Ropažu novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ropažu pagasts.
Ropažu novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ulbroka | |||||
Kopējā platība:[1] | 536,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 518,0 km2 | |||||
• Ūdens: | 18,2 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 35 178 | |||||
Blīvums (2024): | 67,9 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Vita Paulāne (Latvijas attīstībai) | |||||
Teritoriālās vienības: |
Vangaži Garkalnes pagasts Ropažu pagasts Stopiņu pagasts | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Ropažu novads Vikikrātuvē |
Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Ropažu novads, Garkalnes novads, Stopiņu novads un Inčukalna novada Vangažu pilsēta. Robežojas ziemeļrietumos ar Ādažu novadu, rietumos ar Rīgu, dienvidos ar Salaspils un Ogres novadiem, kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar Siguldas novadu. Novada centrs atrodas Ulbrokā.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ropažu novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, nelielas daļas ietilpst austrumos Madlienas nolaidenumā, bet rietumos Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Gaitiņi, Sienāži), smilts un grants (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.[3] Teritoriāli lielākie dabas liegumi: Garkalnes meži, Lielie Kangari (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā).
Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.[3]
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās Gaujas baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir Daugavas baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek Lielā Jugla, dienvidos Mazā Jugla, ziemeļos Krievupe un Tumšupe. Rietumos Juglas kanāls no Lielā Baltezera un Jugla.[3]
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākie ezeri ir Lielais Baltezers (daļēji, 6 km²), Mašēnu ezers (0,4 km²), Langstiņu ezers (0,4 km²), Lielais Jūgezers (0,3 km²), Sudrabezers (0,3 km²). Pie Juglas ezera — Upesciema dīķi, pie Sauriešiem — Sauriešu karjers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, nelielu daļu saņēma Rīgas patrimoniālais apgabals. Pēc Livonijas kara novads nonāca Livonijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedru Vidzeme. 1721. gadā to pievienoja Krievijas Impērijas Rīgas guberņai.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[4][5] |
---|---|---|---|---|
1. | Vangaži | Pilsēta | — | 3552 |
2. | Ulbroka | Ciems | Stopiņu | 3102 |
3. | Dreiliņi | Ciems | Stopiņu | 2777 |
4. | Garkalne | Ciems | Garkalnes | 2019 |
5. | Saurieši | Ciems | Stopiņu | 1815 |
6. | Ropaži | Ciems | Ropažu | 1661 |
7. | Berģi | Ciems | Garkalnes | 1400 |
8. | Upeslejas | Ciems | Stopiņu | 1281 |
9. | Upesciems | Ciems | Garkalnes | 1258 |
10. | Dzidriņas | Ciems | Stopiņu | 1213 |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zahārijs Stopijs (ap 1535—1593/1594), Rīgas pilsētas ārsts, astronoms, astrologs
- Baltazars fon Bergmanis (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons
- Ambrozijs Bergmanis (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis
- Gustavs fon Bergmanis (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs
- Liborijs fon Bergmanis (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons
- Benjamins fon Bergmanis (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks
- Oskars Voits (1866—1959), ārsts, diplomāts
- Andrejs Teikmanis (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors
- Burkards Dzenis (1879—1966), tēlnieks
- Jānis Daumanis (1884—1936), revolucionārs, marksists
- Kārlis Venteris-Vinters (1894–1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks
- Ernests Ūdris (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists
- Jānis Kalniņš (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks
- Kārlis Venteris (1930—2016), ķīmiķis, organiķis
- Alberts Bels (1938—2024), rakstnieks, politiķis
- Andris Staģis (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis
- Krists Netlaus (1999), skeletonists
- Daniels Ontužāns (2000), futbolists
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Vangažu pilsētas centrs
-
Ropažu pilsdrupas
-
Lielā Jugla pie Silakroga
-
Lielais Jūgezers
-
Krievupe
-
Rīgas TEC-2
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |