Glāzgova

Glāzgova
pilsēta
Glasgow Glaschu Glesga
Skats uz Glāzgovas centru
Ģerbonis
Glāzgova Glāzgova
Koordinātas: 55°51′33″N 4°15′35″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Valsts daļa	Skotija
Apgabals	Glāzgovas apgabals
Administrācija
• Lords-mērs	Bobs Vinters
Platība
• pilsēta	175,5 km2
Iedzīvotāji (2018)
• pilsēta	626 410
• blīvums	3 310/km²
• urbānā teritorija	1 750 000
Pasta indeksi	G1-G80
Tālruņu kods	0141
Mājaslapa	www.glasgow.gov.uk
Glāzgova Vikikrātuvē

Glāzgova (angļu: Glasgow, skotu gēlu: Glaschu, skotu: Glesga) ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas. Tā ir arī vēsturiskā Stratklaidas reģiona centrs. Glāzgova atrodas Skotijas centrālās daļas rietumos, Klaidas upes krastos, 32 km pirms tā ietek okeānā. Tā ir liela ostas pilsēta, kā arī Skotijas nozīmīgākais uzņēmējdarbības centrs.

Glāzgova esot nodibināta 6. gadsimta vidū. Viduslaikos Glāzgova bija viens no nozīmīgākajiem Skotijas reliģijas un izglītības centriem. 18. gadsimtā rūpnieciskās revolūcijas laikā bija viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes rūpniecības centriem (īpaši kuģubūves jomā), bet nākamajā gadsimtā pilsētas saimnieciskā izaugsme bija tik strauja, ka tā vienu brīdi bija pat otra lielākā Britu impērijas pilsēta (aiz Londonas).

Vēsture

Pilsētas dibināšana

Svētā Mango statuja Kelvingrouvas galerijas fasādē

Arheoloģiski atradumi liecina par to, ka pirmās apmetnes Klaidas upes ielejā parādījās jau neolīta laikā. Vēlāk šo teritoriju apdzīvoja ķeltu ciltis. No 142. līdz 144. gadam Roma, kura bija iekarojusi Britāniju, cēla no vienas Skotijas piekrastes līdz otrai aizsargmūri, kurš pazīstams kā Antonina valnis (latīņu: Vallum Аntonini), un tās uzdevums bija aizsargāt romiešus no ziemeļu cilšu uzbrukumiem. Šīs sienas atliekas ir saglabājušās vēl pat līdz mūsdienām.

Leģenda vēsta, ka Glāzgovu 6. gadsimtā dibinājis kristiešu misionārs Svētais Mango (Saint Mungo), kurš uzcēlis klosteri Molendinaras upes krastā, kur mūsdienās atrodas Svētā Mango katedrāle. Šo faktu neapstiprina neviens oficiāls dokuments, izņemot ap 1185. gadu nezināma mūka pierakstītu leģendu. Sv. Mango ir attēlots arī uz pilsētas ģerboņa.

Heraldika

Glāzgovas ģerbonis oficiāli ar Skotijas heraldikas nodaļas lēmumu tika apstiprināts 1866. gada 25. oktobrī. Simboli, kas atrodas uz tā, agrāk tika izmantoti Glāzgovas presē un ir cieša saistība ar Glāzgovas dibinātāju un aizbildni Svēto Mango. Tajā ir attēloti četri brīnumi, kas notikuši Mango dzīves laikā:

Glāzgovas ģerbonis

Here is the bird that never flew / Šeit ir putns, kas nekad nav lidojis

Here is the tree that never grew / Šeit ir koks, kas nekad nav audzis

Here is the bell that never rang / Šeit ir zvans, kas nekad nav zvanījis

Here is the fish that never swam / Šeit ir zivs, kas nekad nav peldējusi

Pirmais brīnums — sarkanrīklītes atdzimšana pēc tam, kad skolnieks Mango nogalināja sava skolotāja Svētā Serfa iemīļoto putnu. Otrais brīnums ir saistīts ar ozolu, kas attēlots uz ģerboņa. Brīnums esot noticis Kalrosas baznīcā, kur tika pazaudēta uguns, bet Svētais Mango to ir atguvis, aizdedzinot lazdas zariņu. Trešais brīnums ir zvans, kuru pēc leģendas svētajam ir uzdāvinājis Romas pāvests. Visbeidzot ceturtais brīnums ir saistīts ar teiku par karalieni Langeoreti. Kad viņas vīrs karalis Riderahs esot uzzinājis, ka sieva ir neuzticīga un uzdāvinājusi bruņiniekam zelta gredzenu, viņš esot to nozadzis un iesviedis Klaidas upes ūdeņos. Pēc tam viņš pavēlējis Langoretei atnest šo gredzenu. Svētais Mango, uzzinājis par šo karaļa lēmumu, esot devis norādes, kā atgūt zelta gredzenu. Līdz ar to upē noķerts lasis, kura mutē atradies šis gredzens, un sieva esot atguvusi savu godu.

Ģerboņa simbolus bieži vien vai nu kopā vai atsevišķi var redzēt Glāzgovas ielās. Tie ir kā dekorējumi gan uz ēkām, gan uz pieminekļiem, tiltiem, strūklakām, gan pat uz laternu stabiem. Šie simboli redzami arī uz Glāzgovas Universitātes ģerboņa.

Pilsētas devīze ir "Lai Glāzgova zeļ un plaukst" ("Let Glasgow Flourish"), kas ir atrodama arī uz ģerboņa. Tā ir frāze no vārdiem, kurus esot teicis Svētais Mango: "Lord, Let Glasgow flourish by the preaching of the word and the praising of thy name".

Etimoloģija

Laikā, kad romieši bija iekarojuši Britāniju, apmetne, kur mūsdienās atrodas Glāzgova, saucās Cathures. Uzskata, ka nosaukums "Glāzgova" ir cēlies no diviem britu vārdiem: "glas" — 'zaļš' un "cau" — 'ieplaka'. Dažādos vēsturiskos avotos pilsētai ir bijuši atšķirīgi nosaukumi: pašos vecākajos avotos tā dēvēta par "Glaschu", ap 1180. gadu rakstītajos avotos — "Glesgu", pēc tam kā "Glasgeu" (1297. gada dokumentos), kā arī "Glaschow" (1419. gada hartā). Vismazāk ticamā, bet vispopulārā versija, ka nosaukumu pilsētai ir devis pats Svētais Mango, nosaucot to par "Glesgu". Vēl viena versija, ka šeit agrāk bijusi apmetne, kuru dēvēta par "Deschu", bet viduslaikos pārrakstīšanas kļūdu dēļ nosaukums mainījās uz "Glaschu".

Viduslaiki

Svētā Mango katedrāle

12. gadsimta beigās Glāzgova kļuva par nozīmīgu reliģiskā reģiona centru, kā arī tajā jau dzīvoja 1500 iedzīvotāji. 1136. gadā karalis Dāvids I iesvētīja katedrāli, kura tika uzcelta vietā, kur Svētais Mango bija uzcēlis klosteri. To vēlāk skāra ugunsgrēks, tādēļ 1197. gadā tā tika uzcelta vēlreiz un no jauna iesvētīta, pēc diviem gadsimtiem tā tika rekonstruēta. Laika posmā no 1175. līdz 1178. gadam Skotijas karalis Viljems I piešķīra pilsētai pašpārvaldes tiesības. Aptuveni no 1190. gada pilsētā notiek ikgadējs vasaras gadatirgus, kurā satiekas tirgotāji un amatnieki. Tas sekmēja pilsētas turpmāko attīstību. Šī tradīcija, kad jūlija beigās notiek gadatirgus, ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. 1451. gadā ar pāvesta Nikolaja V bullu tika dibināta Glāzgovas Universitāte, kas pilsētai deva ne tikai reliģiskā, bet arī izglītības centra statusu. 1492. gadā Glāzgova saņēma arhibīskapijas tiesības. Neskatoties uz to viduslaikos pilsētas Skotijas austrumos attīstījās daudz straujāk, jo tām bija izdevīgāks ģeogrāfiskais stāvoklis tirdzniecībai attiecībā pret Eiropas valstīm. Glāzgovā tirdzniecības sakari galvenokārt bija tikai ar tuvējām pilsētām un salām.

Glāzgova 16.—18. gadsimtā

1560. gadā ar Skotijas parlamenta lēmumu valsts atteicās no katolicisma un pieņēma protestantismu, precīzāk prezbiteriāņu atzaru. Visumā protestantu reformācijas kustībai Glāzgovā bija liela ietekme, kur bija spēcīga baznīcas vara. Tas sekmēja tās atlaišanu. 1611. gadā karalis Džeimss I Stjuarts piešķīra Glāzgovai karaliskās pilsētas statusu, kas nozīmēja ka tā ir nonākusi tiešā karaļa pakļautībā. 1638. gada novembrī — drīz vien pēc Nacionālā kovenanta pieņemšanas — Glāzgovas katedrāle tika pārveidota par Skotijas baznīcas ģenerālo asambleju, kas iestājās pret karaļa Čārlza I politiku par prezbiteriāņu dievkalpojumu likumu izmaiņām. Rezultātā Skotijā izcēlās bruņoti konflikti — sākumā t.s. bīskapu kari, bet pēc tam, no 1644. līdz 1647. gadam, pilsoņu karš starp kovenantiem un rojālistiem. Par laimi šie konflikti praktiski neskāra Glāzgovas centru, jo tajos laikos tai bija nenozīmīgs politiskais statuss. 1650. gadā, drīz vien pēc skotu sakāves Danbāras kaujā, Glāzgovā apmetās Olivers Kromvels.

Glāzgovas karte 1776. gadā

Līdz pat 17. gadsimtam Glāzgova bija neliela mazpilsēta. Atrašanās upes krastā, kura bija pārāk sekla, nesekmēja tirdzniecības attīstību. 1557. gadā no Glāzgovas iegūtie nodokļi bija ļoti mazi. Tā deva tikai 2% no visiem nodokļiem, kurus iekasēja no Skotijas pilsētām (Edinburga viena pati deva 25%). Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar atšķirīgām lietām; viņi galvenokārt nodarbojās ar aušanu, ādas miecēšanu, mēbeļu ražošanu un citām lietām. Saimnieciskā attīstība sākās pēc Skotijas un Anglijas apvienošanas 1603. gadā, kad par karali kļuva Džeimss I. Pilsētas straujo attīstību neizjauca pat mēra epidēmija 1647. gadā, kā arī ugunsgrēki 1652. un 1677. gadā (pirmā ugunsgrēka laikā izdega gandrīz trešdaļa no pilsētas). 17. gadsimta vidū pēc tirdzniecības apjoma valstī Glāzgova apsteidza Pērtu, bet 1670. gadā arī Aberdīnu un Dandī, piekāpjoties tikai Skotijas galvaspilsētai Edinburgai.

Pilsētas saimniecisko izaugsmi sekmēja vairāki faktori. Ārējā tirdzniecība sāka attīstīties pēc tam, kad 1668. gadā Ņuarkas laukos (mūsdienās Portglāzgovā), kur upe bija plašāka, pēc pilsētas domes iniciatīvas tika izbūvēta osta, lai apmierinātu Glāzgovas tirgotāju vajadzības. No 1674. gada, kad ostā ieradās pirmais kuģis ar tabakas kravu, tika uzsākta tirdzniecība ar Ameriku. Savukārt uz Apvienotās Karalistes kolonijām devās kuģi ar oglēm, audumiem un citām precēm. Tajā pašā laikā uzsākās rūpniecības izaugsme. 1667. gadā atvērās ziepju darbnīca un cukura pārstrādes rūpnīca; no 1680. līdz 1730. gadam tika sakārtota papīra, stikla un ķieģeļu ražošanas; 1711. gadā Grīnokā sāka funkcionēt pirmā kuģu būvētava, kas apkalpoja Glāzgovu un citas tuvākās pilsētas; 1736. gadā tika atvērtas fabrikas, kurās presēja tabaku, kā arī austuves un metalurģijas uzņēmumi; 1740. gadā radās pirmās krāsošanas darbnīcas.

Šajā laikā mainījās arī pilsētas veidols. Pēc postošajiem ugunsgrēkiem pilsētas vara aizliedza izmantot koku kā celtniecības materiālu, tādēļ ēkas tika būvētas no akmens un pēc vienota parauga. 1636. gadā tika uzbūvēta municipalitātes ēka, bet 1649. un 1661. gadā pie Glāzgovas Universitātes attiecīgi tika atvērta Hatčesona slimnīca un bibliotēka. Pirmo pilsētas avīzi — "Glasgow Courant" — sāka iespiest no 1715. gada. Daniels Defo, kas 1723. gadā apmeklēja Glāzgovu, ir atstājis pilsētas aprakstu savā grāmatā "Ceļojums pa visu Lielbritānijas salu":

Bez jebkādām šaubām Glāzgova ir brīnišķīga pilsēta. Galvenās ielās ir labas un plašas, un apbūvētas labāk nekā jebkur citur. Visas ēkas ir no akmens un saskan gan pēc to augstuma, gan arī pēc to fasādēm. Apakšstāvi parasti atbalsta ēkas ar kvadrātiskām doriskām kolonnām, kas dod tām ne tikai izturību, bet arī skaistumu. Velves starp tiem ved uz tirgotavām. Vienvārdsakot, tā ir Britānijas pilsēta, kura ir tīra, skaista un visvairāk apmierināta, protams, izņemot Londonu.

Līdz 18. gadsimta beigām pilsētas plaukstošākās nozares bija metalurģija, tabakas imports (līdz pat 47 miljoniem mārciņu gadā) un tekstilrūpniecība (Glāzgova bija slavena ar savu plāno batistu). No 1755. gada gandrīz pusgadsimta laikā iedzīvotāju skaits pilsētā divkāršojās. Ap 1801. gadu tajā dzīvoja 77 tūkstoši cilvēku. No mazpilsētas Glāzgova bija kļuvusi par rūpniecības reģiona centru, bet 19. gadsimta sākumā arī par pašu ātrāk augošo pilsētu Apvienotajā Karalistē.

Glāzgova 19. gadsimtā

Paklāju rūpnīca Templtonā

19. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits pilsētā turpināja strauji palielināties. Lielākoties tie bija emigranti no Īrijas un valsts ziemeļu rajoniem. Gandrīz trešdaļa no tiem apmetās Glāzgovas apkārtnes laukos un strādāja tekstilrūpniecības nozarē. Pārējie, kas dzīvoja piepilsētās, bija melnstrādnieki un nodarbināti citās rūpniecības nozarēs vai zemnieku saimniecībās. Straujais emigrantu pieplūdums izraisīja pārapdzīvotību un antisanitārus apstākļus pilsētas nabadzīgajos kvartālos, tādēļ bieži izcēlās bakas, tīfa vai holēras epidēmijas. Pirmie mēģinājumi uzveikt epidēmijas tika uzsākti 1840. gados, kad pēc pilsētas domes iniciatīvas tika uzsākta ielu attīrīšana no atkritumiem un citiem infekciju izraisīšanas cēloņiem. 1859. gadā tika izveidota ūdens apgādes sistēma, kas piegādāja pilsētai ūdeni no Katrīnes ezera, bet tā netika tīrīta, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju; 1866. gadā dzīves apstākļi Glāzgovā tika atzīti par sliktākajiem Eiropā.

1878. gada Glāzgovas karte

Industrializācija vēl bez saimnieciskā uzplaukuma izraisīja arī sabiedrības noslāņošanos, it īpaši nabadzīgo un bezdarbnieku vidū. Strādnieki fabrikās un rūpnīcās strādāja 14 stundas diennaktī un bērnu darba ekspluatācija bija ierasta parādība. Rezultātā izveidojās daudzas darba kustības. 1812. gadā Glāzgovā notika streiks, kurš ir vislielākais līdz pat šim brīdim, — audēji uz trijiem mēnešiem pārtrauca darbu, pieprasot darba algas paaugstinājumu. Līdz streika izbeigšanas brīdim tika arestēti lielākā daļa no organizatoriem un Skotijā tika aizliegts veidot arodbiedrības (aizliegums eksistēja līdz 1824. gadam). Pēc Napoleona radīta kara beigām, 1815. gadā, stāvoklis pilsētā vēl vairāk pasliktinājās. Preču imports, kuru Lielbritānija piegādāja armijas un sabiedroto vajadzībām, strauji saruka, tādēļ daudzi strādnieki zaudēja darbu.

1820. gadā Glāzgovā tika veidota Komiteja ar pagaidu valdību, pēc kuras iniciatīvas 1. aprīlī pilsētas ielās tika salīmētas skrejlapas ar aicinājumu sākt kopīgu streiku. Skotijas centrālā reģiona strādnieki atbalstīja šo aicinājumu un daudzās pilsētās sākās mītiņi. Dumpis no jauna tika nežēlīgi apspiests un tā aktīvistus sodīja ar nāvi, tomēr aģitācijas pamudināja parlamentu 1832. gadā pieņemt aktu par vēlēšanu sistēmas reformu (pateicoties tam Skotijas elektorāts tika palielināts 14 reizes) un apakšpalātā piešķīra vietas pilsētām, kuras bija izaugušas industrializācijas laikā. Tādējādi Glāzgovu parlamentā pirmo reizi pārstāvēja divi locekļi. Nosacījumi pilsētas strādājošajiem uzņēmumiem tomēr palika nemainīgi, un darba kustība vēl ne reizi vien atgādināja par sevi. 1837. gadā fabriku īpašnieki mēģināja samazināt algas, bet uz to kokvilnas vērpēji atbildēja ar streiku. 1848. gadā aizsākās masveida bezdarbnieku demonstrācijas zem čartistu lozungiem.

Pilsētas palātas ēka Džordžskvērā ap 1900. gadu

Visi šie notikumi kontrastēja ar nepārtrauktu pilsētas izaugsmi un saimniecisko augšupeju. 19. gadsimta vidū Glāzgova tika uzskatīta par otro svarīgāko Britu impērijas pilsētu (uzreiz aiz Londonas). Līderpozīcijās tāpat kā agrāk atradās smagā rūpniecība un tekstilrūpniecība. Strauji attīstījās arī kuģu būvniecība (ap 1864. gadu Klaidas upes krastos darbojās vairāk nekā 20 kuģu būvētavas). Dzelzceļa tīkla attīstība, konkrēti, Glāzgovas-Edinburgas līnijas atklāšana, ļāva pilsētai kļūt par galveno lokomotīvju piegādātāju valstī. Bija arī krīzes, piemēram, 1860. gadā ASV pilsoņu kara dēļ samazinājās kokvilnas eksports un tūkstošiem strādnieku palika bez darba. Pēc tam sekoja saimnieciskais sprādziens (tas skāra arī strādnieku šķiru — tika paaugstinātas darba samaksas un uzlaboti darba apstākļi), bet 1878. gadā pēc Glāzgovas bankas kraha notika strauja saimniecības grimšana, kas visvairāk skāra kuģu būvniecību.

19. gadsimtā bija raksturīga arī aktīva celtniecība pilsētas robežās. Dominēja neoklasicisms, tāpat kā pārējā to laiku Eiropā, bet arī parādījās citi stili no baroka līdz pat neogotikai.

Glāzgova 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā

Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums 20. gadsimta sākumā ir saistīts ar piepilsētu pievienošanu Glāzgovai (pievienoja Govanu, Partiku un citas). 1920. gadā Glāzgova, kurā dzīvoja vairāk nekā miljons cilvēku,, piekāpjoties tikai Londonai, bija visblīvāk apdzīvotākā pilsēta Apvienotajā Karalistē. 1914. gada jūlijā karalis Džordžs V, apmeklējot valsts rūpnieciskos centrus, pabija arī Glāzgovā un apmeklējuma laikā Govanas kuģu būvētavā apskatīja līnijkuģa "HMS Valiant" būvniecību. Pēc mēneša Apvienotā Karaliste iesaistījās Pirmajā pasaules karā. Lai gan pilsētā valdīja noskaņojums, kas bija pret karu, (1914. gada 9. augustā Glāzgovgrīnas parkā notika pret karu vērsta demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 5000 demonstrantu), vairāk nekā 200 000 Glāzgovas vīriešu devās uz kara fronti, bet pilsēta tika pārvērsta par munīcijas un citas kara produkcijas galveno piegādātāju britu armijas vajadzībām.

Līnijkuģis "HMS Valiant"

Pēc kara beigām no jauna tika izveidota strādnieku kustība, kura ieguva nosaukumu "Sarkanā Klaidsaida". 1919. gada 31. janvārī vairāk nekā 60 000 strādnieki, kuri bija nodarbināti kuģbūvniecībā, izziņoja streiku un devās uz mītiņiem, pieprasot saīsināt darba dienas garumu. Policija mēģināja izkliedēt demonstrantus, bet sastapās ar aktīvu pretestību. Šīs dienas notikumi tautā ieguva nosaukumu "Džordžskvēra kauja" vai "Asiņainā piektdiena". Nemieri beidzās tikai 10. februārī, kad protestējošajiem tika apsolīts neliels darba dienas saīsinājums. Līdz ar to Glāzgovā pirmo reizi tika izveidots akts par dumpjiem un par to, ka policija var vērsties pret demonstrantiem, izmantojot ieročus.

1920. gadu beigas iezīmējās ar strauju saimniecības kritumu. Lai gan kuģu būvniecība strauji samazinājās, Glāzgova saglabāja līderpozīcijas pasaulē lokomotīvju ražošanā. Nopietnas problēmas skāra arī sabiedrību. 1933. gadā, kad Lielā depresija sasniedza savu kulmināciju, Glāzgovā aptuveni 30% strādnieku zaudēja darbu. Mājokļu deficīta dēļ nabadzīgajos kvartālos, kur galvenokārt dzīvoja emigranti, tie bija pārpildīti. Šada situācija pamudināja Glāzgovas domi izveidot programmu par papildus pilsētas apbūvi, kā rezultātā no 1926. līdz 1938. gadam tās teritorija palielinājās divas reizes.

Situācija uz labo pusi izmainījās 1930. gadu beigās, kad Glāzgova notika Britu impērijas izstāde. To 1938. gadā atklāja karalis Džordžs V un karaliene Elizabete. Nākamā pusgada laikā to apmeklēja 12 miljoni cilvēku. Izmainījās arī pilsētnieku attieksme pret dzīvi — notika masveida aizraušanās ar kino, kā rezultātā 1939. gadā Glāzgovā funkcionēja 114 kinoteātri. Otrā pasaules kara laika atkal Glāzgovas uzņēmumi ražoja preces armijas vajadzībām un piegādāja tās uz fronti. Pati pilsēta karā praktiski necieta. To minimāli skāra daži aviācijas uzlidojumi. 1950. gadu vidū pilsētas dome izdeva likumu, kurš tika pieņemts parlamenta spiediena rezultātā, un tā rezultātā tika izstrādāta programma par graustu nojaukšanu — kopumā tika nojauktas aptuveni 32 000 ēkas, kas bija atzītas par dzīvošanai nederīgām. Pilsētā masveidā ieceļoja cilvēki no apkārtnes, kas lika izveidot arī labāku pilsētas transporta sistēmu.

Glāzgovas zinātniskais centrs

Tomēr Glāzgova pārdzīvoja krīzi. No 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pilsētā stabilizējās un nākamā pusgadsimta laikā tas pat samazinājās uz pusi, jo pilsētā uz trim desmitgadēm iestājās tāds kā pagrimums. Tikai 1980. gados notika Glāzgovas atdzimšana, kas savu spēku sasniedza 1990. gados. Pilsētas valdība uzsāka aktīvus centienus dzīves līmeņa uzlabošanā, saimnieciskā attīstībā un kultūras līmeņa paaugstināšanā. Programmas, kas šajā saistībā tika uzsāktas, vainagojās ar panākumiem. Glāzgova 1990. gadā ieguva Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Tas pirmo reizi tika piešķirts pilsētai, kura nebija kādas valsts galvaspilsēta. 1999. gadā tā kļuva par Britu arhitektūras un dizaina pilsētu, bet 2003. gadā par Eiropas sporta galvaspilsētu. Glāzgovā tika atvērti jauni muzeji un koncertu laukumi; izveidojās tradīcijas veidot ikgadējus festivālus. Citi nozīmīgākie notikumi ir šādi: 1983. gadā atklāja Barela krājumu galeriju; 1985. gadā tika atvērts Skotijas izstāžu un konferenču centrs (SECC); 1990. gadā — Karaliskā koncertzāle; 1994. gadā izveidoja Celtic Connections festivālu; 1996. gadā aizsākās festivāls "West End" un atklāta Mūsdienīgās mākslas galerija (GoMA); 2001. gadā atvērts Glāzgovas zinātniskais centrs.

Pozitīvas pārmaiņas skāra arī pilsētas saimniecību — strauji attīstījās pakalpojumu joma, samazinājās bezdarba līmenis, bet kopējais devums valsts iekšzemes produktā bija trešais lielākais aiz Londonas un Edinburgas. Pašlaik Glāzgova skaitās viena no Skotijas pilsētām, kura ir visplaukstošākā un kurā notiek dinamiska saimnieciskā attīstība.

Ģeogrāfija

Glāzgova atrodas Apvienotās Karalistes ziemeļrietumos, Vidusskotijas zemienes centrālajā daļā starp Grempjanu kalniem un Dienvidskotijas augstieni 32 kilometrus no Klaidas upes ietekas okeānā. Augstums virs jūras līmeņa svārstās no 70 līdz 200 metriem. Augāju pilsētā veido mākslīgie apstādījumi, alejas un parki (parku skaits sniedzas līdz 70). Tās piekrastes un mērenās joslas floru galvenokārt veido priedes un lapegles.

Pilsētas klimats ir mērens ar diezgan spēcīgiem nokrišņiem. Laikapstākļus Glāzgova ietekmē siltās gaisa masas, kas nāk no Atlantijas okeāna, kur noslēdzas Golfa straume. Tādēļ gaisa temperatūras ir daudz augstākas ziemā un zemākas vasarā nekā citām pilsētām (nepārsniedz 20 °C), kuras atrodas uz tāda paša ģeogrāfiskā platuma, piemēram, Maskavā. Glāzgovai ir raksturīgs rietumu vējš un lielāks mākoņu daudzums nekā citām Skotijas pilsētām. Zemākā reģistrētā temperatūra ir -15 °C, kas fiksēta 1936. gada 15. februārī, bet augstākā temperatūra ir 45 °C, kas konstatēta 1900. gada 31. jūlijā.

Administratīvais iedalījums

Glāzgovas pilsētas administratīvo rajonu karte

Glāzgova sastāv no 21 administratīvā rajona. Pilsētas domē tiek no katra rajona ievēlēti no trim līdz četriem pārstāvjiem.

Linn Newlands / Auldburn Greater Pollok Craigton Govan Pollokshields Langside Southside Central Calton Anderston / City Hillhead

Partick West Garscadden / Scotstounhill Drumchapel / Anniesland Maryhill / Kelvin Canal Springburn East Centre Shettleston Baillieston North East

Iedzīvotāji

Demogrāfiskie dati
Gads	Iedzīvotāji
1755	23 500
1780	42 000
1801	77 000
1821	147 000
1891	783 000
1911	784 000
1921	1 034 000
1931	1 088 000
1939	1 088 000
1951	1 079 000
1961	1 055 000
1971	897 000
1981	881 000
1991	681 000
2001	629 501

Pēc 2001. gadā veiktās tautas skaitīšanas Glāzgovā 47,07 % ir vīrieši, bet atlikušie 52,93 % ir sievietes. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, Glāzgovā procentuāli ir lielāks to cilvēku skaits, kuri ir sasnieguši pilngadību un nav precējušies. Tie ir aptuveni 40,98 %. Savukārt 0,94 % iedzīvotāji labi pārvalda skotu gēlu valodu.

Etniskais sastāvs

Kaut arī saskaņā ar tautas skaitīšanu pilsētā nospiedošais vairākums — 89,62 % — ir skoti, Glāzgovu var uzskatīt par daudznacionālu Skotijas pilsētu. Pilsētā ir skaitliski vislielākais krāsaino cilvēku skaits valstī. Vēl viena īpatnība ir lielais pakistāņu skaits (2,7 % jeb vairāk par 15 tūkstošiem), kas ir puse no visiem Skotijā dzīvojošajiem pakistāņiem. Bez tam Glāzgovā dzīvo 4,11 % angļi, 1,59 % īri, 1,07 % ieceļotāji no Eiropas kontinentālās daļas, 0,72 % indieši (ceturtā daļa no visiem Skotijā dzīvojošajiem), 0,67 % ķīnieši, 0,31 % melnādainie, 0,17 % velsieši, 0,04 % iebraucēji no Bangladešas, kā arī citu tautu pārstāvji skaitliski mazākās grupās.

Reliģija

Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta tautas skaitīšanas laikā, Glāzgovā reliģiskā piederība ir šāda — divas trešdaļas no iedzīvotājiem sevi uzskata par kristiešiem, turklāt 31,5 % no visiem iedzīvotājiem ir Skotijas baznīcas piekritēji, bet 29,2 % ir katoļi. Nedaudz mazāk, gandrīz ceturtā daļa (22,7 %), sevi uzskata par ateistiem. Pārējo konfesiju pārstāvji ir salīdzinoši maz, tas ir, 3,1 % sevi uzskata par musulmaņiem, 0,4 % — sikhi, 0,2% — budisti, 0,2 % jūdi un 0,2 % hinduisma piekritēji. 7,8 % iedzīvotāji nespēja sniegt viennozīmīgu atbildi, kurai konfesijai tie ir piederīgi.

Pilsētā ir četras kristiešu katedrāles (Svētā Mungo, Svētā Andreja, Jaunavas Marijas un Svētā Luki katedrāles), 13 mošejas (tai skaitā arī lielākā Skotijā) un 7 sinagogas. Ir arī hinduisma dievnams, bet 2007. gadā tika uzcelts arī sikhisma pielūdzējiem paredzēts dievnams.

Dialekts

Glāzgovas un apkārtējo pilsētu iedzīvotāju vidū ir izplatīts uz angloskotijas valodas balstīts dialekts, tā sauktais, Glasgow Patter. Tās galvenās atšķirības ir vietējo vārdu pārpilnība, kā arī aizvietošana vai dažu zilbju un skaņu "aprīšana". Piemēram, burtu savienojums th vārda sākumā bieži vien ir vienkārši /h/, t burts tiek aizstāts ar /r/, divskanis /ʌu/ pirms /k/ tiek aizstāts ar /o/ un tā tālāk.

Politika

Pilsētas palātas zāle

Pilsētas pārvalde atrodas Glāzgovas Municipālās padomes pārziņā. Pēc vēlēšanām, kuras notika 2007. gada maijā, padomē strādā 79 ievēlētie cilvēki. Tajā ievēlēja 45 leiboristus, 22 Skotijas nacionālās partijas pārstāvjus, 5 Skotijas zaļās partijas locekļus, 5 liberāldemokrātus, 1 konsevatoru un 1 partijas "Solidaritāte" pārstāvi. Padomes priekšsēdētāja amatā tika iecelts Stīvens Persels, bet par Glāzgovas lordu-mēru iecēla Bobu Vinteru. Padomes sēdes norisinās Pilsētas palātas ēkā, kura atrodas pilsētas centrā, Džordžskvērā.

Skotijas parlamentā ir 17 parlamenta locekļi no Glāzgovas (23 % no visiem), bet Apvienotās Karalistes parlamentā — 9 parlamenta locekļi, kuri ir ievēlēti pēc vēlēšanu sistēmas, kurā uzvar kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu. Politiski Glāzgovas vēlētāji tradicionāli ir kreisi noskaņoti.

Saimniecība

Pārdzīvojot 20. gadsimtā straujo saimniecisko pagrimumu, pilsēta pakāpeniski ir atgriezusies tās bijušajās pozīcijās. Mūsdienās Glāzgova, tāpat kā Edinburga, no jauna ir reģiona saimniecības centrs (abas pilsētas kopā dod 67 % no Skotijas iekšzemes koprodukta). Darbavietu daudzums no 309 tūkstošiem 1993. gadā ir palielinājies līdz 419 tūkstošiem 2006. gadā, kas ir augstākais pēdējo 25 gadu laikā. Pilsētas saimnieciskās augšanas temps katru gadu vidēji ir 4,4 %, kas ir otrais lielākais rādītājs Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas) — tikai 2005. gada laikā tika izveidotas vairāk nekā 17 tūkstoši jaunu darba vietu, bet privātie Kapitālieguldījumi Glāzgovas saimniecībā 2006. gadā sasniedza 4,2 miljardus sterliņu mārciņas. Turklāt ir arī notikusi strauja bezdarba līmeņa samazināšanās (9 gadu laikā par 45 %). Pilsētas IKP 2006. gadā bija 12,8 miljardi sterliņu marciņas, kas nozīmē, ka uz vienu iedzīvotāju tas ir £21 905 (11. augstākais ienākums uz vienu cilvēku visā Eiropā).

Pēdējos divdesmit gados Glāzgovā ir notikusi nozīmīga saimniecības diversifikācija: tradicionālās rūpniecības nozares (kuģubūve un smagā mašīnbūve), no kā agrāk bija atkarīga pilsētas saimniecība, ir piekāpusies pakalpojumu jomai (tajā ir iekļauts finansiālais sektors, bioloģisko zinātņu attīstība, komunikācijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un citi). Savulaik Glāzgovā ir uzbūvēti slavenie okeāna tvaikoņi Queen Mary, Queen Elizabeth un QE2, kā arī karalienes jahta HM Yacht Britannia. Nozīmīgu devumu pilsētas saimniecībai dod arī tūrisms. Tā ir tūristu trešā apmeklētākā pilsēta Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas un Edinburgas) un to ik gadu vidēji apmeklē 4 miljoni tūristu.

Arhitektūra

Viduslaiku arhitektūra Glāzgovā praktiski nav saglabājusies, izņemot Svētā Mango katedrāli. No daudzajām baznīcām, kas kādreiz bija pilsētas apkārtnē, ir saglabājusies tikai 15. gadsimtā celtā Provandas baznīca. Toties, atšķirībā no Edinburgas, Glāzgovā ir saglabājušās daudzas mazākas ēkas, kuras celtas 19. gadsimtā. Vēl ievērības cienīgs ir Troņa teātra pulksteņtornis, kurš saglabājies no 1529. gada, kā arī Tolbuta tornis un Tirdzniecības māja, kuru no 1791. līdz 1794. gadam uzbūvēja arhitekts Roberts Adamss.

Ca D'Oro ēka

Arhitektoniskais pilsētas mantojums galvenokārt ir attiecināms uz 19. un 20. gadsimta sākumu, kad Glāzgova ieguva otrās Impērijas pilsētas statusu. Ēkas šajā periodā ir būvētas dažādos stilos. Piemēram, Venēcijas stila spilgti piemēri ir Glāzgovas pilsētas palāta (celta 1888. gadā), bijušās Gardnerova noliktavas (1856. gadā), paklāju fabrika Templtonā (1892. gadā) un Ca D'Oro ēka (1872. gadā), kurus projektējis arhitekts Hanimens, ietekmējoties no līdzīgām celtnēm, kas atrodas Venēcijā. Neoklasicisma stilā ir uzbūvēta Kaledonijas baznīca (1857. gadā) un Mūsdienīgās mākslas galerija (ēka, kas savulaik piederējusi tabakas magnātam Viljamam Kanningemam, uzbūvēta 1778. gadā, bet 19. gadsimta sākumā ievērojami rekonstruēta). Savukārt neogotikas stila klātbūtne ir manāma Jaunavas Marijas (1873. gadā), Svētā Andreja (1817. gadā) un Svētā Luki (1877. gadā) katedrāļu izskatos. Glāzgovā ir arī daudzi lieliski Viktorijas laika arhitektūras un jūgendstila apbūves paraugi.

Čārlza Makintoša izveidotā Mākslas mīļotāju ēkas skice

Pie nozīmīgiem mūsdienīgiem arhitektoniskiem projektiem Glāzgovā noteikti vajag pieminēt Karalisko koncertzāles ēku (1990. gadā), Glāzgovas zinātņu centra ēku (2001. gadā), Skotijas izstāžu un konferenču centru (no 1983. līdz 2007. gadam) un tirdzniecības centrus Buchanan Galleries (1999. gadā), kā arī St Enoch Centre (1989. gadā).

Nozīmīgākie arhitekti, kas ir ietekmējuši pilsētas ārējo izskatu, ir Aleksandrs Tomsons, Čārlzs Renijs Makintošs, Džordžs Gilberts Skots un Normans Fosters. Tomsons projektēja ēkas neoklasicisma stilā, tādēļ ieguva iesauku "Grieķis"; Čārlzs Makintošs bija viens no modernā stila pamatlicējiem Skotijā. Viņš izveidoja projektus Mākslas skolai (1899. gadā), Kvinskrosas baznīcai (1899. gadā), Mākslas mīļotāju ēkai (1901. gadā) un daudzām citām ēkām. Džordžs Skots ir Jaunavas Marijas katedrāles (1893. gadā) veidotājs, bet Normans Fosters bija Clyde Auditorium (pazīstams arī ar nosaukumu "Bruņnesis", 1997. gadā) koncertzāles projekta autors Skotijas izstāžu un konferenču centrā.

Tilti

Papildus krāsainību pilsētai sniedz tās aptuveni divdesmit daudzveidīgie (iekārtie, vanšu, arkveida un citu veidu) tilti, kas iet pāri Klaidas upei, kura sadala Glāzgovu divās daļās. To skaitā ir gājēju, gan automašīnu, gan dzelzceļa tilti. Vecākie no tiem ir Sautportlendstrītas tilts, Svētā Andreja tilts un Viktorijas tilts, kuri uzbūvēti 19. gadsimta vidū. Viens no iespaidīgākajiem tiltiem ir Clyde Arc tilts, kurš uzbūvēts 2006. gadā un vietējie iedzīvotāji iesaukuši par "Slīpo tiltu" ("Squinty Bridge").

Kultūra

Mūsdienīgās mākslas galerija

Pilsētas kultūras dzīve ir diezgan daudzveidīga. 1990. gadā Glāzgova bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Glāzgovā atrodas vairākas organizācijas, kas ir saistītas ar mākslu, piemēram, Skotijas opera, Skotijas balets, Skotijas nacionālais teātris, Karaliskais Skotijas nacionālais orķestris, BBC Skotijas simfoniskais orķestris un Skotijas nacionālais jaunatnes teātris un citi. 1999. gadā tika iedibināta tradīcija apbalvot labāko Glāzgovas dzejnieku, kopš 2005. gada tā ir Liza Lokheda.

Teātri

Glāzgovas teātros tiek pasniegta dažāda žanra māksla. Glāzgovas Karaliskā teātra repertuārā ir iekļauti gan klasisko lugu iestudējumi, gan operetes, gan baleta izrādes. Uz teātra-varietē skatuves "Paviljons", kuru 1904. gadā dibināja Sāra Bernāra, tiek uzvesti mūzikli un citi priekšnesumi. Bez tam tas ir vienīgais privātais teātris Skotijā. 20. gadsimta sākumā tika dibināts arī Kingsa teātris, kurš specializējās vestendas mūziklu iestudēšanā un turpināja Brodvejas teātra tradīcijas. Citas ievērojamas vietas Glāzgovā ir Troņa teātris, Sitizensa teātris un vairāki citi nelieli teātri, kas vairāk specializējas mūsdienīgā un eksperimentālā dramatiskajā mākslā.

Muzeji un galerijas

Kelvingrouvas galerija

Īpaši nozīmīga glezniecības un mākslas priekšmetu kolekcija atrodas Kelvingrouvas galerijā, kas ir visapmeklētākais Skotijas muzejs. Tajā ir izstādīti Rembranta, Rubensa, Ticiāna, Degā, van Goga, Monē, Pikaso, Dalī un citu mākslinieku darbi. Tajā atrodas ne mazāk slavenā Barela darbu krājums. 1944. gadā uzņēmējs un filantrops Viljams Barels uzdāvināja pilsētai aptuveni 9 tūkstošus eksponātus, kuri ilustrēja dažādu valstu un laikmetu mākslu — tie bija no Senās Ķīnas, Ēģiptes, Grieķijas, Romas, kā arī impresionistu meistardarbi (tai skaitā Degā un Sezana darbi), skulptūras, viduslaiku un islāma mākslas priekšmeti, ieroču un bruņu kolekcija, gobelēni un vitrāžas. Citi Glāzgovas muzeji un galerijas ir šādi: Mūsdienīgās mākslas galerija, Hantera mākslas galerija, Maklelana galerija, Tautas pils, Poloka muiža, Svētā Mango reliģiskās dzīves un mākslas muzejs, Skotijas futbola muzejs un citi.

Mūzikas klubi, koncertzāles un kinoteātri

Glāzgova ir viena no mūzikālākajām pilsētām Apvienotajā Karalistē. Starp lielākajām arēnām noteikti jāpiemin blakus Karaliskajai koncertzālei un Skotijas izstāžu un konferenču centram esošo britu otru nozīmīgāko rokarēnu "The Barrowlands", uz kuras skatuves ir uzstājušās daudzas populāras rokgrupas, piemēram, The Cure, The Smiths, Megadeth un Metallica. Ne mazāk ievērojamas grupas viesojas ar saviem koncertiem arī klubā "King Tut's Wah Wah Hut", kur 1993. gadā grupa Oasis parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju Creation Records. Tāpat kā citās lielpilsētās Glāzgovā ir arī daudz naktsklubi, kuros tiek spēlēta dažāda žanra mūzika. Īpaši populāri no tiem ir The Arches, Blanket, Campus, Cathouse, Cube, Garage, Tiger Tiger, The Tunnel un citi naktsklubi. Glāzgova ir tādu slavenu populārās mūzikas grupu dzimtene kā Belle & Sebastian, Glasvegas, Franz Ferdinand, The Fratellis, Mogwai, Primal Scream, Simple Minds, Texas, Travis, Camera Obscura.

Glāzgovā ir vairāk nekā 10 kinoteātri, kuru skaitā ir arī 2001. gadā atvērtais 18 zāļu "Cineworld". Šis kinoteātris ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā visaugstākais kinoteātris pasaulē.

Festivāli

Bundzinieki festivālā "West End"

Pilsētas festivālu norise ir viena no piesātinātākajām visā Skotijā. Atšķirībā no Edinburgas, kur festivāli notiek tikai augustā, Glāzgovā tie notiek visu cauru gadu. Nozīmīgākie festivāli ir šādi:

• Celtic Connections — ķeltu mūzikas festivāls, kas notiek janvārī kopš 1994. gada;
• Starptautiskais džeza festivāls — notiek jūnijā kopš 1989. gada;
• Festivāls "West End" — notiek jūnijā kopš 1996. gada. Tas ir lielākais festivālu gada notikums, kurā ir iekļauti ielu teātru priekšnesumi, muzikāli un dejojoši pasākumi, karnevālu gājiens, parādes un citas lietas;
• Festivāls "Merchant City" — notiek septembrī kopš 2002. gada;
• Glasgay — geju, lesbiešu, biseksuāļu, transseksuāļu mākslas festivāls, kas notiek novembrī kopš 1997. gada.

Bibliotēkas

Mičela bibliotēka

Pilsētā ir 37 publiskās bibliotēkas, tai skaitā lielākā uzziņu bibliotēka Eiropā — Mičela bibliotēka, kas dibināta 1877. gadā pēc tabakas magnāta Stīvena Mičela testamenta. Tās krājumā atrodas 1,3 miljoni grāmatas un 35 tūkstoši karšu, kā arī fotogrāfijas, mikrofilmas un avīžu arhīvs.

Plašsaziņas līdzekļi

Glāzgovā atrodas liels skaits dažādu plašsaziņas līdzekļu biroju, kas darbojās gan pilsētas robežās, gan reģionāli. Tās teritorijā ir telekompāniju Scottish Television un BBC Scotland (BBC Skotijas apakšvienības), kā arī radiostacijas BBC Radio Scotland galvenās mītnes. Glāzgovā atrodas arī laikrakstu Daily Record, Evening Times, Sunday Mail un The Herald biroji. Ir arī citu lielāko britu avīžu apakšbiroji, piemēram, The Sun, Daily Mail, The Times un The Sunday Times biroji. Pastāv arī mazāku laikrakstu biroji, kuri izplata avīzes tikai pilsētas teritorijā. Ievērojamākās no tām ir The Digger, The Glaswegian, The Glasgow East News un citas.

Izglītība

Glāzgovas Universitāte

Glāzgovā ir 184 pamatskolas un 29 vidusskolas, kā arī 34 skolas, kuros mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Dažās skolās tiek mācīts arī skotu gēlu valodā. Augstākās mācību iestādes Glāzgovā ir šādas:

• Glāzgovas Universitāte — dibināta 1451. gadā, kas nozīmē, ka tā ir otra vecākā universitāte Skotijā (aiz Sentendrūsas Universitātes). Deviņās universitātes fakultātēs studē vairāk nekā 23 tūkstoši studenti.
• Stratklaidas Universitāte — dibināta 1796. gadā. Piecās tās fakultātēs mācās 25 tūkstoši studenti.
• Glāzgovas Kaledonijas Universitāte — dibināta 1875. gadā kā koledža. Universitātes statusu ieguvusi 1993. gadā un tās trīs fakultātēs apgūst zinības 17 tūkstoši studenti.

Bez universitātēm pilsētā atrodas vairākas koledžas un akadēmijas, piemēram, Skotijas karaliskā mūzikas un drāmas akadēmija, Glāzgovas mākslas skola, Glāzgovas jūras koledža, Glāzgovas komerdarbības koledža un citas. Glāzgovā ir lielākais studentu skaits Skotijā (168 tūkstoši), kā arī otrs lielākais Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas).

Sports

Futbols

Stadions "Celtic Park"

Tāpat kā visā Apvienotajā Karalistē arī Glāzgovā vispopulārākais sporta veids ir futbols. Šeit atrodas vairāki futbola klubi. Ievērojamākie no tiem ir "Celtic", "Rangers", "Partick Thistle" un "Queen's Park". Pirmie divi klubi spēlē Skotijas augstākajā līgā jeb tā sauktajā Skotijas premjerlīgā. Amatieru līmenī spēlē vēl seši futbola klubi: "Clyde", "Third Lanark", "Cambuslang", "Port Glasgow Athletic", "Cowlairs" un "Clydesdale". Skotijas trīs lielākie futbola stadioni atrodas tieši Glāzgovā. Tie ir "Celtic Park", "Hampden Park" un "Ibrox Stadium", kuros attiecīgi ir 60832, 52670 un 51082 sēdvietu. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Glāzgovā notika pirmā starptautiskā spēle pasaulē. Tā notika 1872. gada 30. novembrī un tajā Anglijas izlase nospēlēja neizšķirti 0:0 ar Skotijas futbola izlasi.

Citi sporta veidi

Pilsētu pārstāv arī profesionālā regbija komanda "Warriors", kura kopā ar Velsas, Īrijas un citām Skotijas regbija komandām spēlē Ķeltu līgā. 1997. gadā tika izveidota arī amatieru regbija komanda "Hawks". Vienīgā profesionālā basketbola komanda pilsētā ir "Scottish Rocks", kura spēlē Apvienotās Karalistes augstākajā līgā. Glāzgova ir arī pirmā Skotijas pilsēta, kurā tika sākts spēlēts amerikāņu futbols. 1984. gadā tika izveidota amerikāņu futbola komanda "Lions". Ir arī dažas komandas, kas spēlē šinti — Skotijas kalniešu tradicionālo spēli. Bez futbola stadioniem vēl Glāzgovā ir Kelvina arēna un stadions Skotstunā, kur 2003. gadā tika atvērta Nacionālā badmintona akadēmija. 2003. gadā Glāzgova ieguva arī nosaukumu — Eiropas sporta galvaspilsēta.

Sadraudzības spēles

2007. gada 9. novembrī tika pieņemts lēmums par labu Glāzgovai sarīkot 2014. gadā Sadraudzības spēles (otrs kandidāts uz spēļu rīkošanu bija Abudža, Nigērijā). Skotija trešo reizi kļūs par Sadraudzības spēļu rīkotājvalsti. 1970. un 1986. gadā spēles notika Edinburgā. Pluss izvēlei par labu Glāzgovai bija jau uzbūvētie sporta objekti — stadions "Hampden Park", Starptautiskais ūdenssporta centrs Tolkrosā, Nacionālā sporta arēna un velodroms, kā arī sporta būves Kelvingrouvas parkā. Ir ieplānots uzbūvēt arī Skotijas nacionālo arēnu, kas būtu paredzēta ne tikai sportam, bet darbotos arī kā izstāžu un konferenču centrs (SECC). Izsludinātajā spēļu programmā ir iekļauti 17 sporta veidi: badmintons, bokss, cīņas sports, boulings, riteņbraukšana, peldēšana, ūdenspolo, daiļlēkšana, vingrošana, džudo, vieglatlētika, galda teniss, netbols (sievietēm), regbijs (vīriešiem), skvošs, šaušana, triatlons, svarcelšana un lauka hokejs.

Transports

Autosatiksme

Maģistrāle M8

Glāzgovā atrodas viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes transporta mezgiem. Ar citām valsts nozīmes pilsētām to savieno šādi ceļi:

• A8/M8 — galvenā maģistrāle, kas šķērso Skotiju no austrumiem līdz rietumiem; tā savieno Glāzgovu ar Edinburgu;
• A82 — ved caur Dambārtonu uz Lomonda ezeru un tālāk uz Skotijas ziemeļrietumiem;
• A80/M80 — iet uz ziemeļaustrumiem līdz Stērlingai;
• A74/M74 — savieno ar Skotijas dienvidu rajoniem un Anglijas ziemeļu daļu;
• A77/M77 — ved uz Ēru caur Kilmārnoku.

Neskatoties uz attīstīto ceļu tīklu Glāzgovā, lielākā daļa pilsētnieku dod priekšroku sabiedriskajam transportam. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, kur sabiedrisko transportu vidēji izmanto 34% no iedzīvotājiem, Glāzgovā to izmanto 56% ģimeņu.

Pilsētas satiksme

Autobuss Glāzgovas ielās

Par koordināciju un sabiedriskā transporta attīstību atbild organizācija Strathclyde Partnership for Transport (SPT).

Pilsētā funkcionē aptuveni 40 autobusu kompānijas, turklāt aptuveni 70% no visiem pārvadājumiem veic kompānijas First Group autobusi. Līdz pat 20. gadsimta vidum Glāzgovā lielā daudzumā kursēja divstāvīgie tramvaji un trolejbusi, tomēr pilsētnieki deva priekšroku citiem pārvietošanās veidiem un tika pieņemts lēmums par to likvidēšanu. Tramvajs pēdējo reizi pa Glāzgovas ielām brauca 1962. gada 4. septembrī, bet trolejbuss — 1967. gada maijā.

1990. gadu sākumā tika uzsākts projekts par vieglā vilciena palaišanu pilsētas ielās, bet tas nezināmu iemeslu dēļ no valdības puses tika noraidīts.

Glāzgovas metro tika atvērts 1896. gadā. Tas bija trešais metro pasaulē pēc dibināšanas datuma. Tas iet caur pilsētu pa apli un tajā kopā ir piecpadsmit stacijas. 1970. gadu beigās tas tika pilnībā modernizēts. Pasažieru plūsma Glāzgovas metro ik gadu sasniedz mazliet vairāk nekā 13 miljonus. Tā neoficiālā iesauka ir The Clockwork Orange (Uzvelkamais apelsīns).

Dzelzceļa satiksme

Glāzgovas centrālā stacija

Dzelzceļa satiksme Glāzgova atrodas nacionālās transporta aģentūras Transport Scotland pārziņā. Galvenās dzelzceļa stacijas ir Glāzgovas centrālā un Kuinstrītas stacijas, no kurām attiecīgi vilcieni dodas dienvidu virzienā un ziemeļu, ziemeļaustrumu virzienos. Centrālā stacija ir pati rosīgākā Skotijas stacija, katru gadu vidēji pārvadājot 29 miljonus pasažierus. Kuinstrītas stacija spēcīgi atpaliek, katru gadu pārvadājot tikai 4 miljonus pasažierus.

Ūdens satiksme

Agrāk Glāzgovā darbojās prāmju pārceltuves, bet mūsdienās to praktiski ir izkonkurējuši tilti un tunelis, kas iet zem Klaidas upes. Ir saglabājusies tikai viena pārceltuve — Renfrew-Yoker ferry, viena no vecākajām visā Skotijā. Tā savieno Glāzgovu ar Renfrū (Renfrew), piepilsētu, kura atrodas upes otrā krastā. Pa Klaidu kursē arī upes tramvaji jeb ūdens taksometri (no 2001. gada, kad tie sāka kursēt, tos ir izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku), kā arī ekskursiju tvaikonis "Waverley". 2007. gada jūnijā tika uzsākta hidroplānu satiksme starp Glāzgovu un Ārgailas un Bjūtas reģionu.

Gaisa satiksme

Glāzgovas starptautiskā lidosta

Glāzgovā ir divas starptautiskas lidostas:

• Glāzgovas starptautiskā lidosta (GLA) atrodas 13 kilometrus uz rietumiem no pilsētas centra. Tā ir lielākā Skotijas lidosta, tai ir aptuveni 80 tieši reisi uz citām lidostām. Katru mēnesi tiek pārvadāti aptuveni viens miljons pasažieru un šis skaits vēl tikai augs, jo 2007. gada janvārī Skotijas parlaments pieņēma lēmumu izveidot dzelzceļu no Centrālās stacijas līdz lidostai. 2008. gadā tika uzsākta šīs dzelzceļa līnijas būvniecība, bet to atklāt paredzēts 2010. gadā. 2007. gada 30. jūnijā divi vīrieši Glāzgovas starptautiskajā lidostā veica terora aktu, iebraucot ar degošu automašīnu lidostas termināla durvīs. Šī incidenta rezultātā lidostas darbs tika paralizēts.
• Prestvikas lidosta atrodas 45 km uz dienvidrietumiem no Prestvikas pilsētiņas. Šeit ir tikai 27 tiešie reisi uz citām pilsētām un tā ieņem trešo vietu Skotijā pēc aviopārvadājumu skaita.

Cilvēki

Glāzgovā dzimuši:

Džerards Batlers (Gerard Butler; 1969) — aktieris; Billijs Boids (Billy Boyd; 1968) — aktieris; Bonars Lo (Andrew Bonar Law; 1858—1923) — politiķis; Gordons Brauns (Gordon Brown; 1951) — politiķis; Kenijs Dalglišs (Kenny Dalglish; 1951) — futbolists; Alekss Fērgusons (Alex Ferguson; 1941) — futbola treneris; Džons Fleks (John Fleck; 1991) — futbolists; Džeimss Freizers (James George Frazer; 1854—1941) — antropologs; Artūrs Hendersons (Arthur Henderson; 1863—1935) — politiķis; Anguss Jangs (Angus Young; 1955) — ģitārists; Malkolms Jangs (Malcolm Young; 1953) — basģitārists; Debora Kāra (Deborah Kerr; 1921–2007) — aktrise; Roberts Kārlails (Robert Carlyle; 1961) — aktieris; Kode9 (1973) — dīdžejs un producents; Tomass Liptons (Thomas Lipton; 1850—1931) — komersants;

Henrijs Kempbels-Benermans (Henry Campbell-Bannerman; 1836—1908) — politiķis; Lulū (Lulu; 1948) — dziedātāja; Marks Noflers (Mark Knopfler; 1949) — mūziķis; Džons Makdonalds (John A. Macdonald; 1815—1891) — politiķis; Deivids Makellums (David McCallum; 1933) — aktieris; Džeimss Makevojs (James McAvoy; 1979) — aktieris; Džons Makgins (John McGinn; 1994) — futbolists; Kalums Makgregors (Callum McGregor; 1993) — futbolists; Čārlzs Renī Makintošs (Charles Rennie Mackintosh; 1868—1928) — arhitekts; Džons Maklīns (John Maclean; 1879—1923) — politiķis; Edvīns Morgans (Edwin Morgan; 1920) — dzejnieks; Grants Morisons (Grant Morrison; 1960) — komiksu autors; Alans Pinkertons (Allan Pinkerton; 1819—1884) — detektīvs; Viljams Remzijs (William Ramsay; 1852—1916) — ķīmiķis; Endrū Robertsons (Andrew Robertson; 1994) — futbolists; R.D.Lengs (R. D. Laing; 1927—1989) — psihiatrs; Viktors Tērners (Victor Turner; 1920–1983) — antropologs Florense Franklenda Tomsone (Florence Frankland Thomson; 1885—1939) — šahiste Pīters Kapaldi (Peter Capaldi; 1958) — aktieris.

Sadraudzības pilsētas

Havana, Kuba Turīna, Itālija Nirnberga, Vācija Rostova pie Donas, Krievija Marseļa, Francija Daliaņa, Ķīna

Lahora, Pakistāna Bētleme, Palestīna Monpeljē, Francija Barselona, Spānija Monreāla, Kanāda

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glāzgova.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Jūlijs Glāzgovā[novecojusi saite] (angliski) Glasgow City Council (angliski) The Glasgow Story (angliski) Glasgow − Scotland with style (angliski) Glasgow in Undiscoveredscotland.co.uk

(angliski) Glasgow’s Merchant City (angliski) Glasgow West End Guide (angliski) Historical perspective for Glasgow (angliski) Details of Glasgow Arhivēts 2009. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski) Future Glasgow