2014. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2014. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+7,36 °C	+8,5 °C
Minimālā	−24,3 °C	−19,2 °C
Maksimālā	+37,8 °C	+33,0 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 724,3 mm Rīga: 657,7 mm
Mēnesī	Rīga: 161,7 mm (augusts)
Dekādē	Rīga: 72,8 mm (augusts)
Diennaktī	Latvija: 122,8 mm (Sigulda) Rīga: 43,0 mm (9. augusts)
Vējš
Vēja brāzmas	Liepāja: 35 m/s (13. decembris)
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2014. gada laikapstākļi Latvijā. 2014. gadā visi mēneši, izņemot jūniju, bija siltāki par normu. Kopumā 2014. gads bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. 2014. gads iesākās ar janvārim netipiski siltu laiku, kad gaisa temperatūra atsevišķās dienās bija pat 11 °C virs normas, tomēr janvāra otrajā pusē visā Latvijā strauji atgriezās ziema un diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 °C zem normas. Viszemākā mēneša gaisa temperatūra (−24,3 grādi) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Neskatoties uz kraso aukstā laika iestāšanos, nevienā novērojumu stacijā netika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Pāris nedēļas Latvijā pieturējās aukstums, taču sniega segas biezums bija neliels, kas ietekmēja situāciju lauksaimniecības teritorijās. Ilgā anticiklona ietekmē janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē, un saule spīdēja 2,7 reizes vairāk nekā ierasts. Līdz ar februāra sākšanos arī aukstums strauji atkāpās un mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,1 °C virs normas, tomēr, ņemot vērā iepriekšējo gadu siltos februārus, tika pārspēti tikai trīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi — 16. februārī.

Arī 2014. gada marts aizritēja neparasti silts: vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, šis mēnesis ilggadīgajā datu rindā bija trešais siltākais marts. Mēneša gaitā tika uzstādīti 52 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi konkrētās novērojumu stacijās, bet 10. un 23. martā tika pārspēti diennakts gaisa temperatūras rekordi visā Latvijā kopumā. Marts izcēlās arī ar ļoti stipru vētru, kas Latviju sasniedza 15. datumā. Vislielākais vēja ātrums jūras piekrastē brāzmās sasniedza pat 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s. 2014. gada aprīlis arī bija siltāks par normu (par 2,3 °C) un kļuvis par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē, bet 21. gadsimtā — vissiltāko aprīli, un periodā no 20. līdz 22. aprīlim vietām tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūra rekordi. Aprīlis aizritēja ar neparasti lēnu vēju — otrs lēnākais pēdējos 38. gados novērotais. Maijs bija 1,2 °C siltāks par normu un, pateicoties siltajām gaisa masām virs Latvijas, maija otrajā pusē meteoroloģiskā vasara sākās vidēji par mēnesi agrāk. Turklāt gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā. Interesanti, ka maijā pilnībā bez nokrišņiem aizritēja tikai viena diena, bet visvairāk jeb 2/3 no visa nokrišņu daudzuma nokrita mēneša pirmajā pusē. Maijā bija nedaudz vairāk nokrišņu nekā norma (131% no normas). Arī maijā tika novērots salīdzinoši lēns vēja ātrums, tomēr mēneša otrajā pusē daudzviet tika novēroti pērkona negaisi ar lokālām krasām vēja brāzmām. Vislielākās bija 25. maijā Dobelē: līdz 23 m/s.

Jūnijs atšķirībā no pārējiem 2014. gada mēnešiem bija aukstāks par normu (0,9 °C zem tās) un ierindojas kā otrs vēsākais vasaras pirmais mēnesis 21. gadsimtā. Šis jūnijs izcēlās ar neierastu gaisa temperatūras gaitu, jo, mēnesim ritot, gaisa temperatūras kļuva nevis augstākas, bet arvien zemākas, vien pašā mēneša izskaņā tās pietuvojās normai. Šis bija arī salīdzinoši mitrs jūnijs (nokrišņu daudzums 146% no ilggadīgās normas) un bija desmitais mitrākais novērojumu vēsturē, bet otrs mitrākais 21. gadsimtā. Liels daudzums nokrišņu mēneša otrajā dekādē un vairākās trešās dekādes dienās nolija pār Ogres novada Lielpēčiem, tā rezultātā kopējais 2014. gada jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija vislielākais līdz šim Lielpēčos jūnijā reģistrētais un vislielākais šajā mēnesī Latvijā — 160 mm (228% no normas). Lietusgāzes nereti pavadīja pērkona negaiss. Atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē tika reģistrēta arī krusa. 17. jūnijā Alūksnē krusas graudu diametrs sasniedza 8 mm. Vasarai turpinoties, jūlijs Latvijā bija 5. siltākais jūlijs gan 21. gadsimtā, gan visā novērojumu vēsturē ar vidējo gaisa temperatūru +19,7 °C, kas ir 2,7 °C virs ilggadīgās normas. Jūlijā nolija vien 74% no ilggadīgās nokrišņu normas, līdz ar ko šis bija otrs sausākais jūlijs 21. gadsimtā. Tomēr, kā jau vasaras mēnešiem raksturīgi, nokrišņu daudzums bija teritoriāli ļoti mainīgs un Siguldā 29. jūlijā diennakts laikā nolija 122,8 mm, kas ir 123% no visa mēneša normas, tas ir lielākais jebkad diennaktī Siguldā nolijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Augsta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 1,1 °C virs ilggadīgās normas. Neierasti karsts bija augusta sākums, kad vairākas dienas Latvijā valdīja karstums virs +30 °C. Turklāt Ventspilī tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7 °C, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 °C. Bet mēneša otrās dekādes sākumā karstums strauji rimās un mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra jau bija zemāka par normu un līdz ar to pakāpeniski arī noslēdzās meteoroloģiskā vasara. Kopējais mēneša nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 138,7 mm, kas ir 178% no ilggadīgās normas, līdz ar ko 2014. gada augusts bija otrs mitrākais 21. gadsimtā. Mēnesī tika reģistrētas 24 dienas ar pērkona negaisu un brāzmās visstiprākais vējš tika novērots 20. augustā Priekuļos 25 m/s, šai novērojumu stacijai augustā ir jauns maksimālā vēja ātruma rekords.

2014. gada septembra vidējā gaisa temperatūra bija 1 °C virs ilggadīgās normas, un 13. septembris bija līdz šim vissiltākais novērojumu vēsturē: Piedrujā gaisa temperatūra sasniedza +26,4 °C. Pirmās rudens salnas tika novērotas gandrīz mēnesi vēlāk nekā ierasts. Septembris bija sauss, nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 33,2 mm, kas ir 46% no ilggadīgās normas. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 38. mazākais novērojumu vēsturē. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija gandrīz normas robežās, tomēr 0,1 °C virs tās. Nolija 98,7 mm nokrišņu, kas ir 145% no ilggadīgās normas. Dobelē ar 74,3 mm tika uzstādīts jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma oktobrī Latvijā rekords. Jauni konkrēto vietu diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekordi šajā diennaktī tika uzstādīti arī Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos. Novembris noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru 0,7 °C virs normas. Novembrī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3 °C. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembris aizritēja ar īpaši mazu nokrišņu daudzumu — 21,4 mm, kas ir vien 35% no normas.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−6,1 °C	43 mm (98%)
Februāris	+0,4 °C	31,5 mm (92%)
Marts	+3,4 °C	47,4 mm (137%)
Aprīlis	+7,2 °C	30,9 mm (79%)
Maijs	+12,0 °C	64,3 mm (131%)
Jūnijs	+13,8 °C	96,6 mm (146%)
Jūlijs	+19,7 °C	58,4 mm (74%)
Augusts	+17,3 °C	138,7 mm (178%)
Septembris	+12,7 °C	32,3 mm (46%)
Oktobris	+6,5 °C	98,7 mm (145%)
Novembris	+2,3 °C	21,4 mm (35%)
Decembris	−0,9 °C	61,1 mm (115%)

Ar vidējo gaisa temperatūru −6,1 °C, kas ir 1,5 grādus zem ilggadējās normas, 2014. gada janvāris ilggadējā gada pirmo mēnešu datu rindā bija ierindojies aukstāko 32. vietā, tūlīt aiz 2013. gada janvāra, kurš bija tikai grāda desmitdaļu aukstāks. Starp 21. gadsimta janvāriem 2014. gada pirmais mēnesis bija ceturtais aukstākais. Janvāra nokrišņu daudzums — 43 mm — ir bijis tuvs ilggadējiem vidējiem rādītājiem (98% no ilggadējās normas), tādējādi ierindojot to gan ilggadējās datu rindas, gan 21. gadsimta decembra mēnešu vidusdaļā. Janvāri laika apstākļu ziņā var dalīt divās daļās — siltajā, mākoņainajā, lietainajā un aukstajā, saulainajā, sausajā. No mēneša sākuma līdz 12. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili virs normas, perioda vissiltākajās dienās paaugstinoties 10—11 grādus virs ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem. Visas diennaktis no 6. līdz 10. janvārim ilggadīgajā datu rindā bija pirmo piecu vissiltāko atbilstošo datumu skaitā. Diennakts maksimālā gaisa temperatūra 7. un 8. janvārī pakāpās līdz mēnesī visaugstākajām atzīmēm: +6,1 līdz +8,3 grādiem. Neparasti augstas šajā laikā bija arī diennakts minimālās gaisa temperatūras. Perioda vissiltākajā naktī (uz 8. janvāri) tās nenoslīdēja zemāk par +4,5 līdz +6,6 grādiem. Siltais laiks bija arī nokrišņiem bagāts. Tā vislietainākajā periodā — no 10. līdz 12. janvārim — nolija vairāk kā puse no visa mēneša nokrišņu daudzuma. 10. janvārī Rucavā, Stendē, Salacgrīvā, Priekuļos un Skrīveros diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu. Janvāra otrajā dekādē Latvijā strauji un pārliecinoši ienāca ziema. Sākot no 15. janvāra, sals jau visā Latvijas teritorijā valdīja visu diennakti, kļūstot jo dienas, jo stiprāks. No 19. janvāra diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 grādus zem normas, diennakts minimālā gaisa temperatūra pārsvarā bija −16 līdz −20 grādi, tomēr gandrīz katru nakti noslīdot arī zem −20 grādiem. Viszemākā mēnesī vērtība (−24,3 °C) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Mazāks sals bija piekrastes rajonos, it sevišķi, ja vējš pūta no jūras puses. Dienā Austrumlatvijā termometra stabiņš pakāpās pārsvarā līdz −7, −11 grādiem, bet šī temperatūra, mēneša beigās pūšot brāzmainam vējam, sajūtās likās zemāka. Tomēr jāatzīmē, ka 2014. gada janvārī netika uzstādīts neviens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords — pat mēneša visaukstākajā laikā diennakts minimālās gaisa temperatūras šogad bija 5—15 grādus augstākas par līdz šim novērotajām. Anticiklona ietekmē debesīm skaidrojoties, aukstais laika periods bija ar minimālu nokrišņu daudzumu. Tādējādi biezumā nelielā sniega sega, kas visā Latvijā izveidojās praktiski vienas diennakts laikā — 13. janvārī — ar minimālām izmaiņām saglabājās līdz pat mēneša beigām. Toties skaidrajā laikā dāsni spīdēja saule. Tās spīdēšanas ilgums kopumā mēnesī bija 2,7 reizes lielāks par normu, tādējādi teritorijas lielākajā daļā janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Visstiprāk tas pūta 10. janvārī, jūras piekrastes rajonos brāzmās sasniedzot 20—22, Liepājas ostā 25 m/s. Stiprāks vējš bija arī mēneša pēdējās dienās, brāzmās jūras piekrastes rajonos, 31. janvārī arī daudzviet iekšzemē sasniedzot 15–20 m/s.

Zvārtes iezis, 2014. gada 29. janvāris.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C, kas ir 5,1 grādu virs ilggadīgās normas, 2014. gada februāris ilggadīgajā gada datu rindā bija astotais siltākais, bet 21. gadsimtā — trešais siltākais kalendāro ziemu noslēdzošais mēnesis. Februāra nokrišņu daudzums — 31,5 mm — bija nedaudz zem ilggadīgā vidējā (92% no ilggadīgās normas), ierindojot to gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta februāra mēnešu vidusdaļā. Tikpat strauji kā janvārī atnācis, līdz ar februāra pirmajām dienām atkāpās aukstais laiks. Vēl 30. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija desmit, 31. janvārī — sešus grādus zemāka par normu, bet februāra pirmajās dienās gaisa temperatūra jau svārstījās ap normu. No 7. februāra līdz pat mēneša beigām iestājās stabili siltāks par normu laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā periodā bija 5—8 grādus augstāka par normu. Dienā temperatūra praktiski visā Latvijā bija pozitīva, visaugstākās vērtības — +7 līdz +10 grādus — sasniedzot 24.—25. februārī. Tomēr šīs temperatūras lielākoties bija zemākas par iepriekšējo gadu siltajos februāros uzstādītajām, tāpēc jauni maksimālo gaisa temperatūru rekordi visā 2014. gada februārī bija tikai trīs — 16. februārī Pāvilostā, 18. februārī Zīlānos un 24. februārī Saulkrastos (Skultes novērojumu stacijā). Minimālās gaisa temperatūras viszemākās bija no 1. līdz 6. februārim — līdz −14, −16 grādiem, kas arī šajā laikā bija ievērojami mazāk par ilggadīgi viszemākajām šajā laika periodā. Mēneša gaitā ar nokrišņiem visbagātākā bija otrā dekāde. Tajā nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija gandrīz divreiz lielāks par normu, Latgalē sasniedzot 260—280%. Kontrastā tam sausa bija mēneša trešā dekāde — tajā kopumā Latvijā nokrišņu bija tikai 9% no normas. Siltā laika ietekmē mēneša laikā strauji izkusa jau tā plānā sniega sega. Otrajā dekādē jau praktiski bez sniega bija Kurzeme un Latvijas vidusdaļa, bet 25. februārī, kā pēdējā, Latvijā izkusa sniega sega arī Alūksnē. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,6 m/s zemāks par normu. Visstiprāk tas pūta 1. februārī, brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniedzot 15–20 m/s.

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, 2014. gada marts ilggadīgajā gada datu rindā bija trešais siltākais, bet 21. gadsimtā — otrais siltākais pavasara pirmais mēnesis, tūlīt aiz 2007. gada. Marta nokrišņu daudzums — 47,4 mm (137% no ilggadīgās normas) — šo mēnesi bija ierindojis ilggadīgajā datu rindā kā 14. mitrāko, bet 21. gadsimtā kā ceturto mitrāko. 2014. gada marta lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas. Divpadsmit mēneša dienās kopā tika uzstādīti 52 jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordi, bet 10. un 23. marts bija līdz šim vissiltākie visā Latvijā kopumā. 23. marta visaugstākā maksimālā gaisa temperatūra +18,5 °C (Krāslavas novada Piedrujā) bija arī visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā visā mēnesī. Līdz normai un arī nedaudz zem tās gaisa temperatūra noslīdēja 16.—18. un 31. martā. 18. martā vietām Austrumlatvijā temperatūras stabiņš saruka arī zem −10 grādiem, viszemāko mēnesī gaisa temperatūru sasniedzot Rēzeknē: −11,1 °C. Mēneša gaitā 96% no visa nokrišņu daudzuma izkrita divpadsmit dienās — no 15. līdz 26. martam. Četrās no tām — 15., 20., 23. un 25. martā — diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums vietām pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu. Nokrišņu perioda sākums sakrita ar gaisa temperatūras pazemināšanos, kā rezultātā 15.—16. martā Latvijas lielākajā daļā izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu sasniedza 20. martā Siguldā — 18 cm. Tomēr arī šīs sniega segas mūžs bija īss — temperatūrai paaugstinoties, tā jau 21. martā izkusa. Vēja vidējais ātrums — 3,3 m/s — bija tuvs normai. Aktīvie cikloni, kas mēneša vidusdaļā atnesa Latvijai nokrišņus, izraisīja arī līdz šim visstiprāko vēju. 15. martā tas stipri pūta visā Latvijā, brāzmās vislielāko ātrumu sasniedzot Baltijas jūras piekrastē — 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s, Austrumlatvijā 14–19 m/s. Kurzemē vēja brāzmas plosījās vēl arī nākamajās dienās, brāzmās 16. martā sasniedzot 20, bet 17. martā — 24 m/s. Divas vētrainas dienas bija arī mēneša trešās dekādes sākumā — 21. martā vēja brāzmas Kurzemē sasniedza 18—22, pārējā teritorijā 15–18 m/s, 25. martā piekrastes rajonos un arī Kurzemes vidienē — 18–20 m/s.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C, kas ir 2,3 grādus virs ilggadīgās normas, 2014. gada aprīlis ilggadīgajā gada datu rindā bija piektais siltākais, bet 21. gadsimtā — vissiltākais pavasara vidējais mēnesis. 2014. gada aprīļa nokrišņu daudzums — 30,9 mm (79% no ilggadīgās normas) — šo mēnesi ir ierindojis ilggadīgās datu rindas vidusdaļā, vairāk uz sauso pusi. 2014. gada aprīļa lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas. Vissiltākais laiks bija no 19. līdz 22. aprīlim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 6—9 grādus virs normas. Šajās dienās maksimālā gaisa temperatūra pirmo reizi šopavasar pakāpās virs +20 grādiem, mēnesī visaugstāko vērtību, +25,4 grādus, sasniedzot 22. aprīlī Ogres novada Lielpēčos. 20., 21. un 22. aprīlī vietām tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Lai arī viszemākās gaisa temperatūras, −7, −9 grādi, bija mēneša sākumā, sals naktī un rīta pusē gaisā bija gandrīz visu mēnesi, arī trešā dekādē vietām sasniedzot −3, −5 grādus. Nokrišņu daudzums mēneša gaitā bija nevienmērīgs. Visvairāk nokrišņu — 80% no visa mēneša nokrišņu daudzuma — izkrita laikā no 7. līdz 9. aprīlim. 9. aprīlī Latvijas lielākajā daļā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu, Dobelē — pat 2,3 reizes. Turpretī mēneša sākums un laika periods no 17. aprīļa līdz mēneša beigām bija gandrīz bez nokrišņiem. Nokrišņi lielākoties bija lietus veidā. Mēneša sākumā izkrita arī sniegs, 14. aprīlī — ledus graudi, tomēr sniega sega, ja arī naktī izveidojās, dienā, temperatūrai paaugstinoties, izzuda. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,6 m/s, kas ir 0,9 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 38 gados aprīlī novērotais. Mēneša laikā bija tikai viena diena (15. aprīlis), kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja spēku.

Ar vidējo gaisa temperatūru +12,0 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas, 2014. gada maijs ilggadīgajā gada datu rindā bija 16. siltākais, bet 21. gadsimtā — 5. siltākais pavasari noslēdzošais mēnesis. Ar mēneša kopējo nokrišņu daudzumu — 64,3 mm (131% no ilggadīgās normas) — 2014. gada maijs ilggadīgo datu rindā bija ierindojies mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu trešā desmita vidusdaļā. 21. gadsimta maija mēnešu datu rindā šī gada maijs ir 6. mitrākais. Jāatzīmē arī, ka 2014. gada maijs bija piektais maijs pēc kārtas, kad mēneša nokrišņu daudzums ir bijis lielāks par normu. Maijs kārtējo reizi parādīja, cik daudzveidīgi var būt Latvijas laika apstākļi atkarībā no valdošajām gaisa masām. Mēneša sākumā ar ziemeļrietumu, rietumu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 4—5 grādiem zem normas, bet naktīs daudzviet bija sals līdz −3, −5 grādiem. Visaukstākā visā mēnesī bija nakts uz 3. maiju, kad gaisā −1, −5 grādu sals bija gandrīz visā Latvijā, bet zāles virskārtā temperatūra vietām noslīdēja pat zem −10 grādiem. Pāvilostā, Liepājā, Stendē un Daugavpilī tik zemas gaisa temperatūras šajā diennaktī tika reģistrētas pirmoreiz. Lietum šai laika periodā brīžam pievienojās arī slapjš sniegs un sniega graudi. Maija otrajā pusē līdz ar siltām gaisa masām no dienvidaustrumiem, dienvidiem Latvijā mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem sākās meteoroloģiskā vasara. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat 7-10 grādiem virs normas. 19., 23.—25. maijā dienā gaisa temperatūra bija kā karstā vasarā — līdz pat +31, +31,7 grādiem. Tādējādi šī gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā. Vēsās gaisa masas Latviju sasniedza atkal mēneša pēdējās dienās, kad naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat +4, +6 grādiem, bet zāles virskārtā Latvijas augstākajās vietās viszemākā temperatūra bija +0,2 līdz +1,5 °C. 2014. gada maijā pilnībā sausa visā Latvijā bija tikai viena diena, bet visvairāk — 2/3 no visa mēneša nokrišņu daudzuma — zemi sasniedza mēneša pirmajā pusē. Latvijas austrumu daļā visstiprākās lietusgāzes bija 12. un 13. maijā — šeit vietām diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza dekādes normu 1,3—1,8 reizes, bet abu minēto diennakšu kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs visa mēneša nokrišņu normai. Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemē dekādes nokrišņu normai līdzvērtīgas un arī to pārsniedzošas lietusgāzes bija 20. un 21. maijā. Vismazāk nokrišņu šai mēnesī bija Kurzemē — tas bija vienīgais reģions ar mēneša nokrišņu daudzumu zem normas. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,5 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 38 gados maijā novērotais. Brāzmās vētraina vēja spēks tika sasniegts 1., 4. un 5. maijā Kurzemē un Rīgas līča dienvidu daļā — 18–20 m/s. Mēneša otrajā pusē daudzviet bija pērkona negaisi ar lokālu vēja pastiprināšanos: 20. maijā Rūjienā brāzmās līdz 22 m/s, bet 25. maijā Dobelē līdz 23 m/s.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,8 °C, kas ir 0,9 grādus zem ilggadīgās normas, 2014. gada jūnijs ilggadīgajā gada datu rindā bija vēsāko jūnija mēnešu trešā desmita vidū, bet 21. gadsimtā — otrais vēsākais vasaras pirmais mēnesis. Ar mēneša kopējo nokrišņu daudzumu — 96,6 mm (146% no ilggadīgās normas) — 2014. gada jūnijs ilggadīgajā datu rindā ir ierindojies mitrāko vasaras sākuma mēnešu desmitajā vietā. 21. gadsimta jūnija mēnešu datu rindā — otrais ar nokrišņiem bagātākais. 2014. gada jūnijā gaisa temperatūras izmaiņas bija pretējas ierastajām — mēnesim ritot, laiks palika nevis siltāks, bet aukstāks. Mēneša pirmā dekāde bija 2,6 grādus siltāka par normu un mēneša vissiltākajā dienā — 4.jūnijā — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos gaiss sasila līdz +27, +29,5 grādiem. Daudzviet Latvijas austrumu daļā tika uzstādīti jauni 4. jūnija konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi un tikai pavisam nedaudz pietrūka līdz šai dienā 1949. gadā reģistrētajai visaugstākajai visā Latvijā gaisa temperatūrai. Turpmāk gaisa temperatūra pakāpeniski slīdēja uz leju un mēneša otrajā pusē lielākoties bija 4—6 grādus zem normas. Nu jau savukārt sāka krist iepriekšējie diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — 16., 17., 18., 21., 26. un 27. jūnijā atsevišķās vietās, bet naktī uz 28. jūniju — Latvijas lielākajā daļā. 27. jūnijā līdz jaunam visas Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordam pietrūka nieka 0,3 °C. Siltākas gaisa masas Latviju sasniedza mēneša pēdējās dienās — 29. un 30. jūnija diennakts vidējās gaisa temperatūras jau bija tuvas normai. 2014. gada jūnijā lielāks vai mazāks nokrišņu daudzums Latvijā bija katru mēneša dienu. Stipru lietusgāžu lokālais raksturs bija iemesls visai ievērojamiem nokrišņu daudzuma kontrastiem. Tā, piemēram, Liepājā, 3. un 29. jūnijā diennaktī nolīstot aptuveni divām dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam, kopējais mēneša nokrišņu daudzums bija 220% no normas, bet netālajā Rucavā, kur mēneša laikā intensīvu nokrišņu nebija, mēneša nokrišņu daudzums bija pat nedaudz zem normas (97%). Liels daudzums nokrišņu mēneša otrajā dekādē un vairākās trešās dekādes dienās nolija pār Ogres novada Lielpēčiem, tā rezultātā kopējais 2014. gada jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija vislielākais līdz šim Lielpēčos jūnijā reģistrētais un vislielākais šajā mēnesī Latvijā — 160 mm (228% no normas). Lietusgāzes nereti pavadīja pērkona negaiss. Atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē tika reģistrēta arī krusa. 17. jūnijā Alūksnē krusas graudu diametrs sasniedza 8 mm. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,5 m/s, kas ir 0,4 m/s zem normas) bija sestais lēnākais pēdējos 38 gados jūnijā novērotais. Visstiprākās brāzmas tika novērotas 17. jūnijā, Kurzemē tās sasniedza 15—17, Viduslatvijā 17—19, bet Austrumlatvijā — 20 m/s.

Pēc vēsā vasaras sākuma, 2014. gada jūlijs, ar vidējo gaisa temperatūru +19,7 °C (2,7 grādus virs ilggadīgās normas), gan ilggadīgajā datu rindā, gan 21. gadsimtā bija piektais siltākais vasaras vidus mēnesis. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu — 58,4 mm (74% no ilggadīgās normas) — 2014. gada jūlijs ilggadīgajā datu rindā ierindojās sausāko vasaras vidus mēnešu trešā desmita sākumā, bet 21. gadsimta jūlija mēnešu datu rindā, otrais sausākais. Pēc nedaudz vēsāka par ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem mēneša sākuma, Latvijā sāka valdīt silta, brīžam arī karsta vasara. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5—6 grādiem virs normas, dienā gaiss vietām sakarsa arī virs +30 grādiem. Visaugstākā šai mēnesī gaisa temperatūra tik reģistrēta 30. jūlijā Ogres novada Lielpēčos: +33,6 °C. Naktīs, vējam pūšot no jūras puses, piekrastes rajonos termometra stabiņš noslīdēja arī zem +10 grādiem, mēnesī viszemāko vērtību sasniedzot 19. jūlijā Ventspils novada Vičakos: +6,2 °C. Kopumā mēnesī vismazāk lija Kurzemes jūras piekrastes rajonos — Ventspilī tikai 16%, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā 25—27% no mēneša "plāna". Pārējā teritorijā bija vasarai raksturīgais teritoriāli mainīgais nokrišņu daudzums ar lokāli stiprām un pat ļoti stiprām lietusgāzēm. Tā dekādes nokrišņu normu līdz 1,5 reizēm pārsniedzošs nokrišņu daudzums zemi sasniedza 1. jūlijā Priekuļos, Ogres novada Lielpēčos, Skrīveros un Zosēnos, 15. jūlijā Sīļos, 19. jūlijā Lubānā, un 31. jūlijā Salacgrīvā, bet 29. jūlijā pār Siguldu nolijušais neparasti lielais nokrišņu daudzums jau pārsniedza visa mēneša normu — 123%. 122,8 mm nokrišņu, kas Siguldā izlija 29. jūlija pēcpusdienā 6 stundu laikā, bija lielākais jebkad diennaktī Siguldā izlijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Vislielākais Latvijā diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums ir reģistrēts Ventspilī — tur 1973. gada 9. jūlijā, arī pēcpusdienā, arī 6 stundu laikā, zemi sasniedza 160 mm nokrišņu. Jūlijā kopā Latvijā bija 18 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija centrālajos un austrumu rajonos. Mēneša vēja ātrums (2,1 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija viens no lēnākajiem jūlijā novērotajiem, tikai divās mēneša dienās — 29. un 31. jūlijā — brāzmās Austrumlatvijā lokāli sasniedzot 17–18 m/s.

Ar gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma kontrastiem tika pavadīts vasaras pēdējais mēnesis. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C (1,1 grādu virs ilggadīgās normas) 2014. gada augusts ilggadīgajā datu rindā bija 19. siltākais, bet 21. gadsimtā — 6. siltākais, par 0,2 °C apsteidzot iepriekšējo, 2013. gada, augustu. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu 138,7 mm (178% no ilggadīgās normas), ilggadīgajā datu rindā augusts bija piektais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimta augusta mēnešu datu rindā — otrais mitrākais. 2014. gada jūlijā sācies, karstums turpinājās arī augustā. Ar vidējo gaisa temperatūru +22,0 °C, kas ir 4,9 grādus virs ilggadīgās normas, mēneša pirmā dekāde bija karstākā augusta pirmā dekāde Latvijā. Ne tikai augusta mēneša, bet visas vasaras viskarstākās dienas bija 3., 4. un 5. augusts, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās 7—9, atsevišķās vietās pat 10—11 grādus virs normas — kopumā Latvijā tāds karstums šajās dienās bija pirmoreiz. Laikā no 2. līdz 8. augustam katru dienu un arī vēl 11. augustā gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. 3. un 4. augustā Kurzemes rietumu daļā termometra stabiņš pakāpās virs +35 grādiem. Ventspilī, kur šajās dienās laiks bija viskarstākais, tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7 °C, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 °C. Arī 4. augustā Ventspilī sasniegtā diennakts vidējā gaisa temperatūra (+28,8 °C) ir līdz šim visaugstākā Latvijā. Pāvilostā ar +35,9 °C (3. augustā) un Liepājā ar +35,6 °C (4. augustā) tika sasniegtas jaunas visa gada visaugstākās gaisa temperatūras šo pilsētu novērojumu vēsturē. Dobelē ar +35,1 °C (3. un 4. augustā) un Saldū ar +33,1 °C (4. augustā) tika uzstādīti jauni šo pilsētu augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni konkrēto dienu konkrētajā vietā rekordi 3. un 4. augustā tika uzstādīti Latvijas lielākajā daļā un atsevišķās vietās vēl arī 2., 5., 6. un 11. augustā. Arī naktis šai laikā nesniedza veldzi — atsevišķās vietās tās pat varēja saukt par tropiskajām, jo tajās minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +20 grādiem. Karstums visai strauji rimās mēneša otrās dekādes sākumā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra 13. augustā jau bija gandrīz līdzvērtīga, bet turpmāk, līdz pat mēneša beigām, zemāka par ilggadīgo vidējo šai laikā. Laikam kļūstot vēsākam, mēneša otrajā pusē pakāpeniski noslēdzās arī meteoroloģiskā vasara. Visilgāk — līdz 29. augustam — tā bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša pēdējās dienās naktīs gaiss atdzisa līdz rudenīgiem +3, +5 grādiem. Lai gan ne pavisam bez nokrišņiem, tomēr mēneša karstajā laikā nokrišņu bija salīdzinoši maz. Temperatūrai pazeminoties, atsākās un gandrīz līdz mēneša beigām turpinājās nokrišņu daudzumā kontrastainu lietusgāžu laiks. Gan otrajā, gan trešajā mēneša dekādēs nokrišņu daudzums kopumā Latvijā pārsniedza normu vairāk kā divas reizes, bet atsevišķās vietās pārsniegums bija četras un gandrīz piecas reizes. Visā mēnesī ar nokrišņiem visbagātākais kopumā Latvijā bija 25. augusts, kad diennakts nokrišņu daudzums gandrīz visur Valsts centrālajos un austrumu rajonos bija tuvs vai lielāks par visas dekādes nokrišņu normu. Lokāli vislielākais nokrišņu daudzums — 59,6 mm, kas divas reizes pārsniedz dekādes nokrišņu normu — izkrita 28. augustā Siguldā. Tas ir otrais vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī šajā gadā. Jāatzīmē, ka pirmais — 122,8 mm — 29. jūlijā arī izkrita Siguldā. Siguldā dāsni lija arī citās šī mēneša dienās, tā rezultātā 2014. gada augustā Siguldā reģistrētais nokrišņu daudzums bija ilggadīgi vislielākais šai pilsētā augustā novērotais. Augustā Latvijā bija 24 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,5 m/s, kas ir tuvu normai. Stiprām vēja brāzmām, tāpat kā intensīviem nokrišņiem un pērkona negaisiem, bija lokāls raksturs. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs vislielākais vēja brāzmu ātrums tika reģistrēts Daugavgrīvā: 6. augustā 21 m/s, 27. augustā 19 m/s. 20. augustā Priekuļos sasniegtie 25 m/s bija visstiprākās vēja brāzmas 2014. gada augustā Latvijā un jauns ilggadīgais vēja brāzmu rekords augusta mēnesī Priekuļos.

Lauciņu dolomīta karjera ezers Cēsīs. 2014. gada 27. septembris.

Ar vidējo gaisa temperatūru +12,7 °C (1 grādu virs ilggadīgās normas) 2014. gada septembris ilggadīgajā datu rindā bija 24. siltākais, bet 21. gadsimtā — 6. siltākais. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu 32,3 mm (46% no ilggadīgās normas), 2014. gada septembris ilggadīgajā datu rindā bija piektais sausākais, bet 21. gadsimtā — trešais sausākais. Līdz ar septembra pirmajām dienām noslēdzās divu nedēļas ilgušais stabili vēsais laiks un temperatūra sāka paaugstināties. Ar nelieliem pārtraukumiem tā turējās virs normas, visaugstāk — 4 grādus virs tās — pakāpjoties 8., 12. un 13. septembrī. Līdz pat 21. septembrim dienā gaiss Latvijā sasila virs +20 grādiem, mēnesī visaugstāko vērtību, +26,4 grādus, sasniedzot 13. septembrī Krāslavas novada Piedrūjā. Tik silts laiks 13. septembrī Latvijā tika novērots pirmoreiz. Pirmās salnas gaisā šoruden tika reģistrētas gandrīz mēnesi vēlāk par ilggadīgi visagrākajām. 23. septembrī līdz −1 grādam gaiss atdzisa Kurzemē (Stendē), bet 24. septembrī Austrumlatvijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz −1, −2 grādiem. Salnas zāles virskārtā sākās jau 3., 4. septembrī, maksimālo intensitāti (−4, −6 grādus) sasniedzot 24. septembra naktī. Pēc lietainā augusta, septembrī visā Latvijā piedzīvojām sausa un saulaina laika periodus. Parasto 13—17 dienu mēnesī ar nokrišņiem vietā šī gada septembrī dienu skaits ar nokrišņiem 0,1 mm un vairāk bija no 5 Bauskā un Salacgrīvā līdz 12 Rucavā un Kuldīgā. Saules spīdēšanas ilgums mēnesī pārsniedza normu 1,2—1,5 reizes. Divos nokrišņu periodos vislielākais to daudzums izkrita Saldū un Dobelē (86% un 78% no mēneša normas), bet diennaktī vislielākais nokrišņu daudzums šomēnes nolija pār Rucavu (17,6 mm, 12. septembrī) un Kalnciemu (17,4 mm, 23. septembrī). Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,0 m/s (1,1 m/s zem normas), kas ir vismazākais pēdējos 38 gados septembrī novērotais. Mēneša laikā visstiprākās vēja brāzmas bija 23. un 24. septembrī, Baltijas jūras piekrastē sasniedzot 20 m/s.

Ar vidējo gaisa temperatūru +6,5 °C (0,1 grādu virs ilggadīgās normas) 2014. gada oktobris ilggadīgajā datu rindā bija ierindojies vidusdaļā, bet 21. gadsimtā ir bija piektais vēsākais. Ar kopējo Latvijā mēneša nokrišņu daudzumu 98,7 mm (145% no ilggadīgās normas), tas ilggadīgajā datu rindā bija 14. mitrākais, bet 21. gadsimtā — ceturtais nokrišņiem bagātākais. 2014. gada oktobrim bija raksturīgas biežas un mēneša otrajā pusē arī krasas temperatūras svārstības. Mēnesī visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 10. oktobrī — dienā Latgalē gaiss sasila līdz +20, +21,9 grādiem, tikai pavisam nedaudz atpaliekot no šīs dienas ilggadīgā absolūti maksimālā visas Latvijas gaisa temperatūras rekorda. Jauns konkrētās dienas absolūti maksimālās gaisa temperatūras visas Latvijas rekords tika uzstādīts 28. oktobrī, kad Mērsragā gaiss sasila līdz +16,3 grādiem. Visaukstākās mēneša diennaktis bija 23. un 24. oktobris. Naktī uz 24. oktobri termometra stabiņš pirmo reizi šoruden Latvijā noslīdēja zem −10 grādiem, Madonā sasniedzot −11,7 grādus. Tik zema gaisa temperatūra Latvijā 24. oktobrī tika reģistrēta pirmoreiz. Arī nokrišņu sadalījums mēneša gaitā bija kontrastains. 97% no visa mēneša nokrišņu daudzuma nolija laikā no 9. līdz 21. oktobrim. Mēneša otrās dekāde ar nokrišņu daudzumu, kas 3,5 reizes pārsniedza dekādes normu un bija arī lielāka par visa mēneša nokrišņu "plānu", kļuva par nokrišņiem visbagātāko oktobra vidus dekādi Latvijā. Kopumā mēnesī vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Dobeli, Ogres novada Lielpēčiem, Zosēniem un Lubānu: 210—260% no mēneša normas. Ar nokrišņiem visbagātākā diennakts bija 14. oktobris. Dobelē ar 74,3 mm tika uzstādīts jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma oktobra mēnesī Latvijā rekords. Jauni konkrēto vietu diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekordi šajā diennaktī tika uzstādīti arī Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos. Gandrīz visā Latvijā kādā no oktobra otrās dekādes dienām diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas dekādes nokrišņu "plānu", Lubāna bija vienīgā no stacijām, kur tas notika četrās diennaktīs. 17. un 21. oktobrī pirmo reizi šoruden tika reģistrēts slapjš sniegs. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,9 m/s (0,6 m/s zem normas). Mēneša laikā tikai piecās dienās Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, visstiprāk — līdz 19 m/s — pūšot 6. un 7. oktobrī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,3 °C (0,7 grādus virs ilggadīgās normas) 2014. gada novembris gan ilggadīgajā datu rindā, gan 21. gadsimta novembru skaitā bija ierindojies vidusdaļā. Ar kopējo Latvijā mēneša nokrišņu daudzumu 21,4 mm (35% no ilggadīgās normas) 2014. gada novembris ilggadīgajā datu rindā bija bijis 4. sausākais, bet 21. gadsimtā — vissausākais rudens noslēguma mēnesis. 2014. gada novembra pirmajā pusē Latvijā vēl pieturējās rudenīgi silts laiks. Atsevišķās diennaktīs to vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5—6 grādiem virs normas, dienā sasniedzot +10, +15 grādus. Mēnesī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3 °C. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Mēneša otrajā pusē pakāpeniski kļuva arvien vēsāks. 19. novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, tā kopumā Latvijā iezīmējot meteoroloģiskās ziemas sākumu, kas, salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem termiņiem, ir nepilnu nedēļu agrāk. Pēdējās trijās novembra diennaktīs visā Latvijā gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. novembrī Austrumlatvijā sasniedzot mēnesī zemāko temperatūru: −13,8 °C. 2014. gada novembris bija ne tikai ar mazu nokrišņu daudzumu, bet arī ar salīdzinoši lielu dienu skaitu, kad nokrišņu vai nu nebija nemaz, vai tie daudzumā bija nelieli. Tā, dažādās Latvijas vietās, bija tikai 3—7 diennaktis, kurās diennakts nokrišņu daudzums bija vienāds vai lielāks par vienu milimetru. Ilggadīgie dati liecina, ka parasti šādu dienu skaits ir 10—14. Temperatūrai pazeminoties, 20. novembrī lietum pievienojās slapjš sniegs, naktī uz 21. novembri arī sniegs, un sāka veidoties sniega sega. 21. novembrī īslaicīga, 1–4 cm bieza tā pārsvarā klāja Kurzemes un Zemgales iekšzemes rajonus. Turpmāk vairāk vai mazāk noturīga sniega sega klāja Austrumlatviju, tur tās biezums vietām sasniedza 5–9 cm. Visos Latvijas reģionos sākās arī apledojuma — sarmas parādību sezona. Alūksnē, 21. novembrī izveidojies, apledojums saglabājās līdz pat mēneša beigām. Vietām apledoja arī ceļi, bet koku zaros sarma. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,7 m/s (1,1 m/s zem normas), kas ir trešais lēnākais pēdējos 38 gados novembrī novērotais. Mēneša laikā tikai trijās dienās Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, visstiprāk — līdz 18 m/s — pūšot 16. novembrī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,9 C° 2014. gada decembris bija par 1,5 C° siltāks par ilggadīgo normu. Kopumā mēnesī Latvijā vidējā gaisa temperatūra 18 dienās bija pozitīva, un 19. decembrī septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīts arī jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — vissiltākais bija Dobelē, Kuldīgā un Rīgā: +8,8 C°. Kopējais decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 61,1 mm, kas ir 115% no ilggadīgās normas. Visvairāk nokrišņu gada pēdējā mēnesī izkrita jūras piekrastē un Salacgrīvā (143—182%), bet vismazāk nokrišņu bija Rīgā — vien 63% no normas. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos nokrišņu daudzums bija ap normu. Decembra pirmajā dekādē sniega sega kā arī apledojums bija vērojama Latvijas austrumu daļā, tomēr jau decembra otrajā dekādē, Latvijā ieplūstot siltākām gaisa masām, sniega sega saglabājās vien atsevišķos rajonos un dekādes izskaņā sniegs Latvijā bija pilnībā nokusis. Sākot no decembra trešās dekādes vidus Latvijā atgriezās ziemai raksturīgi laika apstākļi. Virzoties pāri nokrišņu zonām, Latvijā no jauna izveidojās sniega sega, kas maksimālo biezumu līdz 14 cm sasniedza 31. decembrī. 13. decembrī Latvijā tika piedzīvota 2014. gada stiprākā vētra, kuras laikā maksimālais vēja ātrums Liepājas ostā sasniedza pat 35 m/s, kas atbilst orkāna spēkam, bet daudzviet citur Latvijā vējš sasniedza vētras vai stipras vētras spēku. Brāzmains vējš Latvijā bija arī decembra pirmajā dekādē, kā arī decembra trešā dekāde kopumā tika aizvadīta ar salīdzinoši brāzmainu vēju, kam gada izskaņā dažviet Latvijā pievienojās arī putenis.

Gada notikumi

Janvāris

• 7. janvāris — dienā, no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu, vietām mēreni stipru lietu. Mazāk nokrišņu bija Latgalē.
• 8. janvāris — naktī gaisa temperatūra Latvijā nenoslīdēja zemāk par +4,5 līdz +6,6 grādiem.

Baldone, 2014. gada 9. janvāris. Gaisa temperatūra paaugstinājās virs +7 grādiem.

• 9. janvāris — Alūksnē tika novērots pērkona negaiss.
• 13.—30. janvāris — Rīgā netika novēroti nokrišņi.
• 13. janvāris — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā un vidēji kopumā Latvijā, stabili noslīdēja zem nulles, iestājās meteoroloģiskā ziema un sākās ilgstošs auksta laika periods.
• 17. janvāris — aizsala Daugava Rīgā. Viszemākā gaisa temperatūra bija Rēzeknē −16,9 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −15,0 °C.
• 19. janvāris — naktī Latvijas teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14, −19 grādiem, Zosēnos pat līdz −20,6 °C.
• 24. janvāris — no rīta, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −19,2 °C.
• 25. janvāris — aukstākā janvāra diena Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija −15,3 °C.
• 27.—31. janvāris — līdzās stipram salam, krasi pastiprinājās austrumu puses vējš, brāzmās piekrastes rajonos sasniedzot pat 21 m/s (Kolka, 29. janvāris) un vējā komforta temperatūra nokritās līdz −30 grādiem.

Vēsturisks ūdens līmeņa kritums Rīgas līča dienvidu piekrastē, Daugavgrīvā. 2014. gada 30. janvāris.

• 29. janvāris — pastiprinoties austrumu vējam, ūdens līmenis Rīgas līcī sasniedza zemāko atzīmi kopš 1976. gada. Saskaņā ar datiem no Daugavgrīvas novērojumu stacijas ūdens līmenis līča dienvidu piekrastē naktī uz trešdienu brīžiem pazeminājās metru zem vidējā jūras līmeņa. Iepriekšējo reizi tik zems rādījums Rīgas līcī tika reģistrēts 1976. gada 14. oktobrī, kad, līdzīgi kā šajā reizē, gar anticiklona dienvidu malu pūta stiprs austrumu vējš un ūdens līmenis Daugavgrīvā pazeminājās pat 107 cm zem normas.
• 30. janvāris — Latgalē un Vidzemes austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −22 grādiem un vēja dēļ komforta temperatūra nokrita līdz −30 grādiem.

Februāris

• 1. februāris — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, naktī Kurzemē, bet no rīta Vidzemē un Zemgalē atnesot sniegputeni, atkalu un ledus lietu. Redzamība sniegputenī brīžiem samazinājās līdz 500 metriem. Vēja brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniedza 15–20 m/s. Pūšot brāzmainam dienvidu vējam, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz −2, −6 grādiem.
• 2. februāris — pēc 1. februāra sniegputeņa sniega segas biezums Latvijā bija ļoti nevienmērīgs — vējš daudzviet bija nopūtis kailu zemi, bet kupenās sniega dziļums vietām pārsniedza 20 cm. Visvairāk sniega bija Ziemeļvidzemē, bet vismazāk — Latgalē, kur pēdējās dienās nokrišņu tikpat kā nav bijis. Vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 2 līdz 9 cm, tostarp Rīgā bija vidēji 5 cm bieza sniega kārta. Ainažu meteoroloģisko novērojumu stacijas sensors konstatēja 15 cm dziļu sniegu.
• 5. februāris — aukstākā februāra nakts. Minimālā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā svārstījās ap −10 grādiem, viszemāk — līdz −16,2 °C — noslīdot Madonā. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,3 °C.
• 6. februāris — bija neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra no –14,5 grādiem naktī Madonā līdz +2,7 grādiem pēcpusdienā Pāvilostā.
• 7. februāris:
  • Pēc 25 dienu ilga sala, vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs nulles.
  • Sniega segas biezums Latvijā svārstījās no 1 līdz 5 centimetriem. Visbiezākā tā bija Vidzemes ziemeļu daļā (Ainažos 12. Alūksnē 9 cm), savukārt Latgalē sniega segas biezums nepārsniedza 1 cm. Rīgā bija 3 cm biezs sniegs.
• 9. janvāris — atkušņa ietekmē sniegs Latvijā bija gandrīz nokusis, vietām saglabājās nepilna sniega sega, un vienīgi valsts ziemeļaustrumu daļā sniega bija vairāk, Alūksnē zemi klāja vidēji 8 cm bieza sniega kārta.
• 10. februāris — no rīta Latvijā bija apmācies un miglains laiks, migla bija izveidojusies visos valsts reģionos. Plašākā un biezākā migla tika novērota Kurzemē un Vidzemē. Piemēram, Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā redzamība pulksten divos un piecos bija tikai 200 metru.
• 11.—20. februāris — februāra otrajā dekādē Latvijā valdīja stabili silts laiks. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,4 °C, kas ir 6,2 grādus augstāk par normu, tā bija trešā siltākā februāra vidus dekāde Latvijā pēc atbilstošā laika perioda 1925. (+3,2 °C) un 1995. (+2,0 °C) gados. Šajā periodā visas 10 dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili 5—7 grādus virs ilggadīgās normas.
• 16. februāris — Pāvilostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1995. gadā, bija +5,9 °C.
• 24. februāris:
  • Pirmo reizi 2014. gadā, gaisa temperatūra Latvijā pakāpās virs +10 grādiem (Mērsragā un Kolkā attiecīgi līdz +10,0 °C un +10,3 °C). Valsts lielākajā daļā pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz +6, +10 grādiem. Vēsāks laiks bija Latgales dienvidos pie Baltkrievijas robežas, kur biezas mākoņu segas dēļ nekļuva siltāks par 0, +2 grādiem. Tik augsta gaisa temperatūra Latvijā bija pirmo reizi kopš 2013. gada novembra. +10 grādu atzīme tika pārsniegta pusotru mēnesi agrāk nekā gadu iepriekš, kad tas notika tikai 12. aprīlī. Rīgā gaiss iesila līdz +8,6 °C, Rīgas centrā +8,9 °C bet Teikā +8,4 °C. No LVC novērojumu stacijām, diennakts augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Raunā, +10,7 °C, savukārt zemākā Līvānos, Krāslavā un Daugavpilī — attiecīgi −0,5 °C, +0,1 °C un +1,2 °C.
  • Zvejniekciemā, Skultes meteoroloģisko novērojumu stacijā, ar +8,0 grādiem tika sasniegts jauns 24. februāra siltuma rekords, pārspējot 1990. gadā reģistrētos +7,8 °C.

Marts

• 3. marts — Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,0 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1997. gadā, bija +6,9 °C. Arī Pāvilostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1992. gadā, bija +7,9 °C.
• 4. marts — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti Daugavpilī +7,1 °C iepriekš (+6,7 °C, 1959. gadā), Rēzeknē +7,4 °C iepriekš (+6,4 °C, 1959. gadā).
• 7. marts — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,8 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1961. gadā, bija +8,5 °C.
• 8. marts — jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti četrās novērojumu stacijās: Jelgavā +10,7 °C (iepriekš +9,7 °C 2007. gadā), Rīgā +10,2 °C (+9,0 °C, 1990. gadā), kā arī Skrīveros +9,6 °C (iepriekš +9,5 °C, 1990. gadā) un Mērsragā +9,2 °C (iepriekš +9,1 °C, 2007. gadā).
• 9. marts — Silta un saulaina pavasara diena. Septiņās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +11,8 °C lidostā, +11,7 °C Rīgas centrā un +11,5 °C Teikā.
• 15. marts — pēcpusdienā Latviju sasniedza pirmā 2014. gada vētra, kuru izraisīja ciklons, kas austrumu virzienā, virzījās pāri Igaunijai. Kurzemes rietumu piekrastē vētra sākās agrā pēcpusdienā, jūrā plosījās ziemeļrietumu vējš ar brāzmām līdz pat 35 m/s, un stipro vēju zona virzījās tālāk uz austrumiem. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī, Saldū un Liepājā, attiecīgi 30,2 m/s, 28,5 m/s un 27,1 m/s.

Plānā sniega sega pie Cēsu viduslaiku pils. 2014. gada 18. marts.

• 18. marts — Latvijas vidienē sniega sega bija 11–14 cm bieza, savukārt Kurzemē daudzviet tās biezums ir neliels vai nebija nemaz.
• 21. marts:
  • Daugavpilī gaiss sasilis līdz +17,2 °C un tika pārspēts 21. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords, iepriekšējais siltākais 21. marts pilsētā bija 1974. gadā, kad gaiss sasila līdz +13,8 °C. Siltuma rekords tika labots arī Dobelē, Jēkabpilī, Skrīveros un Rēzeknē, kur gaisa temperatūra dienas vidū pakāpās līdz aptuveni +15 grādiem, kā arī Zīlānos un Bauskā, kur termometra stabiņš sasniedza +15,7 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +15,4 °C un arī tika pārspēts 1974. gada rekords, kas bija +14,4 °C.
  • Latvijā tika novērots pirmais pavasara negaiss. Vakarā un nakts sākumā Kurzemei, valsts vidienei un vēlāk arī Vidzemei pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot mērenu, vietām stipru lietu un nelielu negaisu. Spēcīgākais lietus tika novērots Kurzemes un Vidzemes vidienē, kā arī Rīgā. Savukārt Vidzemes austrumu daļai pāri virzījās pāris lokālas un ļoti intensīvas lietusgāzes, Jēkabpilī un citviet atnesot negaisu.
• 23. marts — Daugavpilī un Rēzeknē tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūras rekordi: atbilstoši +17,7 °C un +17,2 °C. Šis bija arī jauns 23. marta siltuma rekords visas Latvijas mērogā (iepriekšējais bija +16,2 °C un tika uzstādīts Jelgavā, 2007. gadā). Pēc LVC datiem, maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,4 °C Vitrupē, līdz +17,7 °C Krāslavā. Rīgā gaiss iesila līdz +10,2 °C.
• 27. marts:
  • Virs Latvijas debesis pārsvarā bija skaidras, spoži spīdēja saule un gaisa temperatūra visā valsts teritorijā pakāpās virs +10 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Lielpēčos, Ogres novadā, +18,0 °C. Pēc LVC datiem, maksimālā gaisa temperatūra bija no +10,3 °C Slokas novērojumu punktā Jūrmalā līdz +18,3 °C Siguldā. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz 14,2 °C un līdz 2003. gada rekordam pietrūka 0,6 grādi.
  • Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2007. gadā, bija +14,8 °C. Arī Ventspilī tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1999. gadā, bija +13,0 °C.
• 28. marts — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis.
• 29. marts — Latvijā, īpaši valsts austrumu daļā, valdīja ļoti sauss gaiss. Relatīvais gaisa mitrums pēcpusdienā Rēzeknē pazeminājās līdz 13%, Gulbenē līdz 14%, līdzīgi kā tuksnesī. Rīgā gaisa mitrums ap 17.00 nokritās līdz 25%.

Aprīlis

• 7. aprīlis — pēcpusdienā un vakarā pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, vietām mērenu lietu. Līšana turpinājās arī naktī.
• 8. aprīlis — vakarā un naktī Latviju no rietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet atnesot stipru lietu, dažviet lietusgāzes, valsts dienvidaustrumos, tostarp Liepājā, arī pērkona negaisu. Negaiss virzījās no Polijas, pāri Kaļiņingradai un Lietuvas rietumu reģioniem. Valsts centrālos rajonus stipra lietus zona sasniedza pirms pusnakts.
• 9. aprīlis — naktī stiprākais lietus bija Vidzemes dienvidu daļā. Latvijas vidienē, nokrišņu daudzums naktī sasniedza 1—1,5 dekādes normas. Kalnciema un Dobeles novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 19,2 un 17,2 mm. Dienā ilgstoši lija Zemgalē un Kurzemes austrumu daļā.
• 15. aprīlis — dienā virs Kurzemes, vēlāk arī virs Vidzemes, aktīvi veidojās gubu mākoņi, kas, virzoties dienvidu virzienā, atnesa lokālas lietusgāzes, Kurzemē arī nelielu pērkona negaisu un krusu.
• 19. aprīlis:
  • Latvijā tika aizvadīta pirmā vasarīgā diena, valdīja pārsvarā skaidrs laiks ar lēnu vēju. Valsts lielākajā daļā gaiss sasila līdz +17, +20 grādiem. Vissiltākais bija dažviet Kurzemē, tostarp Liepājas un Ventspils lidostā, kā arī vietām Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Šī bija pirmā diena 2014. gadā, kad temperatūra pakāpās virs +20 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Lielpēčos un Kuldīgā, attiecīgi +21,8 °C un +21,1 °C. Pēc LVC informācijas 16 no 47 novērojumu punktiem gaiss iesila virs +20 grādiem — visaugstāk pakāpjoties Bērziņos un Siguldā, attiecīgi +23,1 °C un +22,5 °C. Rīgas lidostā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +19,2 °C, Rīgas centrā +19,7 °C, bet Teikā +20,1 °C.
  • Pirmo reizi 2014. gadā, diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,3 °C.
• 20. aprīlis — pirmo reizi 2014. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus un bija +21,8 °C.
• 21. aprīlis — pirmo reizi 2014. gadā, diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +12,4 °C.
• 22. aprīlis :
  • Pēcpusdienā Latgales dienvidu un austrumu apgabalos, gar Baltkrievijas robežu, aktīvi veidojās Gubu lietusmākoņi, atnesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu.
  • Divas līdz trīs nedēļas agrāk nekā parasti Latvijā sāka ziedēt ievas. Iepriekšējais agrākais ievziedu sākums tika konstatēts 1990. gadā, kad ievas sāka ziedēt 26. aprīlī, bet visvēlākais ievziedu laiks bijis 1980. gadā, kad ievu ziedi atvērās 25. maijā.
• 24. aprīlis — visas dienas garumā virs Baltijas valstīm valdīja pilnīgi skaidras debesis. Pēcpusdienā relatīvais gaisa mitrums daudzviet strauji samazinājās, Jelgavā nokrītoties līdz 15%, Gulbenē, Pāvilostā un Liepājā līdz 16%.
• 27. aprīlis — ūdens temperatūra Latvijas upēs pārsvarā paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem, vietām Kurzemē un Zemgalē — līdz +14, +16 grādiem. Baltijas jūras, tostarp Rīgas līča, piekrastē ūdens temperatūra bija +6, +10 grādi.

Maijs

• 2. maijs — daudzviet Vidzemē un Kurzemē tika novērota krusa, kā arī sniega pārslas.
• 3. maijs — no rīta Latvijā gaisa temperatūra pazeminājusies zem −4 grādiem. Rucavā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −4,4 °C, Stendē līdz −4,1 °C, Daugavpilī un Jelgavā līdz −3,8 °C, Liepājā līdz −3,3 °C, bet Pāvilostā līdz −3,1 °C. Arī daudzviet citur Latvijā bijis neliels sals.
• 5. maijs — no rīta vietām Latvijas austrumu pusē, tajā skaitā Jēkabpilī, sniga, naktī sniga Vidzemes rietumu daļā. Rīta agrumā zemi klāja neliela sniega kārta.
• 9. maijs — plaša nokrišņu zona daudzviet atnesa stipru lietu.
• 10. maijs — naktī ļoti stipra lietus zona šķērsoja Zemgales centrālos un austrumu rajonus, kā arī Vidzemi. Dienā daudzviet centrālajos un austrumu rajonos gan plašas, gan lokālas nokrišņu zonas atnesa stipras lietusgāzes, Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu.
• 17. maijs — Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara. Daudzviet valsts centrālajos un austrumu rajonos gaisa temperatūra pakāpās līdz +23, +24 grādiem.
• 18. maijs:
  • Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) Latvijas valsts lielāko daļu iekļāva stipra negaisa riska otrajā zonā. Tika brīdināts par stipras un postošas vētras, augstu tornado un ļoti lielas krusas iespējamību.
  • Gandrīz visā valstī gaisa temperatūra sasniedza un pārsniedza +25 grādus. Visaugstākā tā bija Piedrujā, kur termometra stabiņš apstājās pie +27,6 °C atzīmes. Rīgā gaiss iesila līdz +25,7 °C (Rīgas centrā +25,3 °C, Teikā +25,7 °C) un šī bija pirmā diena 2014. gadā, kad temperatūra sasniedza +25 grādus.
  • Agrā rītā, pāri Zemgalei virzījās nokrišņu zona, atnesot pērkona negaisu. Vakarā Latgali sasniedza izlijis negaiss no Baltkrievijas, kas pierobežā atnesa mēreni stipru lietu un negaisu.
• 19. maijs:
  • Tika sasniegts jauns 19. maija maksimālas gaisa temperatūras rekords Latvijā — Piedrujā +31,1 °C (iepriekš +29,9 °C tika sasniegts 1979. gadā).
  • Vakarā Latgalē plosījies pērkona negaiss, kas virzījās tālāk uz ziemeļiem — uz Vidzemi, skarot arī Sēliju un naktī Rīgu. Negaiss sev līdzi nesa intensīvas lietusgāzes un lielas vēja brāzmas, vietām vētru, tika saņemtas ziņas arī par krusu. Negaisa dēļ bez elektrības palika 15 000 mājsaimniecību, Dagdas, Rēzeknes, Krāslavas, Riebiņu, Preiļu, Aglonas, Daugavpils, Vārkavas un Viļānu novadā.
• 20. maijs — dienā un vakarā daudzviet Latvijā plosījās spēcīgi pērkona negaisi, kurus pavadīja spēcīgas vēja brāzmas un krusa. Pievakarē pērkona negaiss lielākos postījumus bija radījis Vidzemē, kur vējš daudzviet lauza kokus. Ap plkst. 18.00 negaiss pietuvojās Rīgai, atnesot stipru lietu un krusu. Spēcīgās lietusgāzes uz brīdi applūdinājušas atsevišķas ielas. Rūjienā vēja brāzmu spēks sasniedza 22 m/s, bet gaisa temperatūra stundas laikā pazeminājās par 11 grādiem — līdz +14,5 °C. Priekuļu novērojumu stacijā, Cēsu apkaimē, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 19 m/s. Daudzviet novērota krusa, tās graudu diametrs dažviet sasniedzis 3 cm. Sešos vakarā elektroapgāde valstī kopumā bija pārtrūkusi aptuveni 8000 mājsaimniecību.
• 23. maijs — virs Latvijas saglabājās anticiklona rietumu malas ietekme, kas nesa sausu, saulainu un karstu laiku, līdz ar to četrpadsmit novērojumu stacijās tika pārspēti šīs dienas absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā absolūtā gaisa temperatūra Latvijā tika fiksēta Ventspilī (+31,4 °C), kas bija jauns gan dekādes, gan maija mēneša rekords Ventspilī, kā arī jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords kopumā Latvijai 23. maijam. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1953. gadā, bija +28,1 °C.
• 24. maijs — 18 novērojumu stacijās tika pārspēti 24. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ainažos, Liepājā un Ventspilī tika pārspēta arī maksimālā maijā teģistrētā gaisa temperatūra. Visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā tika fiksēta Ventspilī (+31,7 °C). Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2005. gadā, bija +29,1 °C.
• 25. maijs:
  • Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +27 grādiem. Savukārt Kurzemes rietumu piekrastē — Liepājā un Ventspilī gaisa temperatūra nepārsniedza +19 grādus. Vietām Latvijā spēcīgi lija, bija pērkona negaiss un krusa. Dobelē pievakarē negaisa laikā tika novērota krusa ar krusas graudiem aptuveni 5 mm lielumā, bet vējš brāzmās sasniedza 23 m/s. Krusa negaisa laikā tika novērota arī Mērsraga, Tukuma, Apes un Alūksnes pusē. Tuvējo negaisu ietekmē, Rīgā, plkst. 18.00, gaisa temperatūra 15 minūšu laikā pazeminājās par 10 grādiem.
  • 14 novērojumu stacijās tika pārspēti 25. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2003. gadā, bija +28,6 °C.

Jūnijs

• 3. jūnijs — no rīta Liepājā lietusgāzē ar negaisu nolija vairāk nekā puse mēneša normas. Ielas strauji pārplūda — dziļajās peļķēs noslāpa automašīnas, uz vairākām stundām bija pārtraukta tramvaju satiksme. Daudzviet ūdens bija pietiekami, lai pa ielu pārvietotos laivā.
• 4. jūnijs — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti 4. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vecākais dienas rekords tika labots Gulbenes novērojumu stacijā — tur tika pārspēts 1938. gadā fiksētais maksimālās gaisa temperatūras rekords (+27,0 °C) un gaisa temperatūra sasniedza +27,2 °C.
• 28. jūnijs — naktī 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēts 28. jūnija aukstuma rekords. Liepājā naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7,1 °C, kas ir jauns 28. jūnija zemākās temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords bija nepārspēts 91 gadu — 1923. gadā tika fiksēta +7,5 °C. Savukārt zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Ainažos, kur plkst. 4 tā bija tikai +2,1 grāds.

Jūlijs

• 1. jūlijs — Zemgalē un Vidzemē lija ilgstoši un stipri, Cēsu apkaimē nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 40 milimetru. Maksimālā gaisa temperatūra bija +13, +19 grādi, Latgales austrumos līdz +26 grādiem.
• 5. jūlijs — pārsvarā sausa un saulaina diena. Gaisa temperatūra bija no +7 grādiem naktī Mērsragā, līdz 28,3 °C pēcpusdienā Saldū.
• 7. jūlijs — dažviet bija lietusgāzes un pērkona negaiss, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +31 grādam.
• 8. jūlijs — pirmo reizi 2014. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
• 13. jūlijs:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,2 °C.
  • Dienā daudzviet, īpaši Kurzemes austrumos un Vidzemē, veidojās stipras lietusgāzes un negaisi, kas valsti šķērsoja ziemeļu virzienā.
• 15. jūlijs — valsts austrumu daļā plosījās negaisi, vietām nesdami stipru lietu, krusu un spēcīgas vēja brāzmas.
• 25. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
• 26. jūlijs:
  • Karsta un skaidra diena. Viskarstākais bija Kurzemē — Ventspilī, Rucavā un Kuldīgā gaiss iesila līdz +32 grādiem. Tika sasniegti vairāki 26. jūlija gaisa temperatūras rekordi. Pāvilostā gaisa temperatūra sasniedza +31,3 °C, pārspējot 1992. gadā sasniegtos +29,3 grādus. Kolkā gaiss iesilis līdz +27,5 grādiem, pārsniedzot 1946. gadā uzstādīto rekordu +27,1 grāds, savukārt Saldū termometra stabiņš uzkāpa +29,3 grādu atzīmei, pārspējot 1992. gadā un 1994. gadā uzstādītos rekordus +29,2 grādi. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C, pierīgā vēl augstāk.
  • Vietām Rīgas līča rietumu piekrastē, kā arī upēs un ezeros ūdens bija sasilis līdz +26, +27 grādiem. Tik augsta ūdens temperatūra līča rietumu piekrastē bija pēdējo gadu rekords. Sešos vakarā Rīgas līcī pie Kolkas ūdens temperatūra sasniedza +26,5 grādus. Iepriekšējā augstākā ūdens temperatūra Kolkā bija +24,7 grādi 2010. gada 13. jūlijā un 2005. gada 9. jūlijā. Arī Mērsragā līča ūdens bija sasilis līdz aptuveni +26 grādiem, iepriekšējā augstākā ūdens temperatūra šeit bija +24,3 grādi 2010. gada 17. jūlijā. Ventā pie Kuldīgas, Mūsā pie Bauskas, Daugavā pie Piedrujas un Alūksnes ezerā pie Alūksnes ūdens temperatūra plkst. 18:00 bija +26,4 līdz +27,3 grādi. Lielākajā daļā ūdenstilpju ūdens sasilis līdz +22, +26 grādiem. Dažās īpaši saulainās, karstās un sausās vasarās ūdens temperatūra upēs vietām ir pakāpusies virs +28 grādiem, pati augstākā reģistrētā temperatūra ir +29,8 grādi 1947. gadā Lielupē.
• 27. jūlijs:
  • Rīgā un Ventspilī tika aizvadīta tā dēvētā tropiskā nakts, kad gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem.
  • Vakarā gar Kurzemes rietumu pirkrasti, virzījās stipras lietusgāzes, kuras pavadīja negaiss.
• 28. jūlijs:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,5 °C.
  • Divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika sasniegti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi šai dienai, bet viens rekords tika atkārtots. Rūjienā tika labots 1938. gadā fiksētais rekords, +30,7 grādi. Jaunais rekords šai novērojumu stacijai 28. jūlijā ir +30,9 grādi. Zosēnos 2012. gadā uzstādīto rekordu +30,0 grādi aizstāja jaunais rekords, +30,7 grādi. Savukārt Alūksnes novērojumu stacijā tika atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords, +29,3 grādi. Šāda maksimālā temperatūra bijusi fiksēta 1994. un 2010. gadā.
  • Vakarā, no dienvidiem, pāri Vidzemei un atsevišķiem Kurzemes rajoniem, virzījās spēcīgas nokrišņu zonas, atnesot negaisu.
• 29. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
• 31. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C.

Augusts

• 3. augusts:
  • Rīgā tika novērota pirmā no četrām tropiskajām naktīm pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,2 °C.
  • Līdz tam karstākā diena Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Pēcpusdienā, plkst. 15.53, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Ventspils novērojumu stacijā, kas atrodas ostā, gaisa temperatūra pakāpās vismaz līdz +36,7 grādiem. Tā ir augstākā gaisa temperatūra, kas reģistrēta Latvijas teritorijā. Iepriekšējais oficiālais karstuma rekords bija +36,4 grādi 1943. gada 4. augustā Daugavpils pilsētā. Tomēr svētdien rekordaugsta gaisa temperatūra tika reģistrēta ne tikai Ventspils ostā, bet arī citviet Kurzemes rietumu piekrastē. Pāvilostā ar 35,9 °C un Liepājā ar 34,6 °C tika sasniegta jauna visa gada visaugstākā gaisa temperatūra šo pilsētu novērojumu vēsturē. Dobelē ar 35,1 °C tika uzstādīts jauns, bet Saldū ar 32,8 °C atkārtots augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni 3. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī Kolkā, Stendē, Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Skultē, Ainažos, Rūjienā, Skrīveros, Rēzeknē un Daugavpilī. Visās 40 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus un bija no +30,4 °C Virešos līdz +35,9 °C Nīcā.
• 4. augusts:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,5 °C.
  • Ventspilī tika sasniegts jauns Latvijas absolūtais maksimālās temperatūras rekords — +37,8 °C. Pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +37 grādu atzīmi. Ventspilī ceturto reizi pēdējo divu dienu laikā tika labots absolūtais Latvijas karstuma rekords — plkst. 13.09 tika fiksēti +36,9 grādi, ap plkst. 15 tika fiksēti +37,2 grādi, bet nedaudz vēlāk — jau +37,8 grādi.

Neliels ūdens stabs Rīgas līcī pie Mērsraga 17. augustā

• 5. augusts — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,8 °C.
• 6. augusts — Rīgā tika novērota desmitā un pēdējā šī gada tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,3 °C.

• 20. augusts — īslaicīgi lija, vietām stipri, ar krusu un pērkonu. Vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumu piekrastē sasniedza 20 metru sekundē, negaisa laikā Priekuļos — 25 metrus sekundē. Gaisa temperatūra +6, +13 grādi naktī un +16, +22 grādi dienā.
• 25. augusts — valsts lielākajā daļā pamatīgi lija, nokrišņu daudzums austrumu un centrālajos novados diennaktī sasniedza 20—40 milimetru, gaisa temperatūra bija +13, +18 grādi.
• 26. augusts — valsts lielākajā daļā īslaicīgi lija, vietām bija lietusgāzes un krusa, turklāt pūta brāzmains rietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī +9, +14 grādi, dienā +15, +18 grādi.
• 28. augusts — bija daļēji mākoņains un vējains laiks, daudzviet lija. Nokrišņu daudzums Skrīveros diennaktī sasniedza 40 milimetru. Pēc vairāku dienu lietusgāzēm Vidzemes rietumu daļā bija applūduši lauki, dārzi, pagalmi un ceļi. Maksimālā gaisa temperatūra dienā bija +17, +19 grādi.
• 29. augusts — valsts lielākajā daļā brīžiem lija, vietām bija pērkona lietusgāzes. Pēc vairāku dienu lietavām bija pārplūdušas upes Vidzemes rietumu daļā, tostarp Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis bija cēlies par četriem metriem.

Septembris

• 4. septembris — bija saulains laiks, naktī un no rīta vietām migla. Gaisa temperatūra saullēktā bija +3, +9 grādu robežās, bet pēcpusdienā +19, +22 grādi.
• 5. septembris — Latvijā valdīja sauss un saulains laiks, gaisa temperatūra +4, +9 grādi saullēktā un +19, +22 grādi pēcpusdienā.
• 8. septembris — gaiss dienā sasila līdz +20, +25 grādiem, Ainažos un Ventspilī tika labots 8. septembra siltuma rekords. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C.
• 15. septembris — bija skaidras debesis. Minimālā gaisa temperatūra naktī Vidzemes un Latgales lielākajā daļā 0, +3 grādi, zāles augstumā līdz −5 grādiem. Dienā saule gaisu sasildīja līdz +16, +19 grādiem.
• 17. septembris — gaisa temperatūra bija no +1 grāda saullēktā vietām Vidzemē un Latgalē līdz +22 grādiem pēcpusdienā Ventspils ostā.
• 18. septembris — maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā galvaspilsētā sasniedza +20,3 °C
• 19. septembris — bija sauss un saulains laiks. Gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem saullēktā Madonā, līdz +23,5 grādiem pēcpusdienā Ventspils ostā. Rīgā gaiss iesila līdz +20,1 °C.
• 20. septembris — bija sauss un valsts lielākajā daļā saulains laiks. Gaisa temperatūra bija no +0,5 grādiem naktī Madonā, līdz +22 grādiem pēcpusdienā Ventspilī.
• 21. septembris — spīdēja saule un gaisa temperatūra bija no +1 grāda naktī Madonā līdz +21 grādam pēcpusdienā Rucavā.
• 23. septembris — ar spēcīgu ziemeļu vēju ieplūda auksts gaiss, no rīta un dienā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5, +9 grādiem, daudzviet lija.
• 24. septembris — gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz +3, −3 grādiem, nedaudz siltāk bija tikai piekrastē, un dienā nekļuva siltāks par +10, +14 grādiem. Vietām bija īslaicīgs lietus un krusa, bet Somijas ziemeļu daļā uzsniga 20 centimetri sniega.

Oktobris

• 12. oktobris — dienas pirmajā pusē, pāri rietumu un centrālajiem rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām stipru lietu. Kurzemes dienvidu daļā tika novērots arī pērkona negaiss.
• 14. oktobris — naktī un dienas pirmajā pusē pāri Latvijas rietumu un centrālajiem rajoniem virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošas un spēcīgas lietavas. Rīgā, Jelgavā un citās pilsētās applūda ielas un zemākās vietas. Lietavu dēļ vairākās upēs, galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, strauji cēlās ūdens līmenis, vietām appludinot palienes. Dobelē lietus daudzums sasniedzis 74 mm, kas atbilst 74 litriem uz kvadrātmetru, un tik stiprs lietus oktobrī Latvijā tika reģistrēts pirmo reizi.
• 17. oktobris — no rīta Latgalē tika novērots pirmais sniegs — Greiškānos pie Rēzeknes un arī Daugavpilī.
• 18. oktobris — pirmo reizi 2014. gada rudens sezonā, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem nulles un bija −0,7 °C. Naktī Daugavpilī un Jelgavā tika sasniegti jauni 18. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi.
• 19. oktobris — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, brīžiem smidzinošu, bet pēcpusdienā un vakarā vietām stipru lietu.
• 21. oktobris — pēcpusdienā Vidzemes ziemeļos vietām tika novērots sniegs. Neliela snigšana tika novērota Alūksnē, tomēr sniegs zemi nenoklāja baltu un ātri izkusa. Gaisa temperatūra tur plkst. 15 bija +0,6 grādi. Iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka snieg arī Smiltenē, Rankā, Vecpiebalgā un Baltinavā.
• 23. oktobris — četrās novērojumu stacijās tika pārspēti 23. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi (Alūksne, Priekuļi, Zīlāni, Rēzekne).
• 24. oktobris — sešās novērojumu stacijās tika pārspēti 24. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi (Alūksne, Gulbene, Rēzekne, Rūjiena, Zīlāni, Zosēni). Turklāt, tika sasniegts jauns 24. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā — Madonā −11,3 grādi.
• 28. oktobris — tika pārspēts Latvijas 28.10. maksimālās gaisa temperatūras rekords: Mērsragā +16,3 °C (iepriekšējais +15,6 °C 2013. gadā Dobelē).

Novembris

• 4. novembris — divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi. Tostarp Kolkā tika uzstādīts jauns šīs dienas nacionālais siltuma rekords, +15,1 °C (iepriekš +14,3 °C, 1968. gadā).
• 21. novembris — nakts sākumā Latviju no dienvidiem sasniedza nokrišņu zona, atnesot pirmo sniegu. Vēl 20. novembra vakarā Liepājā un Rucavā slapjš sniegs mijās ar lietu. Savukārt Daugavpilī tika novērots slapjš sniegs un apledojums. Līdz astoņiem rītā lielu daļu Zemgales un Vidzemes bija pārklājusi 4–5 cm bieza sniega kārta un daudzviet snigšana turpinājās arī dienā.
• 22. novembris — pēcpusdienā daudzviet izveidojās ļoti bieza migla, kas saglabājās arī naktī.

Plānā sniega sega Augstkalnes lidlaukā. 2014. gada 26. decembris.

Decembris

• 10. decembris — pēcpusdienā Latviju sasniedza pirmā rudens/ziemas sezonas vētra. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājas ostā — to ātrums sasniedzis 21 m/s, bet Rīgā un Rūjienā — 17 m/s. Vairākās vietās vēja ātrums sasniedza 16 m/s — Rucavā, Stendē, Daugavgrīvā un Ainažos. Savukārt Kolkā tas bija 15 m/s.
• 28. decembris — Latgalē gaisa temperatūra atdzisa līdz −19 °C. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija Rēzeknes apkaimē, kur reģistrēti −19,3 °C, un arī citviet Latgalē gaiss atdzisa līdz −14, −19 grādiem. Sals līdz −15 grādiem tika fiksēts arī vietām Kurzemē. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,5 °C. Visstiprāk sniga Kurzemē, kur Liepājā, Ventspilī un Kolkā izveidojās aptuveni 8 cm bieza sniega kārta, Rucavā pat 13 cm.
• 29. decembris — gaisa temperatūra Rucavā pazeminājās līdz −21,2 °C. Rucavā bija arī biezākā sniega sega Latvijā — 13 cm. Valsts lielāko daļu sniegs klāja 3–8 cm biezā slānī.

Gada pārskats

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras septiņpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2014. gadā (°C)
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−16,8	−9,0	−4,3	−4,6	−3,4	+3,3	+10,9	+7,9	+5,4	−4,4	−8,8	−16,3		−16,8
2	Ventspils	−15,9	−8,3	−1,9	−3,6	+3,5	+5,0	+11,3	+9,6	+7,1	−4,5	−7,3	−9,9		−15,9
3	Kolka	−15,3	−7,9	−4,9	−5,9	−0,5	+5,7	+8,7	+6,8	+5,3	−2,8	−3,1	−12,1		−15,3
4	Stende (Talsi)	−18,7	−10,7	−8,4	−7,0	−4,4	+2,8	+8,9	+5,3	−1,0	−5,8	−9,8	−17,2		−18,7
5	Saldus	−18,9	−10,0	−5,1	−5,7	−2,4	+4,3	+8,9	+6,0	+2,5	−5,9	−10,1	−14,9		−18,9
6	Rīga	−19,2	−9,3	−6,9	−6,8	−2,4	+7,3	+11,0	+10,1	+4,6	−5,5	−11,3	−11,2		−19,2
7	Jelgava	−21,0	−10,4	−7,6	−7,8	−3,8	+3,2	+8,3	+6,3	+0,1	−6,4	−12,1	−17,4		−21,0
8	Ainaži	−20,0	−9,7	−8,7	−8,4	−3,5	+2,1	+7,2	+4,8	+1,9	−6,9	−11,8	−18,9		−20,0
9	Priekuļi	−21,5	−8,7	−8,5	−6,6	−1,1	+3,8	+9,9	+6,9	−1,1	−7,9	−12,7	−16,5		−21,5
10	Zosēni	−24,3	−13,0	−10,3	−8,9	−3,6	+3,1	+9,2	+5,8	−0,8	−10,9	−11,9	−18,3		−24,3
11	Madona	−22,9	−16,2	−8,8	−8,3	−2,8	+2,3
12	Zīlāni (Jēkabpils)	−21,0	−10,2	−8,6	−6,7	−1,5	+4,6
13	Daugavpils	−22,8	−11,1	−8,9	−8,1	−4,3	+3,9	+9,1	+6,8	−0,7	−9,6	−13,8	−18,4		−18,4
14	Rēzekne	−22,5	−11,6	−11,1	−7,4	−2,3	+1,6
15	Gulbene	−22,0	−10,9	−8,0	−6,9	−2,9	+1,9
16	Alūksne	−21,6	−10,8	−9,5	−7,5	−2,5	+1,2
17	Rūjiena	−21,9	−10,1	−7,5	−7,0	−3,1	+1,9

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2014. gadā (°C)
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+6,7	+7,9	+15,6	+24,4	+30,2	+22,2	+31,1	+35,6	+24,0	+16,4	+11,6	+7,5		+35,6
2	Ventspils	+6,8	+8,0	+15,4	+22,6	+31,7	+22,9	+32,1	+37,8	+25,2	+15,7	+13,7	+7,0		+37,8
3	Kolka	+7,8	+10,4	+13,6	+20,4	+22,3	+23,5	+29,6	+27,4	+20,1	+15,8	+15,3	+7,7		+29,6
4	Stende (Talsi)	+7,1	+9,2	+13,5	+21,1	+29,7	+24,1	+31,3	+32,5	+23,5	+15,7	+12,2	+6,4		+32,5
5	Saldus	+7,4	+8,6	+14,9	+22,3	+28,4	+24,3	+31,3	+33,1	+23,3	+16,8	+10,9	+8,0		+33,1
6	Rīga	+8,1	+8,6	+15,4	+23,0	+29,4	+27,5	+31,6	+33,0	+23,4	+17,5	+10,7	+8,8		+33,0
7	Jelgava	+8,2	+9,4	+16,5	+24,9	+29,2	+27,0	+32,1	+33,2	+24,6	+19,3	+10,6	+8,2		+33,2
8	Ainaži	+6,4	+7,6	+12,4	+23,1	+29,8	+27,8	+30,6	+32,9	+24,1	+15,0	+11,9	+6,4		+32,9
9	Priekuļi	+6,7	+7,5	+14,1	+22,1	+28,5	+27,6	+30,2	+30,9	+22,9	+15,5	+10,9	+7,3		+30,9
10	Zosēni	+6,6	+7,8	+14,3	+22,7	+28,6	+27,3	+30,7	+31,3	+22,6	+15,9	+10,9	+7,0		+31,3
11	Madona	+6,4	+8,2	+14,8	+22,4	+29,3	+23,5
12	Zīlāni (Jēkabpils)	+7,5	+8,1	+14,8	+22,4	+29,5	+27,8
13	Daugavpils	+7,3	+7,1	+17,7	+23,5	+29,0	+27,2	+31,2	+33,4	+24	+16,6	+11,8	+8,1		+33,4
14	Rēzekne	+7,1	+5,8	+17,2	+23,4	+30,0	+28,2
15	Gulbene	+6,5	+7,7	+14,3	+22,9	+29,6	+27,6
16	Alūksne	+6,6	+7,2	+14,4	+22,0	+29,6	+27,0
17	Rūjiena	+7,0	+8,2	+14,3	+22,8	+29,7	+27,6

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −19,2 °C 24. janvāris +8,1 °C 8. janvāris −5,6 °C −2,9 Februāris −9,3 °C 5. februāris +8,6 °C 24. februāris +0,7 °C +3,8 Marts −6,9 °C 17. marts +15,4 °C 21. marts +3,9 °C +3,4 Aprīlis −6,8 °C 1. aprīlis +23,0 °C 21. aprīlis +7,3 °C +1,0 Maijs −2,4 °C 3. maijs +29,4 °C 24. maijs +12,4 °C +0,4 Jūnijs +7,3 °C 21. jūnijs +27,5 °C 4. jūnijs +14,9 °C −0,5 Jūlijs +11,0 °C 3. jūlijs +31,6 °C 30. jūlijs +21,4 °C +3,2 Augusts +10,1 °C 22. augusts +33,0 °C 3., 4. augusts +18,4 °C +1,1 Septembris +4,6 °C 24. septembris +23,4 °C 8. septembris +14,2 °C +1,8 Oktobris −5,5 °C 24. oktobris +17,5 °C 10. oktobris +7,7 °C +0,4 Novembris −11,3 °C 30. novembris +10,7 °C 11. novembris +3,1 °C +1,0 Decembris −11,2 °C 30. decembris +8,8 °C 19. decembris −0,2 °C +1,5

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 35,6 mm 25,6 10,0 0,0 16,0 mm 10. janvāris 26,6 mm 4,0 21,4 1,2 8,0 mm 19. februāris 30,8 mm 2,0 15,2 13,6 5,0 mm 15., 20., 22. marts 34,6 mm 32,6 2,0 0,0 21,0 mm 9. aprīlis 63,2 mm 19,4 24,6 19,2 18,0 mm 21. maijs 78,3 mm 11,4 36,3 30,6 11,5 mm 20. jūnijs 60,9 mm 19,6 6,0 35,3 20,0 mm 31. jūlijs 161,7 mm 45,6 72,8 43,3 43,0 mm 9. augusts 26,7 mm 4,0 1,3 21,4 11,0 mm 23. septembris 83,1 mm 7,2 68,8 7,1 30,0 mm 14. oktobris 21,3 mm 14,3 0,0 7,0 9,3 mm 7. novembris 34,9 mm 3,5 12,2 19,2 8,0 mm 19. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −11,3 °C — 30. janvāris
• −10,9 °C — 23. janvāris
• −10,2 °C — 26., 29. janvāris
• −9,9 °C — 22. janvāris
• −9,7 °C — 19. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +20,5 °C — 28. jūlijs
• +20,3 °C — 6. augusts
• +20,2 °C — 3. augusts
• +20,1 °C — 8., 25. jūlijs
• +20,0 °C — 31. jūlijs

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2014. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)