Māris Vītols
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Vītols nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Māris Vītols | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs | |
|
Amatā 1999. gada 16. decembris — 2000. gada 5. maijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1972. gada 13. jūnijā Aizpute, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
KDS (1993-1998) Tautas partija (1998-?) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Irina Vītola |
| Profesija | politologs |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Māris Vītols (dzimis 1972. gada 13. jūnijā Aizputē[1]) ir Latvijas politologs, uzņēmējs, mākslas kurators un kolekcionārs, bijušais politiķis.[2] No 2023. gada Latvijas Nacionālā teātra vadītājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1979. gada līdz 1987. gadam M. Vītols mācījās Aizputes vidusskolā, bet no 1987. līdz 1991. gadam Rīgas Industriālajā politehnikumā, programmvadības iekārtu vadības specialitātē. No 1992. līdz 1996. gadam viņš studēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē. Studiju laikā darbojies kā žurnālists "Universitātes Avīzē".
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1993. gada darbojies Latvijas Kristīgo demokrātu savienībā, 1994. gadā kļuvis par tās ģenerālsekretāru. 1995. gadā kļuvis par partijas Saeimas frakcijas konsultantu.
No 1994. līdz 1995. gadam M. Vītols bija Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis.
1995. gadā kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts Kurzemes vēlēšanu apgabalā no Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības (bija šīs partijas biedrs) un Latgalē Latgales Demokrātiskās partijas apvienotā saraksta.[3] No 1995. līdz 1998. gadam bija 6. Saeimas deputāts, apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas loceklis. No 1996. līdz 1998. gadam M. Vītols bija arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
1998. gadā izstājies no Kristīgo demokrātu savienības un pametis apvienības Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā M. Vītols bija Tautas partijas dibinātāju skaitā un 7. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā.[4] No 1998. līdz 1999. gadam 7. Saeimas deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretārs un Saimnieciskās komisijas loceklis. 1999. gadā bija Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu asamblejā.
Būdams Saeimas deputāts, aktīvi cīnījies par obligātā militārā dienesta atcelšanu. 1999. gadā pēc dienesta atbalstītāja, deputāta Pētera Tabūna izaicinājuma abi stadionā cīnījās spēka un izveicības sacensībās.[5][6]
Pēc Silvas Goldes demisijas no 1999. līdz 2000. gadam M. Vītols bija Izglītības un zinātnes ministrs Andra Šķēles valdībā. Pēc valdības demisijas atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet pēc tam aktīvajā politikā vairs nav darbojies.
Pēc aktīvās politikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc darba 7. Saeimā M. Vītols publiskās aktivitātēs maz bijis iesaistīts, no publicitātes ilgstoši izvairījies, lai gan ir ziņas, ka kādu laiku pēc tam viņš ir bijis Tautas partijas "finanšu direktors".[7] No 2002. līdz 2014. gadam nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Paralēli sācis darboties kā mākslas izstāžu kurators, no 2010. līdz 2014. gadam vadījis biedrību "Latvijas kultūras projekti". Kopā ar sievu Irinu (precējušies 1995. gadā, ir dēls)[8] abi nodarbojas ar Austrumeiropas un Centrāleiropas mākslas priekšmetu kolekcionēšanu un izstādīšanu.[2][9][10][11]
2023. gadā M. Vītols konkursa kārtībā tika izvēlēts un apstiprināts par Latvijas Nacionālā teātra vadītāju,[12] stājoties līdzšinējā vadītāja Jāņa Vimbas vietā, kas sākotnēji izraisīja iebildumus teātra kolektīvā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Liepājas skartie politikas krustugunīs Kurzemes Vārds — 2002.gada 21.jūnijs
- ↑ 2,0 2,1 «VĪTOLS Māris». vardnica.aizpute.lv. Skatīts: 2022-03-23.
- ↑ www.cvk.lv[novecojusi saite], 6. Saeimas vēlēšanas
- ↑ www.cvk.lv Arhivēts 2011. gada 22. februārī, Wayback Machine vietnē., Tautas partijas rezultāti 7. Saeimas vēlēšanās
- ↑ BNS. «Par izglītības ministru izvirza Māri Vītolu». delfi.lv (latviešu), 1999-12-13. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ Nedēļa "Panorāmas" videoarhīvos, 2014-03-08. Atjaunināts: 2022-03-24 LTV Ziņu dienests — YouTube [no 1:44]
- ↑ Ināra Egle. «Izpostītā ligzda». Diena.lv, 2008-10-19. Skatīts: 2022-03-23.
- ↑ «Salikts pa plauktiem. Saeimas deputāts Māris Vītols kopš 20.oktobra dzied šūpuļdziesmas». www.diena.lv. 1998-11-07. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ Daiga Rudzāte. «Kurators un kolekcionārs vienlaikus». Arterritory.com, 2015-12-09. Skatīts: 2022-03-23.
- ↑ «Kolekcionārs un kurators Māris Vītols - REplay.lv». replay.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ «Māksla - tas ir pašizziņas ceļš. Mākslas kolekcionāri Māris un Irina Vītoli». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ «Jaunais Nacionālā teātra vadītājs būs Māris Vītols». satori.lv (angļu). Skatīts: 2023-07-23.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Silva Golde |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs 1999. gada 16. decembris - 2000. gada 5. maijs |
Pēctecis: Kārlis Greiškalns |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||