Viļānu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Viļānu katoļu baznīca.jpg
Viļānu katoļu baznīca
Viļānu baznīca (Latvija)
Viļānu baznīca
Viļānu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Viļānu novads, Viļāni
Koordinātas 56°33′09″N 26°55′23″E / 56.55250°N 26.92306°E / 56.55250; 26.92306Koordinātas: 56°33′09″N 26°55′23″E / 56.55250°N 26.92306°E / 56.55250; 26.92306
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1777
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Rinalds Stankēvičs
Mājaslapa www.mariani.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1772
Specifikācija
Garums 32 m
Platums 14 m
Būvmateriāli ķieģeļu mūris

Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Viļānu novada centrā Viļānos, Kultūras laukumā 6a. Dievnams kopā ar darbojošu klosteri ir viens no retajiem 18. gadsimta šāda veida baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1752. gadā Viļānu muižnieks Miķelis Riks uzaicināja bernardiešu mūkus, kuri ar muižnieka atbalstu Viļānos uzcēla klosteri un baznīcu. Dievnama, klostera un mūku uzturēšanai bija piešķirta Juriņu forvaļka jeb pusmuiža. Bernardiešiem vajadzēja apkalpot arī vairākas apkārtējās baznīcas un kapelas, kas tajā laikā bija uzceltas muižnieka Rika īpašumos — Baltiņā jeb Rikovā, Strūžānos, Gaigalavā jeb Bikovā, Dricānos un Piltenē. 1777. gadā Viļānu baznīcu Mogiļevas pirmais lietuviešu katoļu arhibīskaps Staņislavs Sestžencevičs-Bohušs konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam.[3] Krievijas valdība klosteri slēdza, savu darbību tas atjaunoja tikai 1924. gadā. Otrā Pasaules kara laikā baznīcai sagrāva torņus un uzspridzināja klosteri, taču pēc kara dievnamu un klostera ēku atjaunoja.[4] 2011. gadā pie klostera tika atklāts Rožukroņa dārzs ar Latvijas pirmā misionāra Svētā Meinarda skulptūru un atklāta baznīcas patrona, Erceņģeļa Miķeļa skulptūra.[5] Baznīcas dārzā ir ierīkots rožu dārzs.

Vietas kuras jāapskata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš senajiem laikiem Viļānu baznīcā ir daudz kas mainījies. Baznīca tika atjaunota gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Sveču kapelā ir uzcelta grota par nedzimušajiem bērniņiem, Miķeļa Rika atdusas vieta, Terēzītes rožu dārzs, rožukroņa dārzs un kapela par mirušajiem. Ir plānots uzcelt Krusta ceļu.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Stankevics.[1] Viļānu iedzīvotāji, iespējams, sākotnēji piederēja pie Rēzeknes draudzes, bet vēlāk, 18. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās Varakļānu draudzē, kur pastāvīgā misijā atradās Preiļu jezuīti. Par pastāvīgu draudzi viļānieši kļuva 1753. gadā, kad bernardieši uzcēla baznīcu un klosteri. Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Solaskungu kapsēta, Brikuļu kapsēta, Broku kapsēta, Kūkoju kapsēta, Lagonu kapi, Makužu kapi, Masaļsku kapi, Medinsku kapi, Tēvenānu kapi, Trūpu kapi, Vacmurānu kapi un Viļānu jaunā un vecā kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki, Sveču diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki (40 stundas), Svētā Antona diena, Porciunkula svētki, Svētā Miķeļa diena, Rožukroņa svētki, Svētā Alberta diena.

Draudzes priesteri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klosteri apkalpo pieci priesteri t.Šķeļš kurš ir vecākais no visiem priesteriem, t.Boļislavs,t.Alberts, t.Rinalds un t.Imants kurš ir klostera priekšnieks. Ja, neskaita svētku dienas kurās var pat atbraukt desmitiem priesteru. Šajā klosterī strādā arī saimniece kura katru dienu baro priesterus un atbild galvenokārt par virtuvē atrodamajām lietām. Bez visiem šiem klosterī ir arī daudz un dažādi cilvēki bez kuriem uzlabojumi nebūtu bijuši.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļānu baznīca ir baroka stila ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Baznīca, neskaitot presbitēriju un priekštelpas, ir 25 metrus gara un 15 metrus plata. Lietošanas kārtībā ir ērģeles un fisharmonijs. Apkārt baznīcai un klosterim ir dārzs, ko ietver mūra žogs. Dārzā ir mariāņu tēvu apbedījumu vieta, baznīcas pagraba velvēs ir bernardiešu mūku apbedījumi un Miķeļa Rika piemiņas vieta. Baznīca un klosteris ir savienoti ar vienstāva pāreju.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā atrodas vairāki valsts nozīmes glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.[2] Baznīcā ir tradicionāli trīs altāri. Centrālo altāri veido astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā ir uzrakstīts "Quis ut Deus" ("Kas ir Dievs"). Labajā jomā atrodas Jēzus ciešanu altāris, kurā ir ievietots 18. gadsimtā izgatavotais koka krucifikss, kam piedēvē brīnumainas spējas, kā arī pateicības votas. Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris. Aplūkojama ir Fatimas Dievmātes godam veltītā grota ar Fatimas ganiņu skulptūrām. Baznīcā atrodas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus kapela, krusta kapela, Sveču kapela, kapela veltīta dvēselēm šķīstītavā, pagraba velvēs ir kapela nedzimušajiem bērniem.

papildinājums. 1. 1753. gadā Miķelis Riks iesāka celt Viļānu baznīcu un klosteri, baznīcā izveidojot 9 altārus. Diemžēl 1922. gada ugunsgrēka laikā sadega gandrīz viss baznīcas koka aprīkojums, tanī skaitā arī koka altāri. pēc 90 gadiem - 2012. gadā, svinot baznīcas konsekrācijas 235. gadu jubileju, tika atjaunoti sv. Jāzepa, sv. Annas, sv. Agates un sv. Monikas altāri. Baznīcā atkal var redzēt visus 9 altārus, kādi tie bija kopš baznīcas celtniecības sākumiem. Tātad baznīcā ir 9 altāri, nevis 3. 2. sv. Terēzes kapela atrodas nevis baznīcā, bet klostera dārzā. 3. turpretī baznīcas pagrabos - krustaceļš nodomā par nedzimušajiem bērniem, kapella nodomā par nedzimušajiem bērniem, Miķeļa Rika piemiņas vieta un krusta kapella.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
  2. 2,0 2,1 www.atputasbazes.lv
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 493.lpp.
  4. «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
  5. www.catholic.lv[novecojusi saite]