Inflantijas vaivadija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Inflantijas vaivadija (poļu: województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629. gadā palika tiešā Polijas—Lietuvas ūnijas pārvaldībā. Vaivadiju vadīja Inflantijas vaivadi.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Livonija, izņemot zviedru kontrolē nonākušo Ziemeļigauniju un dāņu kontrolē esošās Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas, pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā izveidoja reālūniju ar Lietuvu. 1566. gadā, pēc Livonijas bruņniecības Padošanās akta (Grodņas ūnijas) parakstīšanas, (Sigismunda Augusta privilēģija) zemes uz ziemeļiem no Daugavas izveidoja Pārdaugavas Livonijas hercogisti Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Par Livonijas vietvaldi pēc Gotharda Ketlera iecēla Janu Hodkeviču. 1569. gadā pēc Polijas—Lietuvas ūnijas izveides, Pārdaugavas Livonija kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju), lai arī Lietuva uzstāja uz savām pirmtiesībām uz šo provinci.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc zviedru uzvaras Pirmajā Poļu-zviedru karā Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa palika Polijas-Lietuvas kontrolē. Otrā Ziemeļu kara laikā krievu okupētajā vaivadijas daļā 1656. gadā tika nodibināta "Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija", kuru Polija-Lietuva atguva pēc 1667. gada Andrusovas pamiera. Šajā laikā liela daļa vietējo iedzīvotāju bija spiesti pāriet pareizticībā vai arī tika deportēti; viņu vietā Latgalē ienāca krievu zemnieki. 1667. gadā Polijas-Lietuvas Sejms oficiāli nolēma šai teritorijai piešķirt kņazistes nosaukumu (tytuł księstwa) un vaivadijas iekārtu, sadalot to četros traktos. Vaivadijas ģerbonis bija vecais Pārdaugavas hercogistes ģerbonis — sudraba grifs uz sarkana vairoga ar karaļa Sigismunda Augusta iniciāļiem "SA".
Pārvaldes iekārta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Polijas-Lietuvas Seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, Inflantijas vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas — Tīzenhauzeni (Tiesenhausen), Felkerzāmi (Voelkersahm), Grothusi (Grotthuß), Dēnhofi (Dehnhoff), Korfi (Korff), Plāteri-Zībergi (Plater-Sieberg), Manteifeļi (Manteuffel), Rēmeri (Römer), Riki (Ryck), Moli (Mohl) un citas.
Administratīvais sadalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Daugavpils trakts (trakt Dyneburski)
- Rēzeknes trakts (trakt Rzeżycki)
- Ludzas trakts (trakt Lucyński)
- Viļakas trakts (trakt Marienhauski)
Galvenie cietokšņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Daugavpils (poļu: Dyneburg)
- Rēzekne (poļu: Rzeżyca)
- Viļaka (vācu: Marienhaus)
- Ludza (poļu: Lucyn)
- Krustpils (poļu: Kryżborg vai Kryżbork, vācu: Kreuzburg vai Kreutzburg, latīņu: Cruceborch)
-
Poļu Livonija (województwo inflanckie) -
Kurzeme, Inflantija un Lietuvas zemes, 1791 -
-
Krustpils pils mūsdienās -
Daugavpils cietoksnis mūsdienās -
Rēzeknes pils drupas pēc sagraušanas 1656. gadā -
Rēzeknes pilsdrupas mūsdienās -
Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā -
Ludzas pilsdrupas mūsdienās -
Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gadsimta sākumā -
Viļakas pilsdrupas mūsdienās
.jpg)
Likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gada 5. augustā Inflantijas vaivadiju anektēja Krievijas Impērija un pievienoja Pleskavas guberņai kā Daugavas provinci. Polijas–Lietuvas kopvalsts to neatzina un turpināja iecelt titulārus Inflantijas vaivadus līdz 1795. gadam.
Kontrreformācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1621. gadā zviedriem iekarojot Rīgu, Gustavs Ādolf lika jezuītiem pamest pilsētu, bet jezuītu bibliotēku pavēlēja pārvest uz Upsālas Universitātes bibliotēku. Daļa no Rīgas padzīto jezuītu pārcēlās uz Jelgavu, un turpināja savu darbību Zemgalē. 1625. gadā zviedri lika jezuītiem pamest Cēsis, un viņi pārcēlās uz Daugavpili. Katoļu Cēsu bīskapija faktiski beidza pastāvēt, lai arī formāli to likvidēja tikai 1799. gadā.
Daugavpilī jezuīti atjaunoja darbību, lai arī sākotnēji saskārās ar vietējās vācu protestantu muižniecības pretestību. Tā kā ūnijas pārvaldē dominēja poļu valoda, vācu muižniekiem nācās to apgūt. Pēc 1629. gada, kad Polijas-Lietuvas varā palika tikai nelielā Inflantijas vaivadija, šeit dzīvojošo vāciešu muižnieku dzimtu pārstāvji — Manteifeļi, Borhi, Līveni, Rēmeri, Tīzenhauzeni, Plāteri, Ungerni, Hilzeni, Krīdeneri, Zībergi pieņēma katolismu un poļu kultūru. Nostiprinājās poļu muižnieku dzimtas Šadurski, Sokolovski, Prušinski, Bujņicki. Muižnieki kļuva par katoļu baznīcas atbalstītājiem, finansējot jaunu dievnamu celtniecību.
Pāriešana katoļticībā vietējiem vācu muižniekiem pavēra ceļu uz augstiem amatiem, 1695. gadā Jans Andžejs Plāters kļuva par Inflantijas vaivadu. Pēc pāriešanas katoļticībā Borhu dzimtas pārstāvji ieņēma Ludzas stārasta amatu. 1764. gadā Sejms atļāva muižniekiem privātīpašumā pārņemt kādreiz lēnī piešķirtās muižas, tā vairojot Borhu, Plāteru un Korfu turību.
Pēc 1667. gada Andrusovas pamiera parakstīšanas, Krievijas karaspēks pameta Livonijas zemes. 1694. gadā Inflantijā sāk darboties Dominikāņu ordenis, kurš Kurzemē darbojās jau kopš 1646. gada. Par viņu centru kļuva Pasiene. Dominikāņi nodibināja 12 misijas — Landskrona, Rundēni, Brodaiža, Raipole, Pilda, Pokumina, Eversmuiža, Brigi, Istra, Aizpūre, Nirza, Konecpole. 1700. gadā dominikāņi uzcēla Aglonas baznīcu.[1] 18. gadsimta vidū Dagdā darbojās jezuīts Mihaēls Rots.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- European Kingdoms (angliski)
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Pārdaugavas hercogiste |
Inflantijas vaivadija 1629—1772 |
Pēc: Pleskavas guberņas Latgales daļa |
| Pirms: Pārdaugavas hercogiste |
Zviedru Vidzeme 1629—1721 |
Pēc: Vidzemes guberņa |
| Pirms: Livonijas ordenis |
Kurzemes un Zemgales hercogiste 1561—1795 |
Pēc: Kurzemes guberņa |
| ||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
