Ainars Bašķis

Vikipēdijas lapa
Ainars Bašķis
Saeimas 6.jūlija attālinātā ārkārtas sēde (51293606838).jpg
Ainars Bašķis 2021. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2021. gada 7. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1961. gada 19. oktobrī (61 gads)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Lielvārde, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Konservatīvie (līdz 2022)
Profesija inženieris, zemessargs, uzņēmējs
Augstskola RPI

Ainars Bašķis (dzimis 1961. gada 19. oktobrī) ir latviešu inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis. Bijis 13. Saeimas deputāts, pārstāvēja partiju "Konservatīvie", no kuras izstājies.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Bašķis 1983. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti autoremonta inženiera specialitātē.

Viņš ir bijušais Zemessardzes G-4 priekšnieks, Ģirta Valda Kristovska līdzgaitnieks. Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998. gadā publicēta ziņa “Par disciplinārajiem sodiem Zemessardzes virsniekiem”,[1] kurā teikts, ka “Ministru prezidents, aizsardzības ministrs Guntars Krasts parakstījis pavēli par LR Zemessardzes štāba G-4 dienesta priekšnieka pulkvežleitnanta Aināra Bašķa pazemināšanu amatā un pārcelšanu turpmākam dienestam uz citu Zemessardzes struktūrvienību, par līdzdalību lietā, kurā par valsts naudu izremontēja privātu dzīvokli Zemessardzes bijušajam komandierim Jurim Eihmanim.[1][2]

Pirms ievēlēšanas Saeimā bija SIA "Ansters" valdes loceklis.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas gados aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas procesos, bijis Latvijas Tautas frontes un Vides aizsardzības kluba biedrs. 1988. gada augustā ievēlēts par VAK Bauskas rajona nodaļas prezidentu, pienākumus pildot līdz 1990. gada vasarai. 1988. gada 12. novembrī ievēlēts par LTF Bauskas rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, līdzās bārbelietim Ilgaram Krauzem un ceraukstietim Dainim Vanagam. 1991. gada barikāžu dalībnieks. 1996. gadā A. Bašķis bija Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieks aizsardzības jautājumos.[nepieciešama atsauce]

2014. gadā A. Bašķis nesekmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā un 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās, kad kandidēja uz vietu Ogres novada domē.[3] Pēc pašvaldību vēlēšanām A. Bašķis kļuva par 13. Saeimas deputātu ieņemot partijas biedra Māra Beļaunieka vietu, kurš tika ievēlēts Limbažu novada pašvaldībā.[4] A. Bašķa deputāta mandāts ir apstiprināts uz laiku, kamēr Anita Muižniece pilda izglītības un zinātnes ministres pienākumus.

Kandidēja 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās no "Konservatīvo" saraksta, taču partija nepārvarēja 5% barjeru. Drīz pēc vēlēšanām, 18. novembrī, politiķis, izmantojot sociālos tīklus, paziņoja par izstāšanos no partijas.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]