2006. gads
(Pāradresēts no 2006)
- Šis raksts ir par 2006. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2006. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports |
| Gregora kalendārs | 2006 MMVI |
| Ab urbe condita | 2759 |
| Armēņu kalendārs | 1455 ԹՎ ՌՆԾԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6756 |
| Bahāju kalendārs | 162—163 |
| Bengāliešu kalendārs | 1413 |
| Berberu kalendārs | 2956 |
| Budistu kalendārs | 2550 |
| Birmiešu kalendārs | 1368 |
| Bizantiešu kalendārs | 7514—7515 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙酉年 (Koka gailis) 4702 vai 4642 — līdz — 丙戌年 (Uguns suns) 4703 vai 4643 |
| Koptu kalendārs | 1722—1723 |
| Etiopu kalendārs | 1998—1999 |
| Ebreju kalendārs | 5766—5767 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2062—2063 |
| - Shaka Samvat | 1928—1929 |
| - Kali Juga | 5107—5108 |
| Holocēna kalendārs | 12006 |
| Igbo kalendārs | 1006—1007 |
| Irānas kalendārs | 1384—1385 |
| Islāma kalendārs | 1426—1427 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4339 |
| UNIX laiks | 1136073600—1167609599 |
2006. gads (MMVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Šis gads bija:
- Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gads, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja;
- Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis Hanss Aspergers, Aspergera sindroma atklājējs);
- Mocarta gads, atzīmējot Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienu.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Krievijas pārtrauca dabasgāzes piegādi Ukrainai sakarā ar cenu strīdiem;
- Sidnejā, Austrālijā tika uzstādīts karstuma rekords — 45 °C (113 °F).
- 2. janvāris — Vācijā, Bavārijas Alpos biezās sniegkārtas dēļ ielūza slidotavas jumts, tika nogalināti 15 cilvēki.
- 3. janvāris — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no Bekhanonas pilsētas, Rietumvirdžīnijā, ASV.
- 4. janvāris — Izraēlas premjerministrs Arons Šarons nodeva savas pilnvaras, vicepremjerministram Ehmudam Olmertam, vēlāk Šarons cieš no spēcīgas hemorāģiskas triekas.
- 5. janvāris — Saūda Arābijā, Mekā sabruka viesnīca, bojā ejot 76 svētceļnieki.
- 6. janvāris — ar tropisko vētru Zeta beidzās Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona.
- 7. janvāris:
- Apvienotās Karalistes Liberālo Demokrātu līderis Čārlzs Kenedijs atkāpās no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī;
- vairākos skandālos iejauktais ASV Baltā nama vairākuma līderis Toms Delajs paziņoja, ka atkāpjas no vadītāja amata.
- 8. janvāris — 6,9 balles stipra zemestrīce ar epicentru Grieķijas salā Kiterā satricināja Grieķiju un Vidusjūras austrumdaļu.
- 11. janvāris — Augustines vulkāna (Aļaska) izvirdums, pirmais kopš 1986. gada.
- 12. janvāris — Saūda Arābijā, paniski bēgot, bojā gāja 362 svētceļnieki.
- 14. janvāris — dabasgāzes sprādzienā Rumānijā bojā gāja 8 cilvēki.
- 15. janvāris — NASA zondes Stardust nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē uz Zemes nogādāja komētas daļiņas.
- 16. janvāris — par Libērijas prezidenti kļuva Elēna Džonsone Sirlīfa.
- 19. janvāris — Telavivā, Izraēlā, notika bumbas sprādziens, kurā iet bojā pats spridzinātājs, 20 cilvēki ievainoti.
- 21. janvāris — nomira Kosovas prezidents Ibrahims Rugova, prezidenta pienākumus uzņēmās Nehdžats Daci.
- 22. janvāris — Kaboverdē notika parlamenta vēlēšanas.
- 23. janvāris — Stefans Harpers uzvarēja federālajās vēlēšanās Kanādā un izveido mazākumvaldību.
- 24. janvāris — Mario Lemjē paziņoja, ka aiziet no Nacionālās Hokeja Līgas.
- 25. janvāris:
- Hamās ieguva vairākumu balsu Palestīniešu Likumdevēju padomes vēlēšanās;
- Romas pāvests Benedikts XVI, izsludināja savu pirmo encikliku — Deus Caritas Est (Labi ir mīlēt).
- 27. janvāris — Zalcburgā atzīmēja austrieša komponista Volfganga Amadeja Mocarta 250 gadu jubileju.
- 28. janvāris — Polijā, Katovices iebruka tirdzniecības halles jumts, bojā iet 65 cilvēki.
- 31. janvāris — Semjuels Alito nodeva ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — UAL korporācija, United Airlines, mātes kompānija, atguvās no bankrota.
- 3. februāris — novecojis Ēģiptes pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrima Sarkanajā jūrā pie Saūda Arābijas piekrastes.
- 4. februāris — Filipīnās, Pilsporta arēnā, Pasigas pilsētā tika nospiesti 71 cilvēki.
- 5. februāris — Pitsburgas "Steelers" uzvarēja Super Bown Xl, sakaujot Sietlas "Seahawks".
- 7. februāris — Haiti notika vispārējās vēlēšanas.
- 8. februāris — sākās Austrumtimoras 2006. gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas.
- 10.—26. februāris — Itālijā, Turīnā notika ziemas olimpiskās spēles.
- 16. februāris — Kobes aviolīnijas Kobē, Japānā atvēra aviolīniju servisu.
- 17. februāris — Leites salā, Filipīnās dubļu nogruvumā bojā gāja 1800 cilvēku.
- 19. februāris — Nueve Rosita, Meksikā šahtas sprādzienā bojā gāja 65 cilvēki.
- 22. februāris:
- Irākā, Samarā šiītu svētvieta — Al Askari mošeja cieta no mīnas sprādzieniem;
- Lielbritānijā tika nozagti vērstpapīri, kuru vērtība ir 53,1 miljoni sterliņu mārciņas.
- 23. februāris — Maskavas tirgū iegrūstot jumtam, bojā gāja 56 cilvēki.
- 24. februāris — Filipīnās izziņoja ārkārtas stāvokli, pēc valsts apvērsuma pret prezidentu Gloriju Makapagalu Arojo.
- 25. februāris — Ugandas prezidents Joveri Museveni uzvarēja 2 pārvēlēšanās. Kampalā pēc tam notika opozīcijas atbalstītāju protesti
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. marts:
- Norvēģijas princi Sverre Magnuss kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme Karaļa pils kapelā, Oslo;
- notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar Pioner 10, cerot saņemt atbildi.
- 5. marts — Kodak teātrī, Holivudā, Kalifornijā, tika pasniegta gadskārtējā 78. Kinoakadēmijas balva.
- 7. marts — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos Vārānasī, Indijā.
- 10. marts — NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter iegāja Marsa orbītā.
- 11. marts:
- Mišela Bašelē nodeva zvērestu kā pirmā Čīles prezidente.
- Slobodans Miloševičs tika atrast miris kamerā ANO kara tribunāla centrā Hagā.
- 12. marts — notika vēsturisks kriketa mačs starp Austrālijas un Dienvidāfrikas komandām
- 15.—26. marts — Austrālijā, Melburnā, notika Nāciju Sadraudzības spēles.
- 19. marts — Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
- 20. marts − ETA uzņēmās atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā.
- 21. marts — pēc gadu ilgušas kritikas no amata atkāpās Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde.
- 22. marts:
- ETA izsludināja pamieru tās cīņā par Basku Zemes neatkarību no Spānijas;
- ASV, Federālā rezervju sistēma apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju.
- 24. marts — privāti būvētā nesējraķete Falcon 1 pirmajā lidojumā cieta avāriju.
- 25. marts:
- 500 000 cilvēki Losandželosā, ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju;
- 7 cilvēki tika nogalināti Kapitolija kalna slaktiņā Sietlā, Vašingtonā.
- Scramjet raķešdzinējs, Hyshot II, 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs Vūmeras, Dienvidāfrikā.
- 26. marts — Skotijā tika ieviests aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citās sabiedriskās vietās.
- 30. marts:
- pie Bahreinas krastiem apgāžas kuģis Al—Dana, bojā gāja 48 cilvēki.
- Sandjego, Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā beisbola čempionāts, kurā Japānai sakaujot Kubu tā kļuva par uzvarētāju;
- pirmais brazīliešu kosmonauts Markoss Pontess izgāja kosmosā ar Krievijas Sojuz kosmosa kuģi, Sojoz TMA-8.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. aprīlis — Romāno Prodi ar nelielu balsu pārsvaru sakāva Silvio Berluskoni Itālijas parlamenta vēlēšanās.
- 11. aprīlis — ESA zonde Venus Express iegāja Veneras orbītā.
- 20. aprīlis — Hana Monsuka kļuva par pirmo sievieti, Dienvidkorejas premjerministri.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Bolīvijas prezidents Evo Moraless paziņoja par naftas un gāzes nozares nacionalizāciju.
- 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelts Oskars Ariass.
- 16. maijs — Apple laida klajā klēpjdatoru līniju MacBook.
- 21. maijs — Melnkalnē notika referendums, kurā iedzīvotāji atbalstīja atdalīšanos no Serbijas un Melnkalnes valsts.
- 23. maijs — par Taizemes premjerministru tika iecelts Thaksins Sinavatra.
- 27. maijs — 6,3 balles stipra zemestrīce satricināja Javas centrālo daļu Indonēzijā, kurā gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — par Lietuvas premjerministru kļuva Zigmants Balčītis.
- 3. jūnijs — Melnkalne pasludināja neatkarību pēc notikušā referenduma. Serbijas un Melnkalnes savienība beidza pastāvēt 5. jūnijā, Serbijai pasludinot sevi par tās mantinieci.
- 6. jūnijs
- 18. jūnijs — tika palaists Kazahstānas pirmais pavadonis KazSat ar krievu nesējraķeti Proton-K.
- 29. jūnijs — sievietes pirmoreiz piedalījās Kuveitas parlamenta vēlēšanās.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — izmēģinājumu režīmā tika palaista Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija, savienojot Ķīnu ar Tibetu.
- 2. jūlijs — notika Meksikas prezidenta vēlēšanas. 5. septembrī tika pasludināts, ka uzvarējis ir Filipe Kalderons.
- 4. jūlijs — kosmoplāns Space Shuttle Discovery devās misijā STS-121 uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas uz zemes atgriezās 17. jūlijā.
- 5. jūlijs — Ziemeļkoreja palaida vismaz 7 raķetes, tai skaitā tālās darbības Taepodong-2.
- 6. jūlijs — atvērta Natulas pāreja starp Indiju (Sikimā) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš Ķīnas—Indijas kara.
- 12. jūlijs — Izraēlas armija iebruka Libānā pēc tam, kad Hezbollah kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām Hezbollah pasludināja karu pret Izraēlu.
- 14. jūlijs — par Polijas premjerministru kļuva Jaroslavs Kačiņskis.
- 31. jūlijs — Kubas prezidents Fidels Kastro pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību viņa brāļa Raula rokās.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. augusts — Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas — Libānas konflikta noregulēšanu. 14. augustā tika pārtraukta uguns.
- 24. augusts — Starptautiskā Astronomijas savienība 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma planētas definīciju. Līdz ar to Plutons zaudēja planētas statusu, kļūstot par pundurplanētu.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. septembris:
- sāka raidīt MTV Eesti, MTV Latvija un MTV Lietuva.
- par Čehijas premjerministru kļuva Mireks Topolāneks.
- 9. septembris — kosmoplāns Atlantis devās misijā STS-115 uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas uz zemes atgriezās 21. septembrī.
- 18. septembris — tika palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-9, kur apkalpē bija arī neprofesionālā irāņu izcelsmes kosmonaute Anuše Ansari.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. oktobris — Latvijā notika 9. Saeimas vēlēšanas.
- 9. oktobris — Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu.
- 13. oktobris — par Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno ģenerālsekretāru ievēlēja Panu Kimunu no Dienvidkorejas.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — pēc 48 gadu ilgas pastāvēšanas darbību beidza Stardust Resort & Casino Lasvegasā.
- 5. novembris:
- bijušajam Irākas prezidentam Sadamam Huseinam un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, Irākas tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci;
- Nikaragvā notika vispārējās vēlēšanas.
- 7. novembris:
- ASV Kongresa vēlēšanās: demokrāti uzvarēja un atguva kontroli Kongresā kopš 1994. gada;
- ASV Kongresa vēlēšanās: Minesotas demokrāte Keita Elisona kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — islāmisti, Baltajā namā;
- Japānas pilsētā Saroma, Hokaido virpuļviesulis nogalināja 9 cilvēkus. Šis virpuļviesulis ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941. gada.
- 8. novembris:
- ASV ministrs Donalds Ramsfelds atkāpās no amata; Prezidents Džordžs Bušs nominēja šim amatam Robertu Geitsu, bijušo Centrālās informācijas aģentūras direktoru;
- Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas direktori — ģenerāli.
- 12. novembris:
- Dienvidosetijā, kas formāli pieder Gruzijai, notika referendums par republikas neatkarību;
- Džeralds Fords pārspēj Ronaldu Reiganu kā visilgāk dzīvais ASV prezidents.
- 15. novembris:
- Al Jazeera uzsāka raidīt angļu valodā jaunu kanālu, Al Jazeera English;
- Puertoriko sākas Sales and Use Tax;
- Havaju salas aizliedza smēķēt sabiedriskās vietās.
- 16. novembris — Tongas galvaspilsētā Nukualofā notika dumpis.
- 20. novembris — Irāna un Sīrija atzīst Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības.
- 21. novembris — gāzes sprādzienā Polijā bojā gāja 23 kalnrači.
- 22. novembris — Nīderlandes vispārējās vēlēšanās uzvarēja Kristīgo Demokrātu apvienība.
- 23. novembris:
- Londonas bārā ar poloniju—210 tika nogalināts bijušais VDK aģents Aleksandrs Ļitviņenko;
- vairākās mašīnās ievietotās bumbas sprāga Bagdādē, tika nogalināti 215 cilvēku un vēl 257 ievainoti.
- 25. novembris — Bahreinā notika parlamenta vēlēšanas.
- 26. novembris — ASV tiesnesis Džeimss Robertsons atļāva ASV kasei izziņot briesmas dolāram.
- 28.—29. novembris — Rīgā notika NATO samits.
- 30. novembris:
- Dienvidāfrikā notika piektās valsts legalizētās geju kāzas;
- Filipīnās dubļu nogruvumā bojā gāja simts cilvēki;
- Microsoft iepazīstināja ar jauno operētājsistēmu Windows Vista;
- izveidots uzņēmums Alcatel-Lucent, apvienojoties Francijas Alcatel un ASV Lucent.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — Felipe Kalderons nodeva Meksikas prezidenta zvērestu.
- 1.—15. decembris — Dohā, Katarā, norisinās 15. Āzijas spēles.
- 2. decembris:
- Romā apmēram 2 miljoni cilvēku iziet ielās un protestē pret Romāno Prodi valdību;
- Stefana Diona tika ievēlēta par jauno Kanādas Liberālo partijas līderi.
- 3. decembris:
- Eds Stelmačs tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvās konservatīvajā partijā, Albertā;
- Ugo Čavess tika ievēlēts par Venecuēlas prezidentu uz atkārtotu termiņu;
- Vācijā tika uzspridzināts Westerholt Power stadions.
- 4. decembris — par Austrālijas premjerministru tika iecelts Kevins Rads.
- 7. decembris — Ohaio štatā, ASV aizliedza smēķēt publiskās vietās.
- 9. decembris — Maskavā slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 45 cilvēki.
- 10. decembris:
- Kristers Fuglesands kļuva par pirmo zviedru kosmonautu;
- Kosmoplāns Discovery devās misijā STS-116 uz Starptautisko kosmosa staciju.
- 11. decembris — Mahmūds Ahmadīnežāds Teherānā, Irānā, atklāja Holokausta konferenci.
- 13. decembris:
- Ķīniešu upes delfīnu tika atzīti par izmirušiem.
- ASV senators Tims Džonsons sniedza radio interviju streika laikā.
- 15. decembris — Butānas karalis Džigme Singje Vangčuks atteicās no troņa par labu savam dēlam Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam gadu agrāk, nekā paredzēts.
- 20. decembris — Somālijā: Islāmistu tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai.
- 21. decembris — austrāliešu kriketists Šīns Varns paziņoja par karjeras beigšanu.
- 22. decembris — kosmoplāns Discovery pēc divu nedēļu misijas nosēdās uz Zemes Kenediju kosmosa centrā.
- 24. decembris — Etiopija piekrita ar karaspēku iejaukties Somālijā.
- 26. decembris — Nigērijā rūpniecības galvaspilsētā Lagosā, naftas cauruļvada sprādzienā tika nogalināti vismaz 200 cilvēku.
- 29. decembris — Somālijā Etiopijas un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma Mogadīšo bez pretestības.
- 30. decembris — bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins tika sodīts ar nāvi pakarot.
- 31. decembris — Bagdādē notika 11 bumbas sprādzieni.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Somijas grupa Lordi.
- 25. decembris — ritmlūza un solo mūzikas leģenda Džeimss Brauns pameta mūziku 73 gadu vecumā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. marts — Varens Zaīrs-Emrī (Warren Zaïre-Emery), franču futbolists
- 1. oktobris — Prija Fergusone (Priah Ferguson), amerikāņu aktrise
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. janvāris — Šellija Vintersa (Shelley Winters), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā)
- 21. janvāris — Ibrahims Rugova (Ibrahim Rugova), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā)
- 27. janvāris — Johaness Rau (Johannes Rau), Vācijas prezidents (dzimis 1931. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. februāris — Genādijs Aigi (Генна́дий Айги́), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā)
- 23. februāris — Telmo Sarra (Telmo Zarra), Spānijas futbolists (dzimis 1921. gadā)
- 28. februāris — Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. marts — Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević), serbu politiķis, Serbijas un Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- 14. marts — Lennarts Meri (Lennart Meri), igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, Igaunijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 25. marts — Ričards Flaišers (Richard Fleischer), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1917. gadā)
- 27. marts — Staņislavs Lems (Stanislaw Lem), poļu rakstnieks (dzimis 1921. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. jūnijs — Jurijs Abizovs (Юрий Абызов), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. jūlijs — Šamils Basajevs (Шамиль Басаев), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965. gadā)
- 13. jūlijs — Reds Batonss (Red Buttons), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1919. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — Elizabete Švarckopfa (Elisabeth Schwarzkopf), Austrijas / ASV operdziedātāja (dzimusi 1915. gadā)
- 9. augusts — Džeimss Van Allens (James van Allen), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā)
- 25. augusts — Silva Kaputikjana, armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā)
- 30. augusts:
- Glenns Fords (Glenn Ford), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā)
- Nagībs Mahfūzs (نجيب محفوظ), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. oktobris — Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā)
- 30. oktobris — Klifords Gīrcs (Clifford Geertz), ASV antropologs (dzimis 1926. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. novembris — Miltons Frīdmans (Milton Friedman), ASV ekonomists (dzimis 1912. gadā)
- 17. novembris — Ferencs Puškāšs (Ferenc Puskás), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930. gadā)
- 20. novembris — Roberts Oltmens (Robert Altman), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā)
- 23. novembris — Filips Nuarē (Philippe Noiret), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
- 10. decembris — Augusto Pinočets (Augusto Pinochet), Čīles diktators (dzimis 1915. gadā)
- 12. decembris — Pīters Boils (Peter Boyle), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1935. gadā)
- 14. decembris — Ahmets Ertegins (Ahmet Ertegün), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923. gadā)
- 21. decembris — Saparmurats Nijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940. gadā)
- 26. decembris — Džeralds Fords (Gerald Ford), ASV 38. prezidents (dzimis 1913. gadā)
- 30. decembris — Sadams Huseins (Saddam Hussein), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937. gadā)