Piziču pilskalna apmetne
| Piziču pilskalna apmetne | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Piziču pilskalna apmetne | |
| Atrašanās vieta |
 Viļānu pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°35′25.1″N 26°55′23.5″E / 56.590306°N 26.923194°EKoordinātas: 56°35′25.1″N 26°55′23.5″E / 56.590306°N 26.923194°E |
| Oficiālais nosaukums: Piziču pilskalna apmetne (Pilsētas vieta) | |
| Aizsardzības numurs | 2067 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Piziču pilskalna apmetne atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā Piziču sādžā, ir Piziču pilskalna nocietināta priekšpils. Šī vieta atrodas ap 2 km uz ZR no Viļānu pilsētas robežas. Piziču pilskalns XX gs. gandrīz pilnīgi norakts grantī. 1981. gadā pilskalna atliekas arheoloģiski izpētīja.
Piziču pilskalns un Pilsētas vieta ierīkoti garā kauprē abpus Rīvulas upītei, kas šķeļ kaupri. Upītes labajā krastā atradās pilskalns, bet kreisajā krastā atrodas kokiem noaugusī Pilsētas vieta. Šādā vārdā tautā saukta 170 m gara ZA-DR virzienā orientēta kaupres daļa, kuru DR galā nodala Rīvulas upīte, bet ZA galā – puslokā rakts grāvis un no tā zemēm veidots valnis. Grāvī un valnī izveidota ieejas vieta pilskalna plakumā. Garenais, DR galā mazliet kumpais plakums ir 140 m garš un 40-50 m plats. Tas paceļas 10 metru virs tuvākās apkārtnes. Pilskalna nogāzes ir samērā nolaidenas, jo vēl 20. gados Piziču Pilsētas vieta tika arta. Varbūt tāpēc kultūrslānis plakumā ir pelēcīgs un neizteiksmīgs.
Literatūrā Piziču Pilsētas vieta minēta tikai garāmejot, aprakstot Piziču pilskalnu. Izrakumi Piziču pilskalnā parādīja, ka tas datējams ar XII – XIII. gs. Domājams, ka arī Piziču Pilsētas vieta varētu attiekties uz to pašu laiku.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.