Pāriet uz saturu

Aivars Kreituss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aivars Guntis Kreituss)
Šis raksts ir par 1945. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Kreituss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aivars Kreituss
Latvijas ekonomisko reformu ministrs
Amatā
1993. gada 19. janvāris — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Arnis Kalniņš
Pēctecis Ojārs Kehris
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1996. gada 2. oktobris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Indra Sāmīte
Pēctecis Vasīlijs Meļņiks

Dzimšanas dati 1945. gada 21. septembrī (79 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija DCP (1993—1995)
DPS (1995—1997)
DP (1997—2008)
Dzīvesbiedrs(-e) Ilga Kreituse
Profesija inženieris ķīmiķis-tehnologs
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Aivars Guntis Kreituss (dzimis 1945. gada 21. septembrī) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas ekonomisko reformu un finanšu ministrs.

Darbs ministrijās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada 19. janvārī Aivars Kreituss tika iecelts par ekonomisko reformu ministru Godmaņa valdībā. Amatu ieguva pēc tam, kad iepriekšējais ministrs Arnis Kalniņš bija to pametis. 3. augustā, pēc Saeimas vēlēšanām, Godmaņa valdības vietā tika apstiprināts Birkava Ministru kabinets, kurā par ekonomikas ministru iecēla Ojāru Kehri.

Pirmajā 6. Saeimas laikā apstiprinātajā valdībā, Šķēles 1. kabinetā, Kreitusu iecēla par finanšu ministru. Amatā palika līdz 1996. gada 2. oktobrim, kad pameta partiju un valdību. Jauns ministrs netika izvēlēts līdz nākamā gada janvārim.

Pirmais ieteica un savas darbības laikā arī pieņēma valsts budžetu ar deficītu.

DCP un «Saimnieks»

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunotajā Latvijā Kreituss iestājās Demokrātiskajā Centra partijā. 1993. gadā tika ievēlēts 5. Saeimā, bija DCP frakcijas priekšsēdētājs.[1] Šajā Saeimas sasaukumā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kā arī Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupas loceklis. Savulaik ir bijis partijas priekšsēdētājs.[2]

1995. gadā DCP apvienojās ar partiju «Saimnieks» un izveidoja Demokrātisko partiju «Saimnieks». Tika pārsaukta arī Saeimas frakcija un Kreituss kļuva par jaunās DPS frakcijas priekšsēdētāju.[1] Tika ievēlēts 6. Saeimā. Ilgu laiku paralēli finanšu ministra amatam bija arī deputāts, līdz 1996. gada 8. janvārī arī DPS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[3]

Pameta partiju 1996. gada oktobrī, kopš tā laika nepiederēja ne pie vienas frakcijas.[3]

1997. gada 21. janvārī Kreituss paziņoja, ka gatavojas dibināt jaunu partiju, kas «aizstāvēs darba ņēmēju intereses, taču pretēji dažiem sociāldemokrātu aktīvistiem arī stingri iestāšoties par privātīpašuma neaizskaramību, kā arī domās par tiem, kam iet grūti».[4] 26. februārī tika paziņots, ka drīzumā notiks Darba partijas dibināšanas kongress.[5] Partijas dibināšanas kongresā 15. martā Aivars Kreituss vienbalsīgi tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.[2]

1998. gada jūlijā Darba partija izveidoja apvienotu frakciju ar Zaļo partiju un Kristīgi Demokrātisko savienību.[6] Tajā pašā gadā notikušajās 7. Saeimas vēlēšanās šīs trīs partijas startēja apvienotā sarakstā. Tā nepārvarēja 5% barjeru un Saeimā neiekļuva neviens apvienības kandidāts.[7]

2001. gada pašvaldību vēlēšanās Aivars Kreituss ieguva pirmo numuru Darba partijas sarakstā.[8] Partija ieguva vienu vietu.[9] Sieva Ilga Kreituse atteicās no vietas domē, tādēļ Kreituss kā otrais populārākais kandidāts kļuva par domnieku.[10] Tā paša gada augustā kļuva par mēra vietnieku.[11] 2005. gada vēlēšanās netika ievēlēts. 9. Saeimas vēlēšanās Darba partijas kandidāti startēja LSDSP sarakstā. Apvienība netika ievēlēta.

2008. gadā tika uzsākta Darba partijas likvidācija.[12] Piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības «Par labu Latviju» saraksta un 12. Saeimas vēlēšanās no partijas «Saskaņa» saraksta, abas reizes netika ievēlēts.

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precējies ar Ilgu Gravu (Kreitusi). Viņa ir bijusi 6. Saeimas priekšsēdētāja līdz brīdim, kad kopā ar vīru Aivaru pameta DPS Saeimas frakciju.

  1. 1,0 1,1 «Aivars Kreituss». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī. Arhivēts 2005. gada 27. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  2. 2,0 2,1 Nellija Ločmele. «Nodibina Darba partiju». Diena, 1997. gada 17. martā. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  3. 3,0 3,1 «Aivars Guntis Kreituss». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī. Arhivēts 2005. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  4. Nellija Ločmele. «Kreitusu pāris veido jaunu partiju». Diena, 1997. gada 22. janvārī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  5. Nellija Ločmele. «Kreitusi dibina darba ņēmēju partiju». Diena, 1997. gada 27. februārī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  6. Nellija Ločmele. «Veidos jaunu frakciju vēl šajā Saeimā». Diena, 1998. gada 24. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  7. «7. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. februārī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  8. Ināra Egle. «Par Rīgas galvas krēslu cīnās jau deviņi pretendenti». Diena, 2000. gada 27. decembrī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  9. «Pašvaldību vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī. Arhivēts 2007. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  10. «Kreituss būs sievas vietā domē». Diena. 2001. gada 20. martā. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  11. Ināra Egle. «Krūmiņš negatavojas pēc tēvzemiešu ierosinājuma atstādināt Rīgas mēru». Diena, 2001. gada 25. augustā. Skatīts: 2009. gada 19. septembrī.
  12. Likvidēs 17 partijas; reģistrā paliek 43
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Arnis Kalniņš
Latvijas ekonomisko reformu ministrs
1993. gada 19. janvāris1993. gada 3. augusts
Pēctecis:
Ojārs Kehris
(kā ekonomikas ministrs)
Priekštecis:
Indra Sāmīte
Latvijas finanšu ministrs
1995. gada 21. decembris1996. gada 2. oktobris
Pēctecis:
Vasīlijs Meļņiks