Ausma Ziedone-Kantāne
Ausma Kantāne | |
---|---|
9. Saeimas deputāte | |
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | |
8. Saeimas deputāte | |
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2006. gada 7. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
| |
Dzimšanas dati |
1941. gada 10. novembrī Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, Trešais reihs (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
2022. gada 29. maijā (80 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Tautība | latviete |
Politiskā partija | Jaunais laiks (2002-2011) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Imants Ziedonis |
Profesija | aktrise, politiķe |
Augstskola | Latvijas Valsts konservatorija |
Ausma Ziedone-Kantāne (dzimusi un plašāk pazīstama kā Ausma Kantāne 1941. gada 10. novembrī, Rīgā, mirusi 2022. gada 29. maijā) bija latviešu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Ilggadēja Dailes teātra aktrise. Bijusi ievēlēta 8. un 9. Saeimā. Imanta Ziedoņa dzīvesbiedre.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1941. gada 10. novembrī Rīgā strādnieku ģimenē. 1960. gadā pabeidza mācības Rīgas 1. vidusskolā, 1963. gadā — studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē un uzsāka darbu Dailes teātrī. No 1961. gada filmējās kinolomās Rīgas Kinostudijā. 1966. gadā apprecējās ar dzejnieku Imantu Ziedoni.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gadā A. Kantāne piedalījās partijas "Jaunais laiks" dibināšanā un tika ievēlēta 8. Saeimā.[1] 2006. gadā viņu ievēlēja arī par 9. Saeimas deputāti, darbojās Pilsonības likuma izpildes komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī četrās apakškomisijās — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Nodarbinātības apakškomisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā, Sociālās drošības apakškomisijā un 16 grupās.[2]
Mirusi 2022. gada 29. maijā.[3] Apbedīta Ragaciema kapos līdzās Imantam Ziedonim.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1976)
- Lilitas Bērziņas balva (1989)
- Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1990)
- Spēlmaņu nakts balva Gada aktrise otrā plāna lomā par lomām izrādēs "Lapsiņas" un "Gesta Berlings" (1993)
- Spēlmaņu nakts balva Gada aktrise par lomām izrādēs "Ugunī", "Visi koki Dieva doti" un "Dzelzs magnolijas" Dailes teātrī (1994)
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2017)[4]
Lomas Dailes teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nastja / Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida" (1963);
- Donja Sol / Lesja Ukrainka "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs") (1963);
- Londonas ielas avīžu pārdevēja / Žils Verns, Pavels Kohouts "80 dienās ap zemeslodi" (1963);
- Anitra / Henriks Ibsens "Pērs Gints" (1964);
- Vizma / Bruno Saulītis "Līdz pēdējai taisnei" (1964);
- Graciella / Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964);
- Tautā / Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija" (1964);
- Inga / Gunārs Priede "Pa valzivju ceļu" (1965);
- Tautā / Rainis "Spēlēju, dancoju" (1965);
- Spīdola / Rainis "Uguns un nakts" (1965);
- Aņa / Edvards Radzinskis "Filma top..." (1966);
- Šuvēja / Žans Anuijs "Mežone" (1966);
- Klava Kovaļova / Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde") (1966);
- Rimma / Arkādijs Arkanovs un Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā" (1967);
- Pastniece, vēlāk Biļešu kontroliere, vēlāk Gleznu sargātāja / Imants Ziedonis, Pēteris Pētersons "Motocikls" (1967);
- Luize / Pauls Putniņš "Kā dalīt Zelta dievieti?" (1968);
- Aglaja / Fjodors Dostojevskis "Idiots" (1969);
- Žanna / Žans Anuijs "Cīrulītis" (1969);
- Jauniete / Justīns Marcinkevičs "Siena" (1970);
- Marete / Augusts Gailits "Tomass Nipernādijs" (1970);
- Žanna / Pauls Putniņš "Lauzīsim galvas dotajā virzienā" (1970);
- Silvija / Arvīds Grigulis "Uz kuru ostu?" (1971);
- Svaista / Rainis "Indulis un Ārija" (1971);
- Jula / Pauls Putniņš "Muļķis un pletētāji" (1972);
- Lēdija Anna / Viljams Šekspīrs "Ričards III" (1972);
- Andra Mārdega / Venta Vīgante "Parastais 1x1" (1972);
- Viņa / Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis" (1973);
- Ilze / Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973);
- Anna Fjodorovna / Maksims Gorkijs "Barbari" (1974);
- Aņa Beketova / Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu" (1974);
- Džennija / Edvards Olbijs "Viss dārzā" (1974);
- Agnese / Henriks Ibsens "Brands" (1975);
- Dina Miļeņina / Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols" (1976);
- Roze / Zofija Nalkovska "Sievu nams" (1976);
- Jeļena Ivanovna / Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats" (1978);
- Kristi / Enns Vetemā "Rožu dārzs" (1978);
- Anna / Ākošs Kērtess "Atraitnes" (1979);
- Sapožņikova / Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā" (1980);
- Izabella / Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980);
- Ilona / Hella Vuolijoki "Niskavuori maize" (1981);
- Poļina Karpovna Kricka / Ivans Gončarovs "Krauja" (1982);
- Natālija Golubeva / Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem" (1983);
- Roplainiete / Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" (1983);
- Hercogiene / Migels de Servantess "Dons Kihots" (1984);
- Vārdotāja / Māra Zālīte "Tiesa" (1985);
- Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986);
- Dana / Pēteris Pētersons "Mirdzošais un tumši zilais" (1987);
- Alīse / Augusts Strindbergs "Nāves deja" (1987);
- Vīriešu žaketē / Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie" (1987);
- Māte / Alehandro Kasona "Rītausmas dāma" (1988);
- Marija / Peters Nādašs "Satikšanās" (1989);
- Rembēniete / Rūdolfs Blaumanis "Trīnes grēki" (1989);
- Melnā māte / Rainis "Zelta zirgs" (1990);
- Letisa Dufē / Pīters Šefers "Letisa un mīlašķis" (1991);
- Sidonija / Aspazija "Atriebēja" (1991) (teātrī "Kabata");
- Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992);
- Ērline / Oskars Vailds "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (1992);
- Berdija Habarde / Liliana Helmane "Lapsiņas" (1993);
- Ekebijas majoriene / Selma Lāgerlēva "Gesta Berlings" (1993);
- Monoizrāde / Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" (1994);
- Melīna Ītentone / Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas" (1994);
- Horsta madāma / Rūdolfs Blaumanis "Ugunī" (1994);
- Koris / Sofokls "Oidips un Antigone" (1995);
- Marķīze de Merteija / Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (1996);
- Marija / Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru" (1996);
- Mildreda / Kurts Vonnegūts "Daudz laimes, Vanda Džūna!" (1997);
- Pilāta sieva / Mišels de Helderode "Baraba" (1997);
- Mamma / Mārtins Makdona "Klibais no Inišmānas" (1998);
- Marija Kallasa / Terenss Maknelijs "Meistarklase" (1998);
- Ķēniņiene / Anna Brigadere "Lolitas brīnumputns" (1998);
- Vera / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999);
- Plauķiene, vērpēja, čigāniete, barotājs / Andrejs Upīts "Sūnu ciema zēni" (1999);
- Arina Panteleimonovna / Nikolajs Gogolis "Precības" (2000);
- Galma dāma / Mārtiņš Zīverts "Āksts" (2000);
- Frenčema kundze / Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001);
- Ezmija / Deivids Hērs "Eimijas domas" (2001);
- Praskovja Ivanovna / Ivans Turgeņevs "Liekēdis" (2002);
- Ķengurmāte / improvizācija "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!" (2003);
- Lomā / "Dailes Kanons. Kantāne. Ķuzule-Skrastiņa. Pauls" (Vizmas Belševicas dzeja, Raimonda Paula mūzika) (2021).
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1961 — "Kārkli pelēkie zied" — Lija
- 1964 — "Kapteinis Nulle" — Sabīne
- 1967 — "Cerību krasts" — Linda
- 1971 — "Pagātnes atskaņas" — Ģertrūde, Juta
- 1971 — "Meldru mežs" — Janīna
- 1971 — "Kara ceļa mantinieki" — Laila
- 1974 — "Jūras vārti" — Aina
- 1986 — "Dubultnieks" — īstā māte
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Ausma Kantāne filmas.lv
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar teātri saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
- Nepabeigti raksti par Latvijas cilvēkiem
- Nepabeigti raksti par teātri
- 1941. gadā dzimušie
- Rīgā dzimušie
- 2022. gadā mirušie
- "Jaunā laika" politiķi
- 8. Saeimas deputāti
- 9. Saeimas deputāti
- Dailes teātra aktieri
- Latvijas teātra aktieri
- Latvijas kinoaktieri
- Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi
- Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri