekļa (III) oksīds]] N<sub>2</sub>O<sub>3, lāpekļpaskābe]]i. * [[Slāpekļa (IV) oksīds]] NO<sub>2</sub>. Brūn, ub>O<sub>4</sub>. * [[Slāpekļa (V) oksīds]] N<sub>2</sub>O<sub>5, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (II) oksīds]], NO</center> Attēls:, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (IV) oksīds]], NO<sub>2</sub></cen, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (III) oksīds]], N<sub>2</sub>O<sub>, de-3D-vdW.png|<center>Slāpekļa (IV) oksīda dimērs, N<sub>2</sub>O, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (V) oksīds]], N<sub>2</sub>O<sub>
Slāpekļpaskābe: ukumi = ūdeņraža dioksonitrāts (III), ūdeņraža nitrīts | , das, šķīdinot ūdenī [[slāpekļa (III) oksīds|slāpekļa (III) oksīdu], slāpekļa (III) oksīds|slāpekļa (III) oksīdu]]: :N<sub>2</sub>O<sub, kļos tā sadalās par [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [[slāpekļa (II) oks, ekļa (IV) oksīdu]], [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]] un ūdeni: :2HNO<sub>, + HNO<sub>3</sub> → 2[[mangāna (II) nitrāts|Mn(NO<sub>3</sub>)<su
Hlorapskābe: ohlorīts, ūdeņraža oksohlorāts (I), hloranols | CAS nu, īdinot ūdenī hloru vai [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]]: :C, u vai [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]]: :Cl<sub>2</sub> + H, dumu, hloru laiž [[dzīvsudraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīd, udraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīda]] ūdens [[suspensija|s, + HgO → 2HClO + [[dzīvsudraba (II) hlorīds|HgCl<sub>2</sub>]] R, Var arī vispirms iegūt hlora (I) oksīdu, laižot hloru cauri Hg, lsnes un apstrādā iegūto hlora (I) oksīda šķīdumu tetrahloroglek
Dzīvsudraba (II) cianīds: W.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda molekulas modelis<br , F.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda kristālrežģis<br />[[, e.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda struktūrformula | , citi = }} '''Dzīvsudraba (II) cianīds''' ir [[dzīvsudrabs|d, aizbāzni. Lai arī dzīvsudraba (II) cianīds tiek uzskatīts par [[, iācija]] nenotiek. Dzīvsudraba (II) cianīda molekulai ir gandrīz , iski iespējams arī dzīvsudraba (I) cianīds Hg<sub>2</sub>(CN)<su, īvu dzīvsudrabu un dzīvsudraba (II) cianīdu. == Iegūšana == Dzīv, u. == Iegūšana == Dzīvsudraba (II) cianīds rodas, reaģējot zilsk, jot zilskābei ar [[dzīvsudraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīd, udraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīdu]]: :HgO + 2HCN → Hg(CN, egūt arī, reaģējot dzīvsudraba (I) vai dzīvsudraba (II) sāļiem a, zīvsudraba (I) vai dzīvsudraba (II) sāļiem ar zilskābi vai [[cian, du]] šķīdumiem: :[[dzīvsudraba (II) hlorīds|HgCl<sub>2</sub>]] + , hlorīds|KCl]] :[[dzīvsudraba (I) hlorīds|Hg<sub>2</sub>Cl<sub>, 2</sub> veidojas [[dzīvsudraba (II) sulfāts|dzīvsudraba (II) sulf, draba (II) sulfāts|dzīvsudraba (II) sulfāta]] reakcijā ar [[kālij, ā ar [[kālija heksacianoferāts (II)|kālija heksacianoferātu (II)], s (II)|kālija heksacianoferātu (II)]]: :K<sub>4</sub>Fe(CN)<sub>6, ub>SO<sub>4</sub>]] + [[dzelzs (II) sulfāts|FeSO4]] == Īpašības , Īpašības == {{inde|Dzīvsudraba (II) cianīds ir stipri indīga viel, omplekso]] tetracianomerkurāta (II) jonu: :Hg(CN)<sub>2</sub> + 2, ojot kālija tetrajodomerkurātu (II): :Hg(CN)<sub>2</sub> + 4KI → , odas arī, karsējot dzīvsudraba (II) cianīdu kopā ar dzīvsudraba (, I) cianīdu kopā ar dzīvsudraba (II) hlorīdu: :Hg(CN)<sub>2</sub>
Kjeldāla metode: zstāts ar mazāk bīstamo [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfātu]] v, stamo [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfātu]] vai [[titāna dioksī
Hidroksīdi: . No kreisās — [[dzelzs|dzelzs (III)]], [[varš|vara (II)]], [[koba, zs|dzelzs (III)]], [[varš|vara (II)]], [[kobalts|kobalta (II)]] u, vara (II)]], [[kobalts|kobalta (II)]] un [[cinks|cinka]] hidroksī, amonija]] un [[tallijs|tallija (I)]] hidroksīdus sauc par [[sārm
Diabētiskā neiropātija: ojājumu un samazina [[Slāpekļa (II) oksīds|NO]] biopieejamību. =
Svina nitrāts: {{infokaste+}} '''Svina (II) nitrāts''' ir neorganisks sav, ub>3</sub>)<sub>2</sub>. Svina (II) nitrāts pēc izskata ir balts , vins|svinam]] (Pb) vai [[svina (II) oksīds|svina (II) oksīdam]] (, vai [[svina (II) oksīds|svina (II) oksīdam]] (PbO) reaģējot ar [, speriments, kurā izmanto svina (II) nitrātu, ir "zelta lietus". T, kas notiek, salejot kopā svina (II) nitrāta un [[kālija jodīds|kā
Oglekļa suboksīds: ] vai tās esterus ar [[Fosfora (V) oksīds|fosfora pentoksīdu]]<r
Hroma (VI) oksīds: skābekli un veidojot [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. , ot [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. Pie 435 °C sad
2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls: Dinamo Zagreb]] |colspan=3|4–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|2, ssia Dortmund]] |colspan=3|2–2 (V) |- |align=left|{{flaga|FRA}} , ympique"|Lyon]] |colspan=3|1–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|3, |Legia Warsaw]] |colspan=3|3–3 (V) |- |align=left|{{flaga|ESP}} , la FC|Sevilla]] |colspan=3|3–1 (V) |style="background:#C1E0FF"|5, "|Sporting CP]] |colspan=3|2–1 (V) |- |align=left|{{flaga|CRO}} , } [[FC Porto|Porto]] |3–0 |2–0 (V) |1–0 (M) |style="background:#, li|Napoli]] |6–2 |3–1 (M) |3–1 (V) |- |align=left|{{flaga|ESP}} , Barcelona]] |3–0 |3–0 (M) |0–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|C, es "Bayern"|Bayern]] |6–3 |2–1 (V) |4–2 {{piezīme|(pap.)|papildl, S Monaco FC|Monaco]] |4–1 |2–0 (V) |2–1 (M) |style="background:#, co Madrid]] |4–2 |3–0 (M) |1–2 (V) |} M — mājās; V — viesos ==
Nitrāti: trāti veidojas arī, [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam]] reaģējot ar [[karbo, es dod metāla oksīdu, slāpekļa (IV) oksīdu un skābekli: : 2[[vara, oksīdu un skābekli: : 2[[vara (II) nitrāts|Cu(NO<sub>3</sub>)<su, /sub>)<sub>2</sub>]] → 2[[vara (II) oksīds|CuO]] + 4NO<sub>2</sub, i veido brīvu metālu, slāpekļa (IV) oksīdu un skābekli: : 2[[sudr, arbība pamatojas uz [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]] atbrīvošanu gludās m
Johans Bernulli (astronoms): px|Johans Bernulli]] '''Johans (III) Bernulli''' ({{val|de|Johann , ) Bernulli''' ({{val|de|Johann (III) Bernoulli}}, 1744-1807) bija , fiziķa un matemātiķa [[Johans (II) Bernulli|Johana (II) Bernulli, [[Johans (II) Bernulli|Johana (II) Bernulli]] ģimenē. Arī viņa v, enē. Arī viņa vectēvs [[Johans (I) Bernulli]] (1667—1748) bija m
Mednieki sniegā: (ziemā)'' File:Pieter Bruegel (I) - The Return of the Herd (156
Atomu spektroskopija: klis|skābekli]] vai [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]., [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]].<ref name=brit /><re
Atomu absorbcijas spektroskopija: ai skābekli, kā arī [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]., [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]. No vienas puses, tī
Gijoms Fransuā de Lopitāls: ]] | pasniedzēji = [[Johans (I) Bernulli]] | studenti =, di viņu iepazīstināja [[Johans (I) Bernulli]] 1692. gadā, uzturē
Stefans II: other = }} '''Stefans II (III)''' ({{val|la|Stephanus II (II, III)''' ({{val|la|Stephanus II (III)}}, dzimis [[714. gads|714. ga
Polisulfīdi: /sub>S<sub>2</sub>]] + [[alvas (II) sulfīds|SnS]] → [[alvas (IV) , s (II) sulfīds|SnS]] → [[alvas (IV) sulfīds|SnS<sub>2</sub>]] + N, + 11O<sub>2</sub> → 2[[dzelzs (III) oksīds|Fe<sub>2</sub>O<sub>3<
BTS: rk Jimin (Jimin), Kim Taehyung (V), Jeon Jungkook (Jungkook). Vi
Indijas Tautas partija: An Alternative to the Congress (I)? |journal = Asian Survey |dat
Jevgēņijs Kotomins: ts Stimulated by Their Motion. (I). General formalism. ''Phys. S, ts Stimulated by Their Motion. (II). Three Recombination Mechanis
Bruks Teilors: to Šveices matemātiķi [[Johans (I) Bernulli|Johanu (I) Bernulli], i [[Johans (I) Bernulli|Johanu (I) Bernulli]]. Arī Teilora slave
Aerosols: od daļiņu kopējo koncentrāciju (V): <math>V= \pi/6 \int_0^\inft
Amonija dihromāts: pāri paliek tumši zaļi [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīda]] p, aļi [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīda]] putekļi. Agrāk šo de, sub>7</sub> + 14HCl → 2[[hroma (III) hlorīds|CrCl<sub>3</sub>]] +
FA Šiauliai: FFFF00| |title = 2010 g. (I) }} ||{{Football kit |pattern, FFFF00| |title = 2018 g. (I) }} |} == Sastāvs == : ''Atja
Kircas klosteris: olume I-II, Cluj-Napoca, 2000, (I) p. 53-170 si (II) p.&nbs, a, 2000, (I) p. 53-170 si (II) p. 119-217. # Fabritius-
Vērmaņi: s tirgotājs Kristiāns Heinrihs (I) Vērmans (1737—1813), kas 1763, —1843).]] * Kristiāns Heinrihs (I) (''Christian Heinrich''; 1737, 94—1865) ** Kristiāns Heinrihs (II) (''Christian Heinrich''; 1779, tsbesitzer)|Kristiāns Heinrihs (III)]] (''Christian Heinrich Freih, —1879) **** Kristiāns Heinrihs (V) (''Christian Heinrich''; 1849, nternehmer)|Kristiāns Heinrihs (IV)]] (''Christian Heinrich''; 18, lēns barons Kristiāns Heinrihs (III) fon Vērmans *** Johans Krist
Anna Ģertrūde Vērmane: 794—1865) * Kristiāns Heinrihs (II) (''Christian Heinrich''; 1779
Vanādija (V) oksīds: nosaukums = Vanādija (V) oksīds | attē, alls.png|200px]]<br />Vanādija (V) oksīda kristāliskā struktūra<, wder.jpg|150px]]<br />Vanādija (V) oksīda pulveris | cit, citi = }} '''Vanādija (V) oksīds''' (zināms arī kā '''v, oksīdiem, piemēram, [[vanādija (III) oksīds|vanādija trioksīdam]]:, b>O<sub>5</sub> par [[vanādija (IV) oksīds|VO<sub>2</sub>]]: :SO
Niobija (V) oksīds: nosaukums = Niobija (V) oksīds | attē, citi = }} '''Niobija (V) oksīds''' (zināms arī kā '''n
Tantala (V) oksīds: nosaukums = Tantala (V) oksīds | attē, citi = }} '''Tantala (V) oksīds''' (arī '''tantala pen
Nanmadols: = kultūra | Criteria = (I)(iii)(iv)(vi) | ID =
Kakodils: cetātam]] reaģējot ar [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīdu]]., r [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīdu]]. Reakcijā radās tumš
Imeretijas Karaliste: ņmantnieks princis Konstantīns (I) (1815–1844), ķēniņa Dāvida II, ņmantnieks princis Konstantīns (II) (1844–1885), prinča Konstantī, 1844–1885), prinča Konstantīna (I) dēls * Troņmantnieks princis, 1885–1888), prinča Konstantīna (II) dēls * Troņmantnieks princis, Troņmantnieks princis Giorgijs (I) (1888–1932), prinča Mihaila d, Troņmantnieks princis Giorgijs (II) (1932–1972), prinča Giorgija , ) (1932–1972), prinča Giorgija (I) dēls, nebija mantinieku * Tr, ņmantnieks princis Konstantīns (III) (1898–1978), prinča Giorgija , ) (1898–1978), prinča Giorgija (I) jaunākais brālis (I) Pēc tr, Giorgija (I) jaunākais brālis (I) Pēc troņmantnieka prinča Ko, oņmantnieka prinča Konstantīna (III) nāves 1978. gadā izbeidzās šī, Troņmantnieks princis Iraklijs (I) (1978–2013) * Troņmantnieks , Troņmantnieks princis Iraklijs (II) (no 2017) <ref>[http://www.ro
2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls: co Madrid]] | colspan="3" |0–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , -Germain"]] | colspan="3" |2–3 (V) |- | align="left" |{{flaga|GR, ympiacos"]] | colspan="3" |0–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , as "Ajax"]] | colspan="3" |2–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|SW, Malmes FF]] | colspan="3" |2–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , jas APOEL]] | colspan="3" |4–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|ES, Dortmund]] |5–1 |2–1 (M) |3–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , nchester City F.C.]] |3–1 |2–1 (V) |1–0 (M) |- | align="left" |{, FC|Monaco]] |1–0 |1–0 (M) |0–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , es "Saint-Germain"]] |5–1 |3–1 (V) |2–0 (M) |- | align="left" |{, es "Real"]] |3–2 |2–1 (M) |1–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , "Bayern"]] |5–3 |3–0 (M) |2–3 (V) |} M — mājās; V — viesos ==
Gračanicas klosteris: chus.jpg Meister von Gracanica (I) 001.jpg Meister von Gracanica, 001.jpg Meister von Gracanica (II) 001.jpg </gallery> == Ārējās
Rūsa: t sastāv no hidratēta [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , a [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] (Fe<sub>2</sub>O<sub, n''H<sub>2</sub>O) un [[dzelzs (III) oksohidroksīds|dzelzs (III) o, zs (III) oksohidroksīds|dzelzs (III) oksohidroksīda]] (FeO(OH) vai, e(OH)<sub>3</sub> jeb [[dzelzs (III) hidroksīds]]). Dzelzs korodēš
