Pāriet uz saturu

Latvijas pilsētu ģerboņi

Vikipēdijas lapa

Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. Ģerboņus Latvijas pilsētām sāka piešķirt pēc vācu iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais Rīgas pilsētas zīmogs. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.[1]

Ģerboņu uzskaitījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta Ģerbonis Apstiprināts
Daugavpils
Daugavpils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2006. gada 16. oktobrī.[3]

Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto "Ģerboņu likumu", 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.

Jēkabpils
Jēkabpils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī[4]

Jelgava
Jelgavas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2013. gada 21. februārī[5]

Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
Lēmuma pieņemšanas datums: 2016. gada 13. decembrī[6]
Jūrmala
Jūrmalas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī kā Rīgas Jūrmalas ģerbonis.[2]

Liepāja
Liepājas ģerbonis

Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,[7] pārapstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.[2]

Ogre
Ogres ģerbonis

1938. gada 30. septembrī[8][9]

Rēzekne
Rēzeknes ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī.[10]

Rīga
Rīgas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums 2011. gada 7. janvārī.[11]

Valmiera
Valmieras ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī[2]

Ventspils
Ventspils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī[2][12]

Novadu pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Ainažu ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Aizkraukles ģerbonis
1998. gadā
Aizputes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Aknīstes ģerbonis
1997. gadā
Alojas ģerbonis
1998. gadā
Alūksnes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Apes ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Auces ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Ādažu ģerbonis
nav apstiprināts
Baldones ģerbonis
1999. gada 25. aprīlī
Baložu ģerbonis
1997. gadā[13]
Balvu ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Bauskas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Brocēnu ģerbonis
2000. gadā
Cēsu ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Cesvaines ģerbonis
1997. gadā
Dagdas ģerbonis
1997. gadā
Dobeles ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Durbes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Grobiņas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Gulbenes ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Ikšķiles ģerbonis
1996. gadā
Iecavas ģerbonis
2022. gada 1. jūlijā[14]
Ilūkstes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Jaunjelgavas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Kandavas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Kārsavas ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Kokneses ģerbonis
2024. gada 17. jūlijā
Krāslavas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Kuldīgas ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Ķeguma ģerbonis
1997. gadā
Ķekavas ģerbonis
2023. gada 8. septembrī[15]
Lielvārdes ģerbonis
1998. gadā
Līgatnes ģerbonis
1997. gadā
Limbažu ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Līvānu ģerbonis
1938. gada 30. septembrī.[8] atjaunots: 1996. gadā[16]
Lubānas ģerbonis
2000. gada 10. oktobrī[17]
Ludzas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Madonas ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Mazsalacas ģerbonis
1936. gada 30. jūnijā[18]
Mārupes ģerbonis
2023. gada 29. jūnijā[19]
Olaines ģerbonis
1998. gadā[20]
Pāvilostas ģerbonis
1997. gada 21. novembrī[21]
Piltenes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Pļaviņu ģerbonis
1936. gada 30. jūnijā[18]
Preiļu ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Priekules ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Rūjienas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Sabiles ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Salacgrīvas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Salaspils ģerbonis
1996. gadā
Saldus ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Saulkrastu ģerbonis
1998. gadā
Sedas ģerbonis
2002. gadā[22]
Siguldas ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Skrundas ģerbonis
1998. gadā
Smiltenes ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Staiceles ģerbonis
1998. gadā
Stendes ģerbonis
2000. gada 10. oktobrī[23]
Strenču ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Subates ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Talsu ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Tukuma ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Valdemārpils ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Valkas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[2]
Vangažu ģerbonis
1995. gada 17. februārī[24]
Varakļānu ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Viesītes ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Viļakas ģerbonis
1996. gadā
Viļānu ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]
Zilupes ģerbonis
1938. gada 30. septembrī[8]

Bijušās pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Abrenes ģerbonis
1938. gada 21. oktobrī[25]
Gostiņu ģerbonis
1938. gada 21. oktobrī[25]
Grīvas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[25]
Kalnciema ģerbonis
1998. gadā
Krustpils ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[25]
Ķemeru ģerbonis
1938. gada 21. oktobrī[25]
Lejasciema ģerbonis
1938. gada 21. oktobrī[25]
Rīgas Jūrmalas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[25]
Slokas ģerbonis
1925. gada 31. oktobrī[25]
  1. Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. "Preses nams", Rīga, 1993
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 2,18 2,19 2,20 2,21 2,22 2,23 2,24 2,25 2,26 2,27 2,28 2,29 2,30 2,31 2,32 2,33 2,34 «Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. "Valdības vēstnesis", 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020. Skatīts: 06.08.2020.
  3. Ģerboņu katalogs Arhivēts 2018. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.: Daugavpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē.
  4. Jēkabpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  6. «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  7. «Liepājas simbolika». Liepājas pašvaldības administrācija (latviešu). Skatīts: 2020-08-06.
  8. 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 8,13 8,14 8,15 Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.
  9. «Ogres novada simboli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
  10. «Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  11. «Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  12. «Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  13. Baložu vēsture Arhivēts 2012. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. kekavasnovads.lv
  14. «Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2022-07-03.
  15. «Ģerboņu katalogs - Ķekavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-09-10.
  16. Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu YouTube
  17. «Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika». www.lubana.lv. Skatīts: 2021-11-17.
  18. 18,0 18,1 Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.[novecojusi saite]
  19. «Ģerboņu katalogs - Mārupes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-07-01.
  20. «Olaines pilsētas vēsture». Olaines pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  21. «Pāvilostas vēsture». pavilosta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 16. novembrī.
  22. Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»[novecojusi saite]
  23. «Mūsu Stende». Stendes pamatskola. Skatīts: 2017. gada 17. augustā.
  24. «VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005». Vangažu pašvaldība (DOC). Skatīts: 2017. gada 23. augustā.[novecojusi saite]
  25. 25,0 25,1 25,2 25,3 25,4 25,5 25,6 25,7 vestnesis.lv. «Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-04.