Pāriet uz saturu

Artis Gustovskis

Vikipēdijas lapa
Artis Gustovskis
Artis Gustovskis 2020. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 11. janvāris  2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1967. gada 19. jūlijā (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Aizpute, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija inovāciju eksperts
tūrisma organizators
Augstskola

Artis Gustovskis (dzimis 1967. gada 19. jūlijā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks, inovāciju eksperts, politiķis, pasniedzējs un konsultants starptautiskās organizācijās, arī gleznotājs un fotogrāfs. Bijis 12. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "Vienotība" saraksta, kurā pārstāvēja reģionālo partiju "Kuldīgas novadam". Vairākos pašvaldības sasaukumos ir bijis Kuldīgas pilsētas un novada pašvaldības deputāts.

Iedibinot jaunas kultūras un tūrisma tradīcijas un uzsākot veidot Kuldīgas atpazīstamību Latvijā un Eiropā, sagatavojis Kuldīgas pieteikumu un 2007. gadā ieguvis starptautisko titulu "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellence), bet 2014. gadā Kuldīgai ieguvis Eiropas ilgtsējīga tūrisma inovāciju balvu ITB, Berlīnē. Par īpašiem nopelniem kultūras un tūrisma jomās, kas saistīti ar Kuldīgas novada attīstību un sabiedriskās nozīmības palielināšanu, apbalvots ar Kuldīgas novada goda balvu. Par mūža ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē apbalvots ar Kurzemes reģionālā tūrisma goda balvu "Lielais Jēkabs".

Kopš 2021. gada vada Kuldīgas Digitālo inovāciju centru.

Artis Gustovskis mācījies Kuldīgas 1. vidusskolā, ko absolvējis 1985. gadā. Skolas laikā bijis aktīvs lidmodelistu un radio pulciņu apmeklētājs un kopīgi ar klasesbiedriem Edgaru Zalānu un Eviju Taubi piedalījušies diskotēkas "Ventas dzirkstis" darbībā, vēlāk paši kopīgi izveidojuši savu diskotēku ar nosaukumu "Taifūns". Mācījies un beidzis arī Kuldīgas mākslas skolu. Mākslas studijas turpinājis Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, Tēlotājas mākslas un amatu mācības katedrā pie māksliniekiem Jura Soikana, Jāņa Mitrevica, Helgas Melnbārdes, u.c., ko absolvējis 1992. gadā ar maģistra grādu, pārsvarā gleznojot portretus eļļas tehnikā.[1] 2006. gadā absolvējis Biznesa augstskolu "Turība" ar maģistra grādu starptautiskā tūrisma vadībā. Vēlāk mākslinieciskajā darbībā nopietni pievērsies fotogrāfijai pēc mācībām Itālijas fotoskolā Boloņā. 2014. gadā viņš pārņēma Kuldīgas Fotokluba vadību no Modra Rubeņa un kopā ar citiem izveidoja fotoklubu "Divas upes". Bijis viens no "Kurzemes Fotodienu" dibinātājiem 2018. gadā, kur tika iedibināta “Kurzemes gada balva fotogrāfijā”.[2] 2023. gadā viņš sadarbībā ar "SONY Baltics" un Eiropas partneriem izveidoja starptautisko dokumentālās fotogrāfijas konkursu "Sign of the Times", kur piedalījās fotogrāfi no vairākām Eiropas valstīm. Konkursā darbi tika vērtēti divās kategorijās: dokumentālā fotogrāfija un mākslīgā intelekta ģenerētie darbi. Noslēguma ceremonija notika Adatu fabrikā, Kuldīgā.[3]

No 1995. gada aktīvi darbojies radio "Skala" un "Kurzemes radio" kā programmu vadītājs. Kā producents un autors sastādījis un izdevis vairākas grāmatas par Kuldīgas kultūrvēsturi: "Kuldīga", "Kuldīgas impresijas", "Kuldīga baltā kleitā", "Tūrisms Kurzemē. Rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai", "Kuldīgas krāsojamā grāmata bērniem" u.c. Akvareļa tehnikā gleznojis arī virkni Kuldīgas vecpilsētas pastaigu karšu, kuras vēl tagad lieto Kuldīgas tūrisma informācijas centrs.

Veiksmīgākā Arta Gustovska grāmata "Kuldīga.Raksti" ir ievērojama ar priekšvārdu, kuru rakstījusi bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Grāmatā iekļauti attēli, kas atspoguļo Kuldīgas vēsturi, kā arī stāsti par pilsētas vēsturiskajām vietām. Dzeju grāmatai radījušas Rīgas dzejnieces Krista Anna Belševica, Elīna Vendija Rībena, Paula Lūcija Lejiņa un Kristiāna Šuksta, apvienojot Kuldīgas simboliku ar dzejas izteiksmi.[4]

Profesionāli darbojies kā Kuldīgas novada tūrisma organizators. 1995. gadā dibinājis Kuldīgas tūrisma informācijas centru, kā arī 2001. gadā kopā ar Guntaru Seili un citiem Kurzemes tūrisma darbiniekiem dibinājis Kurzemes tūrisma asociāciju. Būdams tās ilggadējs vadītājs, darbojies pašvaldībā un ar tūrismu saistītās sabiedriskās organizācijās. No 2007. līdz 2009. gadam strādājis Tūrisma attīstības valsts aģentūrā (TAVA) par Kurzemes reģionālā tūrisma biroja vadītāju. Kopīgi ar Andri Grīnvaldu un Intu Burnevicu radījis virkni Kuldīgas unikālo pasākumus — Kuldīgas pilsētas svētkus "Dzīres Kuldīgā", "Alekšupītes karnevāls", "Zelta ikrs", "Spidometrs uz 50", bet kopīgi ar Janu Bergmani Kuldīgas Velofestivālu. 2019. gada beigās izveidojis Kuldīgas Mākslas festivālu "Cooldiga Art Fest".

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Gustovskis ir Kuldīgas pašvaldības deputāts kopš 1997. gada, kad ievēlēts pilsētas domē no apvienības "Par Kuldīgu". 2001. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts jau no Tautas partijas, kas ilgstoši bija dominējošais politiskais spēks Kuldīgā un novadā.

Pēc Tautas partijas sairšanas A. Gustovskis 2012. gadā bija reģionālās partijas "Kuldīgas novadam" dibinātāju skaitā,[5] no tās saraksta ievēlēts pašvaldībā arī 2013. un 2017. gadā. Kopš 2019. gada strādā Kuldīgas novada domes vadībā kā galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs.

2014. gadā Gustovskis kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta, pārstāvot tajā partiju "Kuldīgas novadam", bet netika ievēlēts. 2018. gada janvārī viņš kļuva par 12. Saeimas deputātu pēc tam, kad mandātu nolika no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

2018. gadā A. Gustovskis kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja uz vietu Kuldīgas novada domē no partijas "Kuldīgas novadam" saraksta, tomēr netika ievēlēts, paliekot pirmais "aiz svītras". 2022. gadā A. Gustovskis ieņēma pašvaldības deputāta amatu partijas biedres Ingas Bērziņas vietā, kuru ievēlēja 14. Saeimā. 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās viņš nesekmīgi kandidēja uz vietu Kuldīgas novada domē.