Afganistānas Islāma Emirāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Afganistānas Islāma Emirāts
د افغانستان اسلامي امارات
Afganistānas IE karogs Afganistānas IE ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Afghanistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kabula
34°31′N 69°08′E
Valsts valodas puštunu valoda
dari (persiešu) valoda
Valdība islama emirāts
 -  Deklarēta 1996. 
Platība
 -  Kopā 647 500 km² (41)
 -  Ūdens (%) 1
IKP (PPP) 1999. gada aprēķins
 -  Kopā $21 miljards 
 -  Uz iedzīvotāju $800 
Valūta Afgāni

Afganistānas Islāma Emirāts (pušt. د افغانستان اسلامي امارات) - Afganistānas nosaukums laikā no 1996. līdz 2001. gadam, kad valstī pie varas bija Taleban režīms.

Nākšana pie varas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdami izglītotāki un disciplinētāki, kā arī spējot būt pāri cilšu un klanu asinsradniecības saitēm, talibi visai īsā laikā uzvarēja "veco modžahedu" koalīciju pilsoņu karā un līdz 1996. gadam tiem izdevās pakļaut lielāko daļu Afganistānas teritorijas (~90% — vienīgi Ziemeļu alianses atbalsta punkti Pandžeras ielejā, valsts ZA, palika ārpus Taleban kontrolētās teritorijas.) un iegūt pietiekamu spēku, lai gāztu Rabani valdību. Jaunās valdības leģitimitāti de iure atzina Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Saūda Arābija un Ičkerijas Republika, bet lielākā daļa citu valstu atzina de facto, pieļaujot ekonomiskus un politiskus sakarus.

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdību veidoja talibu hierarhiskā struktūra — "iekšējais loks" un "ārējais loks".

  • emīrs Mohammads Omārs
    • izglītības un informācijas ministrs - mulla Amirs Hans Mutaki
    • aizsardzības ministrs - mulla Obaidulla

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieviesa stingro islama interpretāciju — šariatu, aizliedza narkotiku audzēšanu[1], lietošanu un tirdzniecību, azartspēles, TV, Rietumu estrādes mūziku, alkoholu — visu, kas saskaņā ar reliģijas dogmām ir "grēcīgs" un noved cilvēkus no "pareizā" ceļa.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deva patvērumu personām un organizācijām kas bija saistītas ar t.s. islama terorismu. Pats pazīstamākais no tiem bija Osama bin Ladens, un viņa vadītā Al Qaeda kustība.

Ārpolitikā īpaši sliktas attiecības izveidojās ar kaimiņos esošo Irānu, taču arī pārējās pasaules valstis pēc pāris gadu režīma valdīšanas sāka raudzīties uz Taleban valdību, neuzticīgi, līdz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1999. gada 15. oktobrī ar 1267. rezolūciju un 2000. gada 19. decembra 1333. rezolūciju noteica sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu, aizliedzot nodot vai piegādāt jebkāda veida ieročus un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot munīciju, militāro transportu, militārās iekārtas, paramilitārās iekārtas un rezerves daļas) uz teritorijām Afganistānā, kuras ANOs DP komiteja ir noteikusi par "teritorijām, kuras kontrolē Taleban režīms", arestējot banku kontus, finansu aktīvus un fondus, kas pieder vai ko kontrolē šis režīms vai ar to saistītas personas.[2]

Pēc 11. septembra terora akta ASV sākās ASV un to sabiedroto iebrukums Afganistānā, kas beidzās ar Taleban valdības gāšanu. Dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu un uzskata sevi par likumīgo Afganistānas valdību emigrācijā.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ANO Narkotiku kontroles programma informē, ka Taleban režīms 2001. gadā iznīcinājis visu opija magoņu ražu savā kontrolē esošajā teritorijā (Ziemeļu alianses teritorijā - 10% no valsts, - to plantācijas pat palielinātas). Sloga G.Kara posta un opija zeme. // Diena. 8.10.2001., 4. lpp.
  2. Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu. (spēkā ar 20.10.2001.) // Latvijas Vēstnesis, Nr.150 (2537), 19.10.2001.