Ķīmisko elementu saraksts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tabulā doti grupas un perioda numuri saskaņā ar periodisko tabulu.

Nosaukums Simbols Atoma kārtas skaitlis Atommasa Grupa Periods
Aktīnijs Ac 89 [227]1   7
Alumīnijs (Aluminum) Al 13 26.9815386(8) 13 3
Amerīcijs Am 95 [243]1   7
Antimons (Stibium) Sb 51 121.760(1)2 15 5
Argentums—skatīt Sudrabs Ag
Argons Ar 18 39.948(1)2 4 18 3
Arsēns As 33 74.92160(2) 15 4
Astats At 85 [210]1 17 6
Aurum—Skatīt Zelts Au
Bārijs Ba 56 137.327(7) 2 6
Berklijs Bk 97 [247]1   7
Berilijs Be 4 9.012182(3) 2 2
Bismuts Bi 83 208.98040(1) 15 6
Borijs Bh 107 [264]1 7 7
Bors B 5 10.811(7)2 3 4 13 2
Broms Br 35 79.904(1) 17 4
Kadmijs Cd 48 112.411(8)2 12 5
Cēzijs" Cs 55 132.9054519(2) 1 6
Kalcijs Ca 20 40.078(4)2 2 4
Kalifornijs Cf 98 [251]1   7
Ogleklis C 6 12.0107(8)2 4 14 2
Cērijs Ce 58 140.116(1)2   6
Cēzijs Cs 55 132.905
Hlors Cl 17 35.453(2)2 3 4 17 3
Hroms Cr 24 51.9961(6) 6 4
Kobalts Co 27 58.933195(5) 9 4
Varš (Cuprum) Cu 29 63.546(3)4 11 4
Kirijs Cm 96 [247]1   7
Darmstadtijs Ds 110 [271]1 10 7
Dubnijs Db 105 [262]1 5 7
Disprozijs Dy 66 162.500(1)2   6
Einšteinijs Es 99 [252]1   7
Erbijs Er 68 167.259(3)2   6
Eiropijs Eu 63 151.964(1)2   6
Fermijs Fm 100 [257]1   7
Ferrum—Skatīt Dzelzs Fe
Fluors F 9 18.9984032(5) 17 2
Francijs Fr 87 [223]1 1 7
Gadolīnijs Gd 64 157.25(3)2   6
Gallijs Ga 31 69.723(1) 13 4
Germānijs Ge 32 72.64(1) 14 4
Zelts (Aurum) Au 79 196.966569(4) 11 6
Hafnijs Hf 72 178.49(2) 4 6
Hasijs Hs 108 [277]1 8 7
Hēlijs He 2 4.002602(2)2 4 18 1
Holmijs Ho 67 164.930 32(2)   6
Hydrargyrum—Skatīt Dzīvsudrabs Hg
Ūdeņradis H 1 1.00794(7)2 3 4 1 1
Indijs In 49 114.818(3) 13 5
Jods I 53 126.904 47(3) 17 5
Irīdijs Ir 77 192.217(3) 9 6
Dzelzs (Ferrum) Fe 26 55.845(2) 8 4
Kalium—Skatīt Kālijs K
Kriptons Kr 36 83.798(2)2 3 18 4
Lantāts La 57 138.90547(7)2   6
Lourensijs Lr 103 [262]1 3 7
Svins (Plumbum) Pb 82 207.2(1)2 4 14 6
Litijs Li 3 6.941(2)2 3 4 5 1 2
Lutēcijs Lu 71 174.967(1)2 3 6
Magnēzijs Mg 12 24.3050(6) 2 3
Mangāns Mn 25 54.938045(5) 7 4
Meitnērijs Mt 109 [268]1 9 7
Mendeļējevijs Md 101 [258]1   7
Dzīvsudrabs (Hydrargyrum) Hg 80 200.59(2) 12 6
Molibdēns Mo 42 95.94(2)2 6 5
Neodīms Nd 60 144.242(3)2   6
Neons Ne 10 20.1797(6)2 3 18 2
Neptūnijs Np 93 [237]1   7
Niķelis Ni 28 58.6934(2) 10 4
Niobijs Nb 41 92.906 38(2) 5 5
Nitrogen N 7 14.0067(2)2 4 15 2
Nobēlijs No 102 [259]1   7
Osmijs Os 76 190.23(3)2 8 6
Skābeklis O 8 15.9994(3)2 4 16 2
Pallādijs Pd 46 106.42(1)2 10 5
Plumbum—Skatīt Svins Pb
Fosfors P 15 30.973762(2) 15 3
Platīns Pt 78 195.084(9) 10 6
Plutonijs Pu 94 [244]1   7
Polonijs Po 84 [210]1 16 6
Kālijs (Kalium) K 19 39.0983(1) 1 4
Prazeodīms Pr 59 140.90765(2)   6
Prometijs Pm 61 [145]1   6
Protaktīnijs Pa 91 231.03588(2)1   7
Rādijs Ra 88 [226]1 2 7
Radons Rn 86 [220]1 18 6
Rēnijs Re 75 186.207(1) 7 6
Rodijs Rh 45 102.905 50(2) 9 5
Rentgeniums Rg 111 [272]1 11 7
Rubīdijs Rb 37 85.4678(3)2 1 5
Rutēnijs Ru 44 101.07(2)2 8 5
Ruterfordijs Rf 104 2611 4 7
Samārijs Sm 62 150.36(2)2   6
Skandijs Sc 21 44.955912(6) 3 4
Seaborgijs Sg 106 [266]1 6 7
Selēns Se 34 78.96(3)4 16 4
Silīcijs Si 14 28.0855(3)4 14 3
Sudrabs (Argentum) Ag 47 107.8682(2)2 11 5
Nātrijs Na 11 22.98976928(2) 1 3
Stroncijs Sr 38 87.62(1)2 4 2 5
Sērs S 16 32.065(5)2 4 16 3
Tantāls Ta 73 180.94788(2) 5 6
Tehnēcijs Tc 43 [98]1 7 5
Telūrs Te 52 127.60(3)2 16 5
Terbijs Tb 65 158.92535(2)   6
Tallijs Tl 81 204.3833(2) 13 6
Torijs Th 90 232.03806(2)1 2   7
Tūlijs Tm 69 168.93421(2)   6
Alva (Stannum) Sn 50 118.710(7)2 14 5
Titāns Ti 22 47.867(1) 4 4
Ununbiums Uub 112 [285]1 12 7
Ununheksiums Uuh 116 [292]1 16 7
Ununpentiums Uup 115 [288]1 15 7
Ununkvauadiums Uuq 114 [289]1 14 7
Ununtriums Uut 113 [284]1 13 7
Urāns (elements) U 92 238.02891(3)1 2 3   7
Vanādijs V 23 50.9415(1) 5 4
Volframs W 183.85
Ksenons Xe 54 131.293(6)2 3 18 5
Iterbijs Yb 70 173.04(3)2   6
Itrijs Y 39 88.90585(2) 3 5
Cinks Zn 30 65.409(4) 12 4
Cirkonijs Zr 40 91.224(2)2 4 5

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piezīme 1: Elementam nav stabilu izotopu, tādēļ kvadrātiekavās dota visstabilākā izotopa atommasa. Trim elementiem - torijam, urānam un protaktīnijam - ir raksturīgs Zemes garozā sastopamais izotopu sastāvs, tādēļ tiem dota vidējā atommasa.
  • Piezīme 2: Šiem elementiem dažādos ģeoloģiskos paraugos ir dažāds izotopu sastāvs, tādēļ atommasa dota ar zināmu nenoteiktību.
  • Piezīme 3: Elementa izotopu sastāvs komerciālos materiālos ir atšķirīgs, tādēļ reālā atommasa var nedaudz atšķirties no dotās.
  • Piezīme 4: Izotopu sastāvs dabiskos materiālos ir atšķirīgs, tādēļ precīza atommasa nav dota.
  • Piezīme 5: Litija atommasa komerciālos materiālos var būt no 6,939 līdz 6,996 - lai uzzinātu precīzu vērtību, jāveic papildus analīze.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]