Lats
- Šis raksts ir par bijušo Latvijas naudas vienību. Par LaTS mazumtirdzniecības viekala uzņēmumu skatīt rakstu LaTS.
| Latvijas lats | |||
|---|---|---|---|
| |||
| ISO 4217 | LVL | ||
| Lieto |  Latvija
| ||
| Inflācija | −0,4% | ||
| Avots | 2013. gada novembris[1] | ||
| ERM | |||
| Kopš | 2009. gada 2. maija | ||
| Fiksēta likme kopš | 2005. gada 1. janvāra | ||
| Aizstāts ar € | 2014. gadā 1. janvārī [2] | ||
| € = | Ls 0,702804 | ||
| Subvienība | |||
| 1/100 | santīms | ||
| Valūtas simbols | Ls | ||
| Daudzskaitlis | lati (nom), latu (ģen) | ||
| santīms | santīmi (nom), santīmu (ģen) | ||
| Monētas | 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu, 1, 2 lati | ||
| Banknotes | 5, 10, 20, 50, 100, 500 latu | ||
| Izdevējiestāde | Latvijas Banka | ||
Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922. gada līdz 1940. gadam un no 1993. gada līdz 2013. gada beigām. 2014. gada 1. janvārī lats tika aizvietots ar eiro.
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā kādu laiku varēja norēķināties gan ar latiem, gan ar PSRS rubļiem (no 1940. līdz 1941. gadam), bet vācu okupācijas laikā ar Vācijas reihsmarkām (no 1941. līdz 1945. gadam). Latvijas PSR laikā vienīgais legālais maksāšanas līdzeklis bija PSRS rublis. Pārejas periodos no 1919. līdz 1922. gadam un no 1992. līdz 1993. gadam apgrozībā bija Latvijas rubļi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā pasaules kara laikā un valsts pastāvēšanas pirmajos gados Latvijas teritorijā apgrozībā bija vairāku veidu naudas zīmes — apgrozībā joprojām bija Krievijas impērijas rubļi, lietoja arī Krievijas Republikas pagaidu valdības izdotās Krievijas valsts kases zīmes (Domes naudu un kerenkas), Vācijas okupācijas laikā (1915—1918) lietoja vācu markas, ostmarkas un ostrubļus, savu naudu emitēja Liepājas, Jelgavas, Ventspils un Rīgas pašvaldības, kā arī Rīgas un Cēsu strādnieku deputātu padomes un bermontieši.[3] Līdztekus šīm naudas zīmēm Latvijas valdība 1919. gadā izlaida Latvijas rubli, nosakot tā kursu pret citām apgrozībā esošajām valūtām 1 Latvijas rublis = 1 ostrublis = 2 vācu markas = 1,5 cara rubļi. 1920. gada 18. martā Latvijas rubļi tika noteikti par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valsts teritorijā. 1922. gada 3. augustā tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latvijas latu attiecībā 50/1. Lati tika segti ar zeltu, nosakot, ka pret vienu latu pēc pieprasījuma izsniedzami 0,2903226 grami tīra zelta. Pienākumu apmainīt naudas zīmes pret zeltu atcēla 1931. gadā, un no zelta standarta Latvija principā atteicās 1936. gada septembrī, piesaistot latu britu mārciņai.[4][5]
Latvijas Banka emitēja banknotes ar nominālvērtībām 10, 20, 25, 50, 100 un 500 lati, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas, bet Finanšu ministrija emitēja valsts kases zīmes ar nominālvērtībām 5, 10 un 20 lati.
Arī pēc Latvijas okupācijas lats saglabājās kā vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas PSR līdz 1940. gada 25. novembrim, kad PSRS Tautas komisāru padome noteica lata un PSRS rubļa apmaiņas kursu 1 lats = 1 rublis. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā lats tika anulēts un PSRS rublis palika par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.[6]
Divus gadus pēc neatkarības atjaunošanas deklarācijas 1992. gada 4. maijā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē noritēja kopš 1993. gada, kad 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme — Latvijas Bankas 5 latu banknote. Grafisko dizainu monētām izstrādāja mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis[7], banknotēm — Valdis Ošiņš un Imants Žodžiks.[8] Naudas reforma valstī tika pilnīgi pabeigta 1998. gada 20. jūlijā, kad apgrozībā laida 500 latu banknoti.
Monetārā politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lats bija vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tā oficiālo kursu pret ārvalstu valūtām noteica Latvijas Banka.[9] Lata kurss kopš 2005. gada bija piesaistīts eiro, paredzot fiksētu kursu, kas varēja svārstīties +/-1% robežas no piesaistes kursa 0,702804 lati pret 1 eiro. Tādējādi tika izpildītas Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības prasības, saskaņā ar kurām divus gadus pirms eiro ieviešanas nacionālā valūta varēja svārstīties +/-15% robežās pret piesaistes kursu. Fiksēts kurss tika izvēlēts arī, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, ņemot vērā ārējās tirdzniecības lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Pirms lata piesaistes eiro tas no 1994. gada bija piesaistīts SDR valūtu grozam.[10]
Naudas zīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiesības emitēt lata naudas zīmes bija Latvijas Bankai, kura arī noteica kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām.[9] Latvijas Banka naudas zīmes izplatīja ar kredītiestāžu starpniecību, pamatojoties uz kuru pieprasījumu tika izvēlēts arī daudzums, kādā apgrozībā tiek laistas katras nominālvērtības naudas zīmes.[11]
Apgrozībā bija papīra naudas zīmes ar nominālvērtību 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 lati, kā arī retāk sastopamas īpaša dizaina 1 lata monētas, vecā parauga 2 latu monētas, Latvijas Republikas 75. gadu jubilejai veltītās 2, 10 un 100 latu monētas un 24 karātu zelta 100 latu monēta.[12] Lielāko daļu apgrozībā esošo naudaszīmju vērtības kopsummas veidoja banknotes, turklāt vairāk kā puse no tām bija 20 latu naudas zīmes, bet no monētām visizplatītākā bija viena lata monēta.[11]
Lai nodrošinātu naudas zīmes pret viltošanu, lata banknotes tika iespiestas uz papīra, kurā iestrādātas bezkrāsainas šķiedras, kas ultravioletajā apgaismojumā redzamas trijās dažādās krāsās. Tāpat ultravioletajā gaismā luminiscēja banknošu sērijas numuri. Banknotes abās pusēs malās zem un virs attēla bija pretpavairošanas līnijas. Reversā bija iestrādāta metāliska josla, kas pilnībā bija redzama tikai skatoties pret gaismu. Šīs joslas izskats bija atšķirīgs 1992. gadā izlaistajām banknotēm, uz kurām joslā redzams uzraksts Latvijas Banka, savukārt uz visām pārējām naudas zīmēm josla bija ar hologrammām un uzrakstiem ar nominālvērtību. Aversā tēraudspiedes tehnikā bija iespiests attēls un ornamentālā josla pa labi no tā, kā arī banknotes nominālvērtība un zīme neredzīgajiem. Ornamentālajā joslā bija slēpts uzraksts, kas redzams, gaismai krītot noteiktā leņķī, tajā norādīta nominālvērtība. Skatoties caur naudas zīmi pret gaismu, tās baltajā daļā bija redzama ūdenszīme (tautumeita), bet banknotes abās pusēs esošajām caurskata zīmēm bija jāsakrīt, veidojot ozollapas attēlu. Nominālvērtības uzraksts aversā bija veidots ar mikroskopiskiem burtiem — ciparos ir norādīta nominālvērtība, bet uz to fona — Latvijas Banka. Izņēmums bija jaunākās 5, 10 un 20 latu banknotes, uz kurām mikroburtu raksts ar uzrakstu Latvijas Banka ir joslā zem cipariem. Uz šīm naudas zīmēm cipari bija iespiesti tā, lai leņķī mainītu krāsu, bet pa kreisi no tiem bija reljefa josla, uz kuras četrreiz dažādos toņos iespiesta nominālvērtība, turklāt katrs uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainījās atšķirīgi. Šajās banknotēs bija arī iedobuma zīme — virs caurskata zīmes divreiz iespiesta nominālvērtība. Jaunākajām 100 un 500 latu banknotēm (izlaistas attiecīgi 2007. un 2008. gadā) nominālvērtības skaitlis siltuma ietekmē mainīja krāsu. Tajās bija iestrādāts arī caurskata lodziņš, kurā uz gaiša fona redzama saule, bet uz tumša — uzraksti Ls. 500 latu naudaszīmē nominālvērtības vārdiskais uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainīja krāsu.[13]
Tika kaltas arī lata piemiņas monētas no zelta un sudraba ar nominālvērtībām 1, 5, 10 un 20 lati, kuras nebija paredzētas apgrozībai, lai arī bija derīgas kā maksāšanas līdzeklis, jo to vērtība bija lielāka par nominālvērtību. Jubilejas un piemiņas monētas bija veltījums kādam notikumam, simbolam vai tēlam. Tās parasti izgatavoja no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nebija domātas lietošanai maksājumos (jo to vērtība ir daudz lielāka par nominālvērtību), bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Atšķirībā no citām piemiņas monētām, šīm monētām 1997. gadā tika noteikts apgrozības monētu statuss.[14][15]
Visas pēc 1992. gada 1. janvāra emitētās naudas zīmes bija pilnvērtīgs maksāšanas līdzeklis, kuras Latvijas Banka mainīja atbilstoši nominālvērtībai. Izņēmums bija bojātas piemiņas monētas, kuras vai nu apmainīja, vai, ja monētas tirāža izpārdota, atdeva samaksāto naudu. Bojātas banknotes mainīja, ja no tām bija saglabājusies vairāk kā puse, bija redzamas drošības pazīmes un nomināls, bet apgrozības monētas — ja redzams ģerbonis un nominālvērtība.[16] Bojātas un nolietojušās naudas zīmes, kā arī vecā parauga divlatnieki, kas tika aizstāti ar bimetāla monētām, nonākot Latvijas Bankā, tika izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.[11]
Latvijas lata dizains kā kultūras vērtība ierindots Latvijas kultūras kanonā.[17]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Galvenie makroekonomiskie rādītāji». Bank.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. decembrī. Skatīts: 2013. gada 31. decembrī.
- ↑ Interneta vietnē par eiro ieviešanu Latvijā, eiro.lv
- ↑ Kristīne Ducmane. «Latvijas nacionālā valūta - vēsture un šodiena.». makroekonomika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 31. janvārī.
- ↑ Pēteris Avotiņš. «Kā Latvijā ieviesa zelta standartu un kā tas beidza pastāvēt». epadomi.lv (latviešu), 2013-02-12. Skatīts: 2023-12-04.
- ↑ Kristīne Ducmane. «Sava nauda savā Latvijas Bankā II - LV portāls». lvportals.lv (latviešu), 2008-10-20. Skatīts: 2023-12-04.
- ↑ Kristīne Ducmane. Latvijas valstiskuma simboli. No: Latvieši un Latvija. III sējums "Atjaunotā Latvijas valsts". Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2013. - 301 lpp.
- ↑ «Latvijas nacionālā valūta». Latvijas Banka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 31. janvārī.
- ↑ «Latvijas bankas papīra naudas zīmes». Latvijas Banka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2024. gada 23. jūlijā.
- ↑ 9,0 9,1 Par Latvijas Banku
- ↑ «Valūtas kursa politika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 «Nauda apgrozībā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ Lata naudas zīmju apraksts
- ↑ «Banknošu pretviltošanas pazīmes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ «Jubilejas un piemiņas monētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ «Latvijas Bankas izdotās jubilejas un piemiņas monētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
- ↑ Noteikumi par lata naudas zīmēm
- ↑ Ramona Umblija. «Latvijas nauda». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 24. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lats.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Par latu Latvijas Bankas mājas lapā
- Coins of CIS and Baltic countries
- Latvijas lats - no dzimšanas līdz eiro
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||