Raimonds Krūmiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raimonds Krūmiņš
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1965. gada 9. aprīlī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Kurmene, Vecumnieku novads, Latvija
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Raimonds Krūmiņš (dzimis 1965. gada 9. aprīlī Kuldīgā) ir latviešu ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1965. gada 9. aprīlī Kuldīgā Gunāra Krūmiņa ģimenē. Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (absolvējis tās Ekonomikas fakultāti) strādāja par Kurmenes kolhoza "Komjaunietis" galveno dispečeru.

Atmodas kustības laikā R. Krūmiņš iesaistījās Latvijas Tautas frontē, un 1989. gadā viņš tika ievēlēts Stučkas rajona tautas deputātu padomē. 1990. gadā tikai 25 gadus veco R. Krūmiņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 182. Jaunjelgavas vēlēšanu apgabala, un 4. maijā viņš bija starp deputātiem, kas nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[1]

1993. gadā R. Krūmiņš nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta. Beidzoties Augstākās Padomes deputāta pilnvarām, viņš uzsāka darbu Valsts Zemes dienestā, kļūstot par Ekonomikas nodaļas vadītāju. 1995. gadā R. Krūmiņš kļuva par Rīgas domes Finansu departamenta direktoru.[2] 2003. gadā Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs viņu atstādināja no amata.[3]

Kopā ar sievu Jautrīti viņš pirms 2003. gada iegādājās "Ezernieku" mājas Kurmenē, kur nodibināja SIA "Ezernieki I", kas nodarbojas ar zirgaudzēšanu un vienīgā no Latvijas zirgu audzētavām uzņemta Pasaules sporta zirgu selekcijas federācijā.[4]

2004. gadā R. Krūmiņš bija starp partijas "Latvijas Kalve" dibinātājiem. 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no "Latvijas Kalves" saraksta (kā tā brīža nodarbošanās reģistrēta SIA "Rīgas pirmā garāža" finanšu direktors).[5]

2008. gadā iestājies Latvijas Zemnieku savienībā (LZS). 2009. gada pašvaldību vēlēšanās R. Krūmiņš vadīja Zaļo un Zemnieku savienības pašvaldību vēlēšanu kampaņu, pats nesekmīgi kandidējot Rīgas domes vēlēšanās.

2010. gadā KNAB pret R. Krūmiņu aizsāka izmeklēšanu par kukuļņemšanu lielā apmērā no autobusu piegādātāja "Daimler AG" par 117 autobusu "Mercedes Benz" piegādi Rīgas pilsētas vajadzībām no 1998. līdz 2006. gadam. 2013. gadā viņu atbrīvoja no kriminālatbildības noilguma iestāšanās dēļ.[6]

Kandidējis, taču nav ticis ievēlēts, arī visās pēdējās Rīgas domes vēlēšanās: 2013. gadā no LZS saraksta, bet 2017. gada pašvaldību vēlēšanās[7] un 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīmi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]