Jūlija Stepaņenko

Vikipēdijas lapa
Jūlija Stepaņenko
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg
Jūlija Stepaņenko 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents

Andris Bērziņš

Raimonds Vējonis
Premjerministrs

Laimdota Straujuma

Māris Kučinskis
Dzimšanas dati 1977. gada 1. septembrī (45 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Tautība ukrainiete[1]
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Vjačeslavs Stepaņenko
Bērni 4 bērni
Profesija juriste, advokāte
Augstskola Latvijas Universitāte

Jūlija Stepaņenko (dzimusi Jūlija Fedotova 1977. gada 1. septembrī) ir Latvijas juriste, advokāte un politiķe. Bijusi 12. un 13. Saeimas deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "Saskaņa" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "Gods kalpot Rīgai" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "Likums un kārtība" un partijā "Latvija pirmajā vietā" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),[2] šobrīd darbojas partijas "Suverēnā vara" valdē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza ģeogrāfiju, ķīmiju un bioloģiju gan latviešu, gan krievu valodā. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un zīmēšanu, arī daudz klausījusies klasisko mūziku.[3]

1996. gadā pabeidza mācības Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā, 2001. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātē tiesību zinātņu specialitātē.[4]

Strādāja uzņēmumā "Latvijas Finieris" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "Gods kalpot Rīgai". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.[6] J. Stepaņenko uzskata, ka vairākas iniciatīvas, kuras viņa ir rosinājusi, ir guvušas atbalstu Saeimā: "Arī viens deputāts, lai arī no opozīcijas, spēj panākt labas pārmaiņas Latvijas cilvēku dzīvē." Viņas atbalstītās iniciatīvas bija virzītas uz vecāku tiesībām pasargāt bērnus no pārmaiņām izglītības sistēmā, atbalstu ģimenēm, nodokļu atmaksu par interešu izglītību, valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs arī tādās situācijās, kad vecāki objektīvu iemeslu dēļ nevar saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību lietā par bērna aprūpes tiesībām.[7]

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika ievēlēta arī 13. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.[8] Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.[9] 13. Saeimā viņa kopā ar Aldi Gobzemu un Viktoru Valaini bija starp Saeimas sēdēs visvairāk debatējušiem deputātiem.[10]

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājusies no partijas "Gods kalpot Rīgai".[11]

2021. gada 8. janvārī J. Stepaņenko kļuva par vienu no politiskās partijas "Likums un kārtība" dibinātājām un kopā ar deputātu Aldi Gobzemu arī par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.[12]

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas Valsts prezidenta amata kandidāte. Tika plānots, ka 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.[2]

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināti no darba Saeimā ar speciāli izstrādātu likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs brīdināja par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.[13] 2022. gada 7. jūnijā Satversmes tiesas 2. kolēģija pēc J. Stepaņenko konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”; lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 7. novembris.[14]

Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un Ļubova Švecova tika izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā".[15] Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā konsekvencēm Latvijā. Saskaņā ar partijas izplatīto paziņojumu, abas politiķes izslēgtas tādēļ, ka nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas agresiju Ukrainā.[16] Savukārt J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām, iespējams, bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto oligarhu Dmitriju Mazepinu,[17] tādējādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.[12]

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju,[18] pārņemot amatu no vīra Vjačeslava Stepaņenko.[19] Kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru[3] juristu, politķi, Rīgas domes deputātu un partijas biedru Vjačeslavu Stepaņenko.[20] Ģimenē ir četri bērni.[3][9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Jūlija Stepaņenko 14. Saeimas vēlēšanas
  2. ↑ 2,0 2,1 LETA. «Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko». nra.lv (latviešu), 2021-08-14. Skatīts: 2021-10-04.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Baiba Zvaigznīte. «Jūlija Stepaņenko». ReTV, 2015-12-16. Skatīts: 2021-10-04.
  4. ↑ «Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
  5. ↑ «Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu». At.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
  6. ↑ «12.Saeimas vēlēšanas». sv2014.cvk.lv. Centrālā vēlēšanas komisija. 2014-10-20. Skatīts: 2021-12-07.
  7. ↑ «MANS DARBS SAEIMĀ». Jūlija Stepaņenko (latviešu). Skatīts: 2022-09-23.
  8. ↑ «"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti». sv2018.cvk.lv. Centrālā Vēlēšanas komisija. 2018-10-19. Skatīts: 2021-12-07.
  9. ↑ 9,0 9,1 Julija Stepaņenko. «Par mani». Jūlija Stepaņenko (latviešu). Skatīts: 2021-10-04.
  10. ↑ LETA. «Gobzems, Valainis un Stepaņenko – aktīvākie debatētāji Saeimas rudens sesijā». tv3.lv (latviešu), 2019-12-27. Skatīts: 2022-09-23.
  11. ↑ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi LSM
  12. ↑ 12,0 12,1 «Jūlija Stepaņenko». Puaro.lv (latviešu). 2022-09-12. Skatīts: 2022-09-23.
  13. ↑ JĀNIS LASMANIS. «Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies». neatkariga.nra.lv (latviešu), 2021-11-16. Skatīts: 2021-12-07.
  14. ↑ «Ierosināta lieta par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19». www.satv.tiesa.gov.lv (latviešu). 2022-06-08. Skatīts: 2022-09-23.
  15. ↑ «Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  16. ↑ No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu lsm.lv 2022. gada 4. martā
  17. ↑ «Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-11.
  18. ↑ «Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-14.
  19. ↑ Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli Delfi
  20. ↑ Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs TVnet


13. Saeima (2018—2022)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 ievēlēti no partijas KPV LV
  • 2 ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības
  • 3 ievēlēti no partijas "Saskaņa"
  • 4 ievēlēti no Jaunās konservatīvās partijas
  • 5 ievēlēti no partijas "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK"
  • 6 ievēlēti no "Attīstībai/Par!"
12. Saeima (2014—2018)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 nepietiekoša deputātu skaita dēļ sasaukuma otrajā pusē frakcija nepastāvēja
  • 2 bija izstājušies vai izslēgti no partijas "Vienotība", bet turpināja darboties Saeimas frakcijā
  • 3 ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai"
  • 4 ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības
  • 5 ievēlēts no Nacionālās apvienības
  • 6 ievēlēts no partijas "Saskaņa"
  • 7 ievēlēts no partijas "Vienotība"
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jūlija_Stepaņenko&oldid=3716237"