Tērvetes novads
| Tērvetes novads (2002—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Zelmeņi | |||||
| Kopējā platība:[1] | 223,8 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 219,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 4,3 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 3 273 | |||||
| Blīvums (2021): | 14,9 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2002. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Augstkalnes pagasts Bukaišu pagasts Tērvetes pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Tērvetes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Tērvetes novads bija 2002. gada 9. decembrī izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība Zemgalē, pie Lietuvas robežas. Novada centrs atradās Zelmeņos.
Robežojās ar Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastu, Dobeles novada Krimūnu, Auru, Penkules pagastu, Auces novada Bēnes, Ukru pagastu un Lietuvas Jonišķu rajonu.
2021. gadā Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tērvetes novads atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā, kas pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielākās upes ir Auce, Ālave, Govaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Svēte, Tērvete.
Lielākās ūdenstilpes ir Gulbju dīķis, Indrānu ūdenskrātuve, Kroņauces dzirnavu ezers.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienoja Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas bija Kroņauce, Augstkalne, Bukaiši, Tērvete, Zelmeņi, Klūnas, Dzeguzēni, Mežmalieši.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viestards (miris pēc 1229), zemgaļu karavadonis un ķēniņš
- Šabis (miris pēc 1260), zemgaļu karavadonis
- Nameisis (miris pēc 1281), zemgaļu karavadonis un ķēniņš
- Georgs Mancelis (1593-1654), latviešu-vācu vārdnīcas radītājs, Tērbatas Universitātes rektors
- Kristofs Frīdrihs Neanders (1723-1802) vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors
- Kristaps Morbergs (1844-1928), būvuzņēmējs un mecenāts
- Kristaps Helmanis (1848-1892), veterinārārsts, mikrobiologs
- Jānis Brigaders, (1856-1936), aktieris Rīgas latviešu teātrī, grāmatizdevējs, Nacionālā teātra direkcijas loceklis
- Jānis Roberts Vāgners (1861-1890), mikrobiologs, Kristapa Helmaņa asistents, miris pēc inficēšanās pētījumu laikā
- Anna Brigadere (1861-1933), rakstniece
- Alberts Kviesis (1881-1944), advokāts, sabiedriskais darbinieks, Latvijas Valsts prezidents (1930-1936)
- Jānis Brigaders (1882-1905), jaunstrāvnieks, „Dienas Lapas” līdzstrādnieks, revolucionārās kustības dalībnieks (ps. Tērvetietis), nošauts soda ekspedīcijas laikā
- Roberts Sēlis (1884-1975), rakstnieks
- Jānis Rapa (1885-1941), grāmatrūpnieks
- Arvīds Valdmanis (1890-1942), agronoms, rakstnieks (pseidonīms Kuri-Beri)
- Edgars Šillers (1893-1941), publicists, literatūrkritiķis, redaktors
- Valdis Grēviņš (1895-1968), dzejnieks un dramaturgs
- Alfrēds Ieviņš (1897-1975), ķīmiķis
- Augusts Mitrevics (1898-1964), aktieris, režisors
- Roberts Varkalns[nepieciešama atsauce], (1899-1959), Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieks, Otrā pasaules kara 201. (vēlāk 43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks, ģenerālmajors
- Biruta Senkeviča (1901-1993), rakstniece, folkloriste
- Ernests Rirdāns (1901- 1954), karikatūrists (ps. Rirdancis)
- Vitolds Žībelis (1903-1973), rakstnieks, tulkotājs
- Mārtiņš Zīverts (1903-1990), dramaturgs
- Egons Cēsnieks (1915-1978), gleznotājs, vitrāžists
- Biruta Baumane (1922-), gleznotāja
- Edgars Vimba (1930-), botāniķis
- Māris Ābele (1937-), astronoms
- Nora Bumbiere (1947-1994), estrādes dziedātāja
- Žoržs Siksna (1957-), estrādes dziedātājs
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_pilsdrupas_1806.jpg)
- Tērvetes rekonstruētā koka pils
- Tērvetes vēstures muzejs, ar plašāko un bagātāko ekspozīciju par zemgaļu materiālo un garīgo kultūru Latvijā
- Tērvetes pilskalns ar senpilsētas vietu Tērvetes upes labajā krastā
- Tērvetes dabas parks
- Livonijas ordeņa pils Hof zum Berge (Kalnamuižas pils, uzcelta 1339. gadā) drupas zemgaļu priekšpils vietā, no kā arī cēlies pils nosaukums. Pili pirmo reizi 1345. gadā nopostījis Lietuvas dižkungs Aļģirds, atjaunota hercoga Gotharda laikā. 1596. gadā hercoga Gotharda dēli Tērvetes Kalnamuižas pilī noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās — Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. Pili Lielā Ziemeļu kara laikā atkārtoti nopostīja zviedri, kas to apšaudīja no Svētā kalna ar lielgabaliem. 1905. gada revolūcijas laikā pie pilsdrupām sodīja revolucionārus, tādēļ blakus tām atrodas piemineklis šiem notikumiem
- Svētais kalns (arī Zviedru kalns) — zemgaļu svētnīcas vieta, kurā 1283. gadā Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo koka pili, kurā esošais garnizons četrus gadus postīja Zemgali. 17. gadsimta Poļu-zviedru kara laikā kalnā nocietinājās zviedru karaspēks, kas ar lielgabaliem apšaudīja Kurzemes hercogu Kalnamuižas pili
- Rehabilitācijas centrs "Tērvete", agrākā Tērvetes sanatorija, celta no 1930. - 1932. gadam pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kā tolaik lielākā un modernākā tuberkulozes sanatorija Baltijas valstīs. Fasāde veidota funkcionālisma tradīcijās, to rotā divi tēlnieka K. Zemdegas darināti ciļņi.
- Rakstnieces Annas Brigaderes memoriālā māja — muzejs "Sprīdīši". Ēka celta 1840. gadā kā pirmās Tērvetes ūdensdzirnavas. Laikā no 1852. - 1861. gadam te bijusi skola, bet no 1922. gada tā bija rakstnieces īpašumā
- Kalnamuižas baznīca (celta 1614. gadā)
- Kalnamuižas ēku ansamblis (18. — 19. gadsimta mija) ar Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pili. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem
- Bijušī PSRS armijas kara bāze
- Mežmuižas pils komplekss Augstkalnē
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skats no galvenā Tērvetes pilskalna uz Svētkalnu pāri dīķiem, kas izmantoti pilskalna aizsardzībai -
Svētkalns -
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena -
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena -
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena -
Piemineklis zemgaļu brīvības cīņām (1933, atjaunots 1998) -
Koku stādījumi Tērvetes pilskalnā -
Kalnamuižas vārti ar lauvas skulptūru -
Kalnamuižas saimniecības ēkas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||