Jūlija Stepaņenko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlija Stepaņenko
Jūlija Fedotova
Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg
Jūlija Stepaņenko 2019. gadā
13. Saeimas deputāte
Amata sākums
2018. gada 6. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents

Andris Bērziņš

Raimonds Vējonis
Premjerministrs

Laimdota Straujuma

Māris Kučinskis

Dzimšanas dati 1977. gada 1. septembrī (44 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krieviete
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Vjačeslavs Stepaņenko
Bērni 4 bērni
Profesija juriste, advokāte
Augstskola Latvijas Universitāte

Jūlija Stepaņenko (dzimusi Jūlija Fedotova 1977. gada 1. septembrī) ir Latvijas juriste, advokāte un politiķe. 12. un 13. Saeimas deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "Saskaņa" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "Gods kalpot Rīgai" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "Likums un kārtība" un partijā "Latvija pirmajā vietā" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),[1] šobrīd darbojas partijas "Suverēnā vara" valdē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza ģeogrāfiju, ķīmiju un bioloģiju gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un zīmēšanu, arī daudz klausījusies klasisko mūziku.[2]

1996. gadā pabeidza mācības Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā, 2001. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātē tiesību zinātņu specialitātē.[3]

Strādāja uzņēmumā "Latvijas Finieris" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "Gods kalpot Rīgai". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.[5]

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika ievēlēta arī 13. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.[6] Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.[7]

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas "Gods kalpot Rīgai".[8]

2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "Likums un kārtība" dibinātājām un kopā ar deputātu Aldi Gobzemu par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas Valsts prezidenta amata kandidāte. Plānots, ka 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.[1]

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.[9]

Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un Ļubova Švecova tika izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā".[10] Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.[11] J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto oligarhu Dmitriju Mazepinu,[12] tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas "Suverēnā vara" valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko.[13]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru[2] juristu, politķi, Rīgas domes deputātu un partijas biedru Vjačeslavu Stepaņenko.[14] Ģimenē ir četri bērni.[2][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 LETA. «Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko». nra.lv (latviešu), 2021-08-14. Skatīts: 2021-10-04.
  2. 2,0 2,1 2,2 Baiba Zvaigznīte. «Jūlija Stepaņenko». ReTV, 2015-12-16. Skatīts: 2021-10-04.
  3. «Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
  4. «Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu». At.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
  5. «12.Saeimas vēlēšanas». sv2014.cvk.lv. Centrālā vēlēšanas komisija. 2014-10-20. Skatīts: 2021-12-07.
  6. «"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti». sv2018.cvk.lv. Centrālā Vēlēšanas komisija. 2018-10-19. Skatīts: 2021-12-07.
  7. 7,0 7,1 Julija Stepaņenko. «Par mani». Jūlija Stepaņenko (latviešu). Skatīts: 2021-10-04.
  8. No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi LSM
  9. JĀNIS LASMANIS. «Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies». neatkariga.nra.lv (latviešu), 2021-11-16. Skatīts: 2021-12-07.
  10. «Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  11. No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu lsm.lv 2022. gada 4. martā
  12. «Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-11.
  13. Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli Delfi
  14. Stepaņenko no 1.marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs TVnet