Ozolnieki
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Zemgalē. Par citām jēdziena Ozolnieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ozolnieki | |
---|---|
Lielciems | |
Iela Ozolniekos | |
Koordinātas: 56°41′26.99″N 23°47′16.55″E / 56.6908306°N 23.7879306°EKoordinātas: 56°41′26.99″N 23°47′16.55″E / 56.6908306°N 23.7879306°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Jelgavas novads |
Pagasts | Ozolnieku pagasts |
Pilsētciemats no | 1979 |
Ciems no | 1990 |
Platība | |
• Kopējā | 7,36 km2 |
Augstums | 2−4 m |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 4 323 |
Mājaslapa | www.ozolnieki.lv |
Ozolnieki Vikikrātuvē |
Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā. Ozolnieku pagasta administratīvais centrs. Ciems atrodas aptuveni 36 km no Rīgas un 6 km no Jelgavas centra, Iecavas upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Lielupē. Pēc iedzīvotāju skaita Ozolnieki ir trešais lielākais ciems (2024) Latvijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ozolnieki veidojušies uz Ozolmuižas (Eckhofen) zemes, kas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bija hercogu īpašumā. 1649. gadā Ozolmuižu kā laulības dāvanu saņēma hercoga Jēkaba sieva Luīze Šarlote. Pēc hercogistes likvidācijas 1795. gadā muiža pārgāja Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I īpašumā, kas to uzdāvināja Kurzemes gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam, kas to pārdēvēja par Paulsgnādi (Paulsgnade — "Paula žēlastība"). 1846. gadā uzcēla Ozolmuižas skolu. 1920. gada zemes reformas laikā agrāk Rekes dzimtai piederošo Ozolmuižu sadalīja 252 vienībās 1299 ha kopplatībā. 1939. gadā atklāja jauno pagasta valdes namu.
Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Ozolnieku pagastu likvidēja un Ozolnieku ciems nonāca Jelgavas rajona pakļautībā, 1954. gadā tas nonāca Valgundes ciema, bet vēlāk — Cenu ciema sastāvā, līdz 1979. gadā Ozolniekus pārveidoja par pilsētciematu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ozolnieku pilsētciematu pārdēvēja par Ozolnieku pagastu, nemainot tā teritoriju.[3]
No 1950. gada, kad Ozolniekos izvietoja Jelgavas meliorācijas mašīnu staciju, ciemats sāka veidoties un augt kā melioratoru ciemats. Uzņēmuma vadībā tika ievērojami paplašināts Ozolnieku dzīvojamais fonds un infrastruktūra, uzceltas vairākas ražotnes.[3] 1987. gadā no Ozolnieku astoņgadīgās skolas izveidoja Ozolnieku vidusskolu.[4]
No 2003. gada, kad Ozolnieku pagasts apvienojās ar Cenu pagastu, Ozolnieki kļuva par jaunizveidotā Ozolnieku novada administratīvo centru. 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā, līdz ar to Ozolnieki kļuva par Ozolnieku pagasta administratīvo centru.
Iedzīvotāju skaita dinamika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
Gads | Iedz. |
---|---|
1970 | 1 804 |
1979 | 1 803 |
1989 | 3 169 |
2000 | 3 269 |
2011 | 3 928 |
2021 | 4 137 |
2022 | 4 323 |
Source: [5] |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ozolnieku luterāņu baznīca
-
Pagasta (agrāk novada) pašvaldība
-
Tautas nams
-
Supermārkets Top!
-
Viesnīca Agate Hotel
-
Aptieka
-
Bērnudārzs Pūcīte
-
Daudzdzīvokļu mājas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ozolnieki.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|