Amsterdama

Amsterdama
Amsterdama; Amsterdam
	Pilsēta un municipalitāte
	; Karogs
; Ģerbonis	; Logo
	Amsterdama
	Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°EKoordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°E
Valsts	Nīderlande
Province	Ziemeļholande
Administrācija
• Mērs	Femke Halsema
Platība
• Pilsēta un municipalitāte	219 km2
• sauszeme	166 km2
Augstums	−2 m
Iedzīvotāji (2023)
• Pilsēta un municipalitāte	921 468
• blīvums	3 714,9/km²
• urbānā teritorija	1 112 165
• aglomerācija	1 575 263
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	1011–1109
Tālruņu kods	020
Mājaslapa	amsterdam.nl
	Amsterdama Vikikrātuvē

Amsterdama (nīderlandiešu: Amsterdam) ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema).

Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Amsterdamā notika 1928. gada vasaras olimpiskās spēles. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Amsterdamā atrodas septiņas no 500 pasaules lielāko uzņēmumu galvenajām mītnes vietām kā Philips un ING Group. 2012. gadā pilsēta tika atzīta kā otrā labākā pilsēta pasaulē pēc ekonomiskās attīstības, kurā dzīvot. Amsterdama ir viena no riteņbraucējiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē ar plašu veloceliņu tīklu. Pilsētas teritorijā atrodas Amsterdamas metro.

Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju". Kanālu kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Amsterdama ir pazīstama ar savu koncertzāli Concertgebouw un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kura diriģents no 2004. līd 2015. gadam bija Mariss Jansons.

Amsterdamas fondu birža ir vecākā pasaulē. Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji kā, piemēram, Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem, Van Goga muzejs (Van Gogh Museum), Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis), Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs un Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis). Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzas Coffeeshop - marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram 3,66 miljoni ārvalstu tūristi.

Vēsture

Rakstos Amsterdama pirmo reizi minēta 1275. gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības tai ir kopš 1300. vai 1306. gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzas savienību. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.

17. gadsimts tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu", tajā laikā Amsterdama tika uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām pasaulē. Amsterdama kļuva bagāta, tirgojoties ar Ziemeļameriku, Baltijas jūras valstīm, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju. Pilsēta kļuva par nozīmīgāko punktu graudu eksportēšanā un vienu no galvenajiem finanšu centriem pasaulē.

18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kad Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara pilsēta turpināja izplesties. Kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas un degvielas trūkumu pilsētā. Iedzīvotāji sāka izzagt veikalus un noliktavas, lai iegūtu pārtiku.

Otrajā pasaules karā 1940. gada 10. maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. No pilsētas uz koncentrācijas nometnēm tika izsūtīti vairāk kā 60 000 ebreju. Viens no pazīstamākajiem izsūtītajiem cilvēkiem bija Anna Franka. Pēc Otrā pasaules kara beigām pilsēta atkal tika nošķirta no pasaules, un tajā atkal sākās pārtikas un degvielas trūkums. Lielākā daļa no pilsētas kokiem tika nocirsti un no ebreju īpašumiem izzagtas koka mēbeles, lai pilsētu nodrošinātu ar siltumu.

1977. gadā pilsētā tika atklāts metro ar vienu līniju. Bija plānots vērienīgs metro tīkls cauri visai pilsētai, bet tas netika realizēts.

Ģeogrāfija

Amsterdama atrodas Nīderlandes rietumu daļā, Ziemeļholandes provincē. Cauri pilsētas centram plūst Amstelas upe, kurā kopā saplūst vairāki mazi kanāli. Pilsēta atrodas divus metrus zem jūras līmeņa un to ar Ziemeļjūru savieno Ziemeļjūras kanāls. Pilsētas dienvidrietumos atrodas mežs. 12 % no pilsētas veido parki un rezervāti.

Iedzīvotāji

Pilsētas un municipalitātes robežās 2014. gadā dzīvoja 813 562 iedzīvotāji, administratīvajās robežās 1 112 165 iedzīvotāji, bet pilsētas aglomerācijā 1 575 263 iedzīvotāji. Katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. 2012. gadā iedzīvotāji sastāvēja no 49,5 % nīderlandiešiem un 50,5 % iebraucējiem. 17% no iedzīvotājiem pieder pie kristietības un 14% pie islāma.

Pirms Otrā pasaules kara 10 % no iedzīvotāju kopējā skaita veidoja ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara tikai 20% no kopējā ebreju skaita izdzīvoja.

Cilvēki

Amsterdamā dzimuši:

Berts Āfjess (Bertus Aafjes) (1914—1993) — dzejnieks (Een voetreis naar Rome, 1946)
Karels Apels (Karel Appel) (1921-) — gleznotājs (grupa COBRA)
Tobiass Asers (Tobias Asser) (1838—1913) — jurists, Nobela miera prēmija 1911.g
Pīters Artsens (Pieter Aertsen) (1507—1573) — gleznotājs
Hendriks Averkamps (Hendrick Avercamp) (1585—1634) — gleznotājs
Deniss Bergkamps (Dennis Bergkamp) (1969-) — futbolists
Frics Bolkensteins (Frits Bolkestein) (1933-) — politiķis, ES Bolkesteina direktīva
Vilems Drēss (Willem Drees) (1886—1988) — politiķis, Nīderlandes premjers (1948—1958)
Vilems Dudoks (Willem Dudok) (1884—1974) — arhitekts (Raadhuis Hilversum, 1929)
Makss Eive (Max Euwe) (1901—1981) — pasaules čempions šahā (1935—1937)
Rūds Gullits (Ruud Gullit) (1962-) — futbolists

Andrē Hāzess (André Hazes) (1951—2004) — dziedātājs
Fredijs Heinekens (Freddy Heineken) (1923—2002) — uzņēmējs (alus Heineken)
Vilems Hermanss (Willem Hermans) (1921—1995) — rakstnieks
Pīters Hoofts (Pieter Hooft) (1581—1647) — dzejnieks
Johans Kruifs (Johan Cruijff) (1947-) — futbolists
Rinuss Mihelss (Rinus Michels) (1928—2005) — futbola treneris
Multatuli (Multatuli) (1820—1887) — rakstnieks (Max Havelaar, 1860)
Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer) (1948-) — NATO ģenerālsekretārs
Benedikts Spinoza (Benedictus de Spinoza) (1632—1677) — filozofs (Tractatus de intellectus emendatione, 1662)
Pols Verhovens (Paul Verhoeven) (1938-) — kinorežisors
Frics Zernike (Frits Zernike) (1888—1966) — fiziķis, Nobela prēmija