Zagreba

Zagreba
galvaspilsēta
Zagreb
Bana Jelačiča laukums
Karogs Ģerbonis
Zagreba
Koordinātas: 45°49′N 15°59′E
Valsts	Horvātija
Dibināta	1242. gadā
Platība
• galvaspilsēta	171 km2
Augstums	158 m
Iedzīvotāji (2021)
• galvaspilsēta	767 131
• blīvums	4 015/km²
• urbānā teritorija	792 875
• aglomerācija	1 288 000
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	HR-10000
Mājaslapa	www.zagreb.hr
Zagreba Vikikrātuvē

Zagreba (horvātu: Zagreb, izrunā: /zǎːɡrɛb/) ir Horvātijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes. Pilsēta atrodas 122 metrus virs jūras līmeņa. Zagreba ir galvenais Horvātijas politiskais un ekonomiskais centrs. Zagrebas administratīvajās robežās pēc 2011. gada datiem dzīvo 792 875 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,288 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Horvātijas lielākā pilsēta un 24. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Vēsture

1094. gadā Ungārijas karalis Lāslo I Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja bīskapiju, bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242. gadā to nopostīja mongoļi—tatāri. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis Bēla IV piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. 14. un 15. gadsimtā divas kopienas (pilsēta Griča kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz 17. gadsimtā apvienojās vienā kopienā.

1669. gadā jezuīti nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas Universitātes dibināšanas gadu).

1776. gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam galvaspilsēta bija Varaždina).

1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.

Demogrāfija

2011. gadā Zagrebā dzīvoja 687 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir Horvātijas lielākā pilsēta. Zagrebas aglomerācijā dzīvo aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāju. Aptuveni 92% no iedzīvotājiem ir horvāti. Lielākās minoritātes ir serbi (2,4%), musulmaņi (1,0%), albāņi (0,8%) un bosnieši (0,8%).

Cilvēki

Zagrebā ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:

• Jovans Karamata (1902–1967) — matemātiķis;
• Janica Kosteliča (1982) — kalnu slēpotāja;
• Miroslavs Krleža (1893–1981) — rakstnieks.

Sports

2008. gadā pilsētā tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arena Zagreb, kurā notiek virkne dažādu sporta pasākumu.

Nozīmīgākie sporta klubi, kas bāzējas Zagrebā, ir šādi:

• GNK Dinamo Zagreb (futbols)
• NK Zagreb (futbols)
• KHL Medveščak (hokejs)
• RK Croatia Osiguranje Zagreb (handbols)
• KK Cibona (basketbols)
• KK Zagreb (basketbols)
• KK Cedevita Zagreb (basketbols)
• Hrvatski akademski vaterpolski klub Mladost (ūdenspolo)

Sadraudzības pilsētas

Zagrebai ir šādas sadraudzības pilsētas (iekavās norādīts gads, kad tās ir kļuvušas par sadraudzības pilsētām):

• Amdāvāda, Indija (1962);
• Boloņa, Itālija (1963);
• Mainca, Vācija (1967);
• Sanktpēterburga, Krievija (1968);
• Trumse, Norvēģija (1971);
• Buenosairesa, Argentīna (1972);
• Kioto, Japāna (1972);
• Lisabona, Portugāle (1977);
• Pitsburga, Amerikas Savienotās Valstis (1980);
• Šanhaja, Ķīna (1980);
• Budapešta, Ungārija (1994);
• Vīne, Austrija (1994);
• Lapasa, Bolīvija (2000);
• Sarajeva, Bosnija un Hercegovina (2001);
• Ļubļana, Slovēnija (2001);
• Londona, Apvienotā Karaliste (2009);
• Prizrena, Kosova (2010).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zagreba.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)