Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Latvijas
Latvijas vēsture
Senākās kultūras
	Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
	Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
	Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
	Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
	Senlatvijas tautu kristianizēšana
	Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
	Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
	Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
	Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
	Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
	Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
	Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
	Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
	Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
	Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
	Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
	Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
	Latviešu pagaidu nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
	Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
	Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
	Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
	Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
	Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
	Latvijas portāls; s; d; l;

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.

Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās Baltijas somu un baltu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu.

Kurzemē tā ir Ventas — Abavas upju līnija, kas sasniedz Rīgas līča pie Lapmežciema. Savukārt Vidzemē šī josla sākas Saulkrastos pie Pēterupes ietekas jūrā, tad gar Vidzemes augstienes malu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.^[1]

Baltu cilšu apmetnes

Altenes pils Seces pagastā (Aizkraukles novads). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā netālu no Jēkabpils. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā Elvīras Šnores vadībā.
Dievukalna pilskalns Lielvārdē. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā Annas Zariņas vadībā.
Dvorčānu apmetne Piedrujas pagastā (Krāslavas novads) (Ilze Loze, 1984.-1985.)
Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Ķekavas novads) (Māris Atgāzis, 1973.-1975.)
Jersikas pilskalns, senpilsēta, kapulauks Jersikas pagastā (Līvānu novads) (Ēvalds Mugurēvičs, Antonija Vilcāne, 1990.-2003.)
Jašubovas apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (Ilze Loze, 1964., 1968.)
Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Augšdaugavas novads) (Andrejs Vasks, 1985.-1987.)
Kivtu apmetne Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.)
Kokneses senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils Kokneses pagastā (Aizkraukles novads) (Adolfs Stubavs, 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966)
Ķentes pilskalns un apmetne Ogres novadā (Adolfs Stubavs, 1954-1958)
Ķivutkalna apmetne un kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967)
Mūkukalna pilskalns Kokneses pagastā (Aizkraukles novads) (Jānis Graudonis, 1959-1962)
Padures pilskalns un apmetne Padures pagastā (Kuldīgas novads) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007)
Reznu kapulauks Salaspils novadā (Jānis Graudonis, 1958, 1969)
Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā (Dobeles novads) (Emīlija Brīvkalne, 1954-1959, Francis Zagorskis, 1960)
Vējstūru kapulauks un apmetne Salaspils novadā (Anna Zariņa, 1967 - 1968)
Vīnakalna nocietināta apmetne Tīnūžu pagastā (Ogres novads) (Jānis Graudonis, 1967)

Baltijas somu cilšu apmetnes

Alūksnes pils Alūksnes pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā.
Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „Velna laiva” Lubes pagastā (Talsu novads). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā.
Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
Lagažas apmetne Rugāju pagastā (Balvu novads) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968)
Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā (Rēzeknes novads). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979)

Avots

Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam

Attēli

Bīlavu "velna laivas" attēli

Literatūra

Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp. Arhivēts 2009. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē.
Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp.
Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp.
Vilis Zemgars. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984.
Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp.

Atsauce

↑ Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

Ārējās saites

The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).

[1] Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

[1]