Askolds Kļaviņš
| Askolds Kļaviņš | |
|---|---|
.jpg) Askolds Kļaviņš 2016. gadā. | |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2016. gada 16. jūnijs — 2018. gada 13. septembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
 Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Liepāja, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | uzņēmējs, politiķis |
Askolds Kļaviņš (dzimis 1966. gadā) ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis, SIA "Gandrs" īpašnieks.
Bijis 12. Saeimas deputāts,[1] ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, amatā apstiprināts uz laiku, pēc Gunta Belēviča mandāta nolikšanas, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.[2]
2018. gada septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai materiālus pret Saeimas deputāta mandātu nolikušo Askoldu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Bijušajam deputātam tika izvirzītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 318. panta 1. daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.[3]
Tāpat Kļaviņam izvirzītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 327.panta par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.[3]
2018. gada oktobrī Ģenerālprokuratūra Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors piemēroja priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu.[4] Kļaviņam piemērotas arī 120 piespiedu darba stundas.[5]
2018. gadā nolicis Saeimas deputāta mandātu. Kļaviņš plaši nekomentēja šo jautājumu, norādot, ka "katrs vārds, ko es pateikšu, tiks pavērsts pret mani". Taujāts, kāpēc ir uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, parlamentārietis pauda pārliecību, ka vaicātājs pats ir pietiekoši attapīgs, lai saprastu situāciju. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa vērtējumā, Kļaviņš veicis "zināma mērā loģisku izvēli", jo ar tiesībsargājošajām institūcijām saistītie jautājumi, ar ko viņam jātiek galā, aizņem laiku.[6]
2018. gadā paziņojis par to, ka turpmāk vēlēšanās nekad vairs kandidēs un, ka kļūšana par 12. Saeimas deputātu esot bijis pārpratums.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Askolds Kļaviņš - Latvijas Republikas 12.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ vestnesis.lv. «Par Askolda Kļaviņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ 3,0 3,1 «KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Kļaviņu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Bijušajam Saeimas deputātam Kļaviņam liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Maigais sods Kļaviņam pieņemts nelikumīgi, taču to labot vairs nevar». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Deputāts Kļaviņš nolēmis nolikt mandātu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Askolds Kļaviņš par biznesu, māju Liepājā un kriminālprocesu». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|