Pāriet uz saturu

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
2020. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2017 2020. gada 29. augusts 2025 →
60
Nobalsojuši 171 611 (40,6%)

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis[3] Konstantīns Čekušins[4] Vilnis Ķirsis[2]
Partija AP!/Progresīvie[1] Saskaņa Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,66%
kā LRA/LA 		32 (21) vietas,
50,82%
kā Saskaņa/GKR 		4 vietas,
6,26%
kā Vienotība
Vietas iepriekš 8 16 4
Vietas pēc 18 12 10
Vietu izmaiņas ▲ 10 ▼ 4 ▲ 6
Balsis 44 619 28 811 25 986
Procenti 26,16% 16,89% 15,24%
  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis[6] Oļegs Burovs[7] Miroslavs Mitrofanovs
Partija Nacionālā apvienība/LRA[5] Gods kalpot Rīgai Latvijas Krievu savienība
Pēdējās vēlēšanās 6 vietas,
9,25%
kā Nacionālā apvienība 		32 (11) vietas,
50,82%
kā Saskaņa/GKR 		nepiedalījās
Vietas iepriekš 5 7 0
Vietas pēc 7 5 4
Vietu izmaiņas ▲ 2 ▼ 2 ▲ 4
Balsis 16 435 13 162 11 112
Procenti 9,64% 7,72% 6,52%
  Septītā partija
 
Mēra amata kandidāts Linda Ozola[8]
Partija Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,42%
Vietas iepriekš 7
Vietas pēc 4
Vietu izmaiņas ▼ 3
Balsis 10 903
Procenti 6,39%
Vēlēšanu uzvarētāji apkaimēs
Iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs

Pagaidu administrācija
(iepriekš Oļegs Burovs
Gods kalpot Rīgai)

Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

Mārtiņš Staķis
(AP!/Progresīvie)

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas notika 29. augustā.[9] Atbilstoši likumam Rīgas domes vēlēšanas tika plānotas ne vēlāk kā 2021. gada 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu. 2020. gada 13. februārī to pieņēma Saeima,[10] bet 24. februārī to apstiprināja valsts prezidents Egils Levits,[11] līdz ar to Rīgas domes vēlēšanas notika priekšlaicīgi.

Sākotnēji bija paredzēts, ka vēlēšanas notiks 2020. gada 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu (pēc politiskās partijas "Alternative" pieteikuma) vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju,[12] savukārt 20. martā Saeima pieņēma lēmumu pārcelt tās uz 6. jūniju saistībā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā,[13] bet 16. aprīlī vēlēšanas jau trešo reizi tika pārceltas, šoreiz uz 29. augustu.[14] Vēlēšanās Rīgas domē ievēlēja 60 deputātus, šoreiz uz pagarinātu laiku — nepilniem pieciem gadiem.

Balsošanas sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes.

Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās bija Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Kampaņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl pirms vēlēšanas tika oficiāli izsludinātas partijas jau uzsāka priekšlaicīgu reklāmas kampaņu, jo īpaši "Attīstībai/Par!" ar mēra kandidātu Mārtiņu Staķi, kuras plakāti tika izlikti Rīgas centrā jau 6. februārī.[15] Drīz tai sekoja arī "Gods kalpot Rīgai!" ar mēra kandidātu Oļegu Burovu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka partijas priekšlaicīgi reklamēties var bez ierobežojumiem.[16] Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatīšanās dēļ priekšvēlēšanu kampaņa tika uz laiku apturēta. 2020. gada 7. jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli izsludināja Rīgas domes vēlēšanas, kas notika 29. augustā.

2020. gada septembra beigās NEPLP piemēroja 10 500 eiro soda naudu kanālam RīgaTV 24 (tagad TV24) par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju.[17] Tās raidījumos tika novērots ievērojams divu politisko spēku – “Gods kalpot Rīgai” un “Attīstībai/Par!-"Progresīvie”" īpatsvars.

2021. gada jūnijā KNAB publicēja pārskatu par kandidējušo politisko partiju un to apvienību vēlēšanu deklarāciju pārbaudēm,[18] konstatējot, ka desmit politiskie spēki nav ievērojuši Politisko organizāciju finansēšanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktās prasības.[19]

Par konstatētajiem pārkāpumiem KNAB deviņas partijas sauca pie administratīvās atbildības, piemērojot tām naudas sodus kopumā 3 110 eiro apmērā. Partijai "Jaunā Saskaņa" tika uzlikts sods 810 eiro apmērā, "Alternative" — 650 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" — 600 eiro, "Jaunā Vienotība" — 450 eiro, "Reģionu spēks" — 200 eiro, "Latvijas Krievu savienība" — 150 eiro, "Attīstībai/Par!" — 100 eiro, "Zaļo un zemnieku savienība" — 100 eiro un "Vienoti Latvijai" — 50 eiro. Savukārt "Rīcības partijai" tika izteikts aizrādījums.[20]

Tāpat KNAB sauca "Vienoti Latvijai", "Alternative" un Nacionālo savienību "Taisnīgums" pie administratīvās atbildības par vēlēšanu deklarāciju iesniegšanas kārtības neievērošanu, piemērojot attiecīgajām partijām naudas sodus, kā arī iesniedza prasību tiesai apturēt "Vienoti Latvijai" darbību par 2020. gada vēlēšanu deklarācijas un 2019. gada pārskata neiesniegšanu.

Kandidātu saraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2020. gada 14. līdz 20. jūlijam notika kandidātu sarakstu iesniegšana 29. augusta Rīgas domes vēlēšanām.

Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem bija Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un bija reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecās likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, - Rīgā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos 10 mēnešus, Rīgā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Kandidātu saraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nr. Saraksts Kandidāti Mēra kandidāts
1. Alternative
60
 Valērijs Petrovs
2. Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība
63
 Einārs Cilinskis
3. Gods kalpot Rīgai
63
 Oļegs Burovs
4. Politiskā partija "KPV LV"
61
 Ralfs Nemiro
5. Jaunā Saskaņa
57
 Tatjana Kargina
6. Attīstībai/Par!, Progresīvie
63
 Mārtiņš Staķis
7. Jaunā Vienotība
63
 Vilnis Ķirsis
8. Zaļo un zemnieku savienība
63
 Viktors Valainis
9. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
63
 Konstantīns Čekušins
10. Latvijas Krievu savienība
39
 Miroslavs Mitrofanovs
11. Jaunā konservatīvā partija
63
 Linda Ozola
12. Vienoti Latvijai
12
 Dainis Vītols
13. Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
7
 Vilnis Strods
14. Rīcības partija
23
 Ruslans Pankratovs
15. Centra partija
8
 Jānis Valtervitenheims

Vēlētāju aktivitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nobalsojušo skaits[21]
Vēlētāju skaits Iepriekšējā balsošanā % Atrašanās vietā % līdz
8.00 		% līdz
12.00 		% līdz
16.00 		% līdz
20.00 		% līdz
22.00 		% Kopējā aktivitāte %
422681 81081 19,18% 1327 0,32% 1691 0,40% 26542 6,28% 57296 13,56% 81694 19,33% 89196 21,10% 171611 40,60%

Vēlēšanu rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Partija/Apvienība Balsis % Vietas +/–
Attīstībai/Par!/Progresīvie 44 619 26,16 18 ▲10
Saskaņa 28 811 16,89 12 ▼9
Jaunā Vienotība 25 986 15,24 10 ▲6
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība 16 435 9,64 7 ▬
Gods kalpot Rīgai 13 162 7,72 5 ▼6
Latvijas Krievu savienība 11 112 6,52 4 Nepiedalījās
Jaunā konservatīvā partija 10 903 6,39 4 ▼5
Zaļo un zemnieku savienība 6 936 4,07 0 ▬
Alternative 5 163 3,03 0 Nepiedalījās
Jaunā Saskaņa 2 892 1,70 0 ▬
KPV LV 1 912 1,12 0 ▬
Vienoti Latvijai 583 0,34 0 Nepiedalījās
Nacionālā Savienība "Taisnīgums" 392 0,23 0 Jauna
Rīcības partija 301 0,18 0 ▬
Centra partija 262 0,15 0 Jauna
Nederīgās un tukšās balsis 2 038 – – –
Kopā 171 507 100 60 0
Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte 422 681 40,58 – –
Avots: CVK

Priekšvēlēšanu aptaujas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S GKR NA/LRA AP!/P JKP V
JV 		ZZS LKS PNL
JS 		Citi saraksti Vadība
NA LRA LA
AP! 		P
Exit poll LTV, LR, LETA, Stradiņu Universitāte/SKDS — 18,9 7,4 8,8 26,6 6,2 14,8 4,8 5,2 1,2 6,1 7.7
2020. gada augusts (publicēts 26. augustā) SKDS/LTV 1366 22,7 8,3 10,5 22,3 6,1 10,8 4,9 6,5 1,9 6,0 0,4
2020. gada 17.—23. augusts Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 15,4 8,1 10,5 23,6 8,3 13,9 5,7 8,4 — 6,1 8,2
2020. gada ?.—21. augusts Berg Research[novecojusi saite] 500 21,1 9,0 10,8 18,3 12,9 5,4 6,9 6,9 — 2,7 2,8
2020. gada 14.—18. augusts Delfi/Latvijas Fakti 498 17,7 9,6 7,1 17,3 3,5 10,1 7,8 11,7 8,3 6,9 0,4
2020. gada 10.—16. augusts Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 15,6 9,3 9,7 22,9 8,2 13,6 6,2 7,8 — 6,7 7,3
2020. gada 3.—9. augusts Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 16,3 9,7 9,3 22,8 9,0 12,4 6,5 6,8 — 7,2 6,5
2020. gada 27. jūlijs —2. augusts Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 16,6 10,1 9,1 23,2 9,2 11,1 7,4 6,1 — 7,2 6,6
2020. gada jūlijs SKDS/LTV — 21,5 8,5 11,7 22,6 6,8 9.0 5,3 5,5 5,2 3,9 1,1
2020. gada 20.—26. jūlijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 17,0 10,0 9,3 23,5 9,7 9,9 7,9 5,5 — 7,2 6,5
2020. gada 13.—19. jūlijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 17,1 9,9 9,9 23,6 10,0 10,4 7,8 6,2 — 5,1 5,4
2020. gada 6.—12. jūlijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 18,3 8,5 10,5 23,7 9,8 10,9 6,1 6,4 — 3,8 5,4
2020. gada 2.—6. jūlijs SKDS/LTV 556 33,2 5,9 8,6 23,3 5,7 8,4 6,1 5,0 — 3,8 9,9
2020. gada 29. jūnijs — 5. jūlijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 19,7 9,2 10,4 23,7 9,5 11,5 4,2 6,4 — 5,4 4,0
2020. gada 22.—28. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 18,7 9,3 10,6 24,9 8,5 12,4 3,2 6,7 — 5,7 6,2
2020. gada 15.—21. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 19,3 10,9 10,3 23,2 8,1 12,7 3,3 6,8 — 5,4 3,9
2020. gada 7.—14. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 19,9 11,5 10,5 21,6 7,9 13,0 3,6 6,3 — 5,7 1,7
2020. gada ?.—7. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — 21,5 11,1 10,6 20,0 8,2 12,8 4,2 6,0 — 5,6 1,5
2020. gada maijs SKDS/LTV — 36,0 5,9 10,1 16,6 9,7 8,1 3,2 6,6 — 3,8 19,4
2020. gada 18.—31. maijs Factum 636 21,7 10,7 10,2 20,0 8,5 13,0 4,5 5,7 — 5,7 1,7
2020. gada 7.—26. aprīlis Factum 705 23,2 10,0 8,7 21,1 8,9 12,0 4,3 6,8 — 5,0 2,1
2020. gada 4.—27. marts Factum 1087 24,2 9,2 9,2 20,5 9,2 11,3 5,3 7,0 — 4,1 3,7
2020. gada 24.—28. februāris Factum Arhivēts 2018. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē. 377 26,6 6,9 8,3 20,8 9,5 12,0 5,2 6,1 — 4,6 5,8
2020. gada 18.—21. februāris SKDS/LTV 364 29,0 8,0 12,8 1,3 16,3 10,8 11,6 4,2 3,8 — 2,2 12,7
2020. gada 28. janvāris — 1. februāris[22] Factum 362 28,3 7,6 8,3 1,7 13,4 6,4 9,9 13,9 2,7 5,1 — 2,7 14,4
2019. gada 18.—31. decembris Factum 511 26,4 5,3 9,3 2,4 12,6 5,4 10,0 15,4 1,8 7,7 — 3,7 11,0
2019. gada 21.—24. novembris Factum — 24,3 6,8 9,0 1,8 16,6 6,0 8,8 16,2 2,0 6,6 — 1,9 7,7
2019. gada oktobris[23] Factum — 25,3 6,2 8,4 1,7 17,2 5,7 9,6 15,4 1,6 7,2 — 1,7 8,1
2019. gada septembris Factum — 24,5 7,2 8,6 1,8 16,5 5,3 9,5 15,2 1,6 8,1 — 1,7 8,0
2019. gada augusts Factum — 24,9 5,7 8,7 1,0 17,6 4,0 12,6 13,5 1,7 8,9 — 1,4 7,3
2019. gada 22.—29. jūlijs Factum 205 25,1 6,9 9,2 0,8 17,4 — 13,0 12,5 1,7 9,0 — 4,4 7,7
2017. gada vēlēšanas 50,82 9,25 13,66 — 13,42 6,26 3,30 — 0,32 2,97 37,16

Kandidātu vērtējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums pa mēra amatu kandidātiem.

No 2020. gada 7. līdz 25. aprīlim "Factum" veica aptauju, kurā piedalījās 708 rīdzinieki. Aptaujātajiem rīdziniekiem lūdza novērtēt vairākus Rīgas mēra amata kandidātus. Mārtiņu Staķi pozitīvi novērtējis 21% aptaujāto rīdzinieku, savukārt negatīvi – 15%, Vilni Ķirsi pozitīvi novērtējuši 13% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 22%, Eināru Cilinski pozitīvi novērtējuši 10% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 23%, bet Oļegu Burovu pozitīvi novērtējuši 13% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 38%.[24]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits Čekušins Burovs Cilinskis Staķis Jurašs Ozola Ķirsis Vadība
2020. gada 1.—15. augusts Factum — -30 -24 -11 +4 — -16 -8 12
2020. gada 16.—31. jūlijs Factum 711 -27 -24 -10 +6 — -15 -6 12
2020. gada 1.—15. jūlijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — -28 -24 -8 +4 — -10 -8 12
2020. gada 16.—30. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — -28 -23 -8 +2 -33 — -8 10
2020. gada ?.—15. jūnijs Factum Arhivēts 2020. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — -30 -21 -6 +4 -35 — -7 10
2020. gada 18.—31. maijs Factum 725 — -22 -5 +2 -38 — -9 7
2020. gada 7.—25. aprīlis Factum 708 — -25 -13 +7 — — -9 15
2020. gada februāris Factum – — -25 -17 +5 — — -22 22
2019. gada 30. novembris – 11. decembris SKDS/NRA 1538 — -17,7 — — — — — —
2019. gada februāris SKDS/NRA – — — — — -9,5 — — —

Citas aptaujas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada janvārī tika atklāti "Kantar TNS" veikto aptauju rezultāti, kuri liecina, ka 43% Rīgas iedzīvotāju atbalsta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 40% neatbalsta,[25] savukārt tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rīgas domes potenciālā atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā, savukārt 49%, ka nē.[26] SKDS aptaujas liecina, ka 2020. gada sākumā rīdzinieki ir vismazāk apmierināti ar Rīgas domes darbu 10 gadu laikā.[27]

2020. gada februāra beigās "Betsafe" bukmeikeri izvērtēja izredzes Rīgas mēra kandidātiem pēc vēlēšanām iegūt mēra amatu. Pēc viņu novērtējuma Mārtiņam Staķim ir 25% iespēja uzvarēt, Oļegam Burovam – 20%, Konstantīnam Čekušinam – 15%, Jurim Jurašam – 15%, Eināram Cilinskim – 15%, bet Vilnim Ķirsim – 10%.[28]

2020. gada matā publicētajā "Kantar TNS" aptaujā Latvijas iedzīvotāji novērtēja 10 punktu skalā savas cerības par to, ka nākamais Rīgas domes sasaukums strādās labāk nekā iepriekšējais. Aptaujā vidējais vērtējums bija 2,9 punkti. 65% Latvijas iedzīvotāju novērtējuši ar no 1 līdz 4 punktiem.[29]

2020. gada 15. jūlijā tika publicēta SKDS aptauja, kurā tika aptaujāti rīdzinieki par Rīgas domes pagaidu administrācijas darba novērtējumu. 65% aptaujāto ir pagaidu administrāciju novērtējuši negatīvi, bet 19% pozitīvi.[30] Tas ir vēsturiski zemākais Rīgas pašvaldības darba novērtējums.

Galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iepriekšējās balsošanas kaste
Iepriekšējās balsošanas kaste 
38. vēlēšanu iecirknis Grīziņkalna vidusskolā
38. vēlēšanu iecirknis Grīziņkalna vidusskolā 
Vēlēšanu 37. iecirkņa plakāts uz "Koka Rīga" centra durvīm
Vēlēšanu 37. iecirkņa plakāts uz "Koka Rīga" centra durvīm 

Atcauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ ««Attīstībai/Par!» un «Progresīvie» kopā startēs Rīgas vēlēšanās; par mēru virzīs Staķi». www.lsm.lv.
  2. ↑ «Ārkārtas vēlēšanas Rīgā: sākušās intrigas par partiju līderiem un priekšvēlēšanu kampaņas». skaties.lv.
  3. ↑ ««Attīstībai/Par!» Rīgas mēra amata kandidāts būs uzņēmējs Mārtiņš Staķis». www.lsm.lv.
  4. ↑ ««Saskaņas» līderis Rīgas domes vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Konstantīns Čekušins». www.lsm.lv.
  5. ↑ «Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts būs Einārs Cilinskis». www.lsm.lv.
  6. ↑ «x.com».
  7. ↑ «RD priekšsēdētājs Oļegs Burovs - pirmais numurs GKR deputātu kandidātu sarakstā». 2019. gada 16. dec.
  8. ↑ «Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte būs Linda Ozola». Jauns.lv.
  9. ↑ «CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  10. ↑ Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv (latviešu), 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-18.
  11. ↑ «Prezidents izsludina likumu par Rīgas domes atlaišanu». www.lsm.lv.
  12. ↑ «Tiesa maina Rīgas domes vēlēšanu datumu – nosaka 2. maiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  13. ↑ «Ar Saeimas lēmumu Rīgas domes vēlēšanas pārceļ uz 6. jūniju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  14. ↑ «Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020 | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2020-07-07.
  15. ↑ «Lai gan Rīgas dome vēl nav atlaista, parādījušās priekšvēlēšanu reklāmas». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  16. ↑ «Aģitācija pirms priekšvēlēšanu perioda - ierasta prakse; KNAB pārbaudīs tēriņus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  17. ↑ «Mediju uzraugs par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju ar 10 500 eiro soda «RīgaTV 24»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-29.
  18. ↑ https://www.knab.gov.lv/lv/media/1798/download
  19. ↑ «KNAB informē par politisko partiju Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu deklarāciju pārbaudēm | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs». www.knab.gov.lv.
  20. ↑ «KNAB soda deviņus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidējušos politiskos spēkus». www.delfi.lv.
  21. ↑ «2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas». rd2020.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2020-08-25.
  22. ↑ «Reitingi: RĪGAS DOME - Rīgas mēra kandidāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. jūnijā.
  23. ↑ «FACTUM - REITINGI». 09.03.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.10.2018. Skatīts: 09.03.2020.
  24. ↑ «x.com».
  25. ↑ «Vai jārīko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas? Pilsētā deklarēto iedzīvotāju domas dalās». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  26. ↑ «Aptauja: 49% iedzīvotāju neuzskata, ka Rīgas domes atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  27. ↑ «Sašķeltā Rīgas dome gatavojas balsojumam par mēra atlaišanu». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  28. ↑ «”Betsafe”: vai GKR paturēs Rīgas atslēgas?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  29. ↑ «Aptauja: vai nākamais Rīgas domes sasaukums strādās labāk?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  30. ↑ «Aptauja: Rīdzinieki domes pagaidu administrācijas darbu vērtē kritiski». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-17.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēlēšanas
Domes sastāvi
skatīt arī
Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Frakcijas
Vadība
Deputāti
Kods Rīgai
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2020._gada_Rīgas_domes_vēlēšanas&oldid=4158099"