Malnavas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca
Malnavas baznica1.jpg
Malnavas katoļu baznīca Kārsavā
Malnavas baznīca (Latvija)
Malnavas baznīca
Malnavas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Kārsava
Koordinātas 56°47′10″N 27°40′20″E / 56.78611°N 27.67222°E / 56.78611; 27.67222Koordinātas: 56°47′10″N 27°40′20″E / 56.78611°N 27.67222°E / 56.78611; 27.67222
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 2003
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Jāzeps Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neoromānika
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1932
Celtniecības beigas 2003
Specifikācija
Garums 48m
Platums 31m
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi, betona ķieģeļi

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Kārsavā, Latgales austrumu daļā. Draudze un baznīca veltīta Rožukroņa Dievmātes godam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu vecā baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu, Kārsavai tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina pēc Malnavas muižas. Dzelzceļa līnijas būvētājs inženieris Korsovskis, bija sacerējies uz Malnavas muižnieka meitu. Bet tam tāds inženierītis licies par prastu. Būvnieks nu sadusmojies — sak, te purvaina vieta, un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muižniekam tālāks ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties miestiņš. Nu Malnava un Kārsava saaugusi kopā. Bet baznīcas nosaukumā kā daudzviet Latvijā senās muižas vārds. Tamdēļ Kārsavas centrā joprojām paceļas Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes baznīca. Kad tagadējās Kārsavas apkārtnē vēl nebija baznīcas, dievkalpojumi tika noturēti Malnavas muižas kapellā. Pirmā baznīca šeit uzcelta 1741. gadā, no koka par muižtura Franča Šadurska līdzekļiem. 1763. gadā to iesvētīja Livonijas bīskapa oficiāls Poplavskis.

Šī gadsimta 30. gados Malnavas draudze bija viena no lielākajām Latgalē — ap 9000 locekļu. Vispār apvidus bija biezi apdzīvots. Un, kā teikts vienā nostāstā, no Baltinavas līdz Kārsavai gailis varēja pa zedeņu sētām atnākt, zemē nenokāpis.”[1] Pēc katoļu baznīcas uzcelšanas 1741. gadā Francis Šadurskis uzdāvināja baznīcai zemes gabalu un 700 dālderu, lai pie šīs baznīcas uzturētu misionārus. Dāvinājuma dokumentu 1744. gadā apstiprināja Polijas karalis AugustsIII. Citādi vietējie iedzīvotāji nevarēja saņemt garīgos pakalpojumus, jo nebija priesteru. Vēlāk draudzes apkalpošanu pārņēma laicīgie priesteri un tā izveidojās par patstāvīgu draudzi. Baznīcas arhīvā saglabājušās metrikas no 1761. gada.

Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu jaunā baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc jezuītu izkoptā baroka dievnamu parauga — ar krustveida plānu un kupolu centrā — arhitekta Pāvila Pavlova projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera Boļeslava Grišāna gādību. Celtniecības ieceres iniciators bija vietējais priesteris Boļeslavs Grišāns. Vēlāk celtniecība turpināta priestera Ādama Vizuļa kalpošanas laikā, taču pārtraukta 1940. gadā. Celtniecība atsākusies tikai 1995. gadā, pateicoties priesterim Jāzepam Aglonietim un Malnavas draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Baznīcas būvniecība pabeigt 2003. gadā, īpaši neatkāpjoties no projekta sākotnējās ieceres.[2] Baznīcu cēla visa draudze un daudzi simti bijušo draudzes locekļu, viņu pēcnācēji. Ziedojot gan savu darbu, gan līdzekļus cēla jauno baznīcu sev, saviem pēcnācējiem un par godu Dievam.[3]

1997. gadā pie jaunceļamās baznīcas Kārsavā uzstādīja lielo “Mīlestības krustu” , kurš tumsā tiek apgaismots ar elektriskām spuldzēm, un to pastāvīgi redz ne tikai kārsavieši, bet arī visi iebraucēji, jo tas saskatāms jau pa gabalu.

Baznīcas ērģeles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijā būvētais trīsmanuāļu instruments (Henry Dyrer & Son) no Ekseteres pilsētas lietošanai tika nodots 2004. gadā. Ērģelēm ir 25 reģistri, mehāniskā traktūra manuāļiem un pneimatiskā traktūra pedālim. Pedāļa klaviatūrai ir tā saucamais, radiālais taustiņu izvietojums, kurš bieži sastopams angļu un amerikāņu ērģelēm. Latvijā tāds ir tikai dažiem no Anglijas atvestiem instrumentiem. Tas prasa zināmu ērģelnieka meistarību, lai varētu pielāgoties nedaudz tuvākam pedāļu taustiņu izvietojumam. Šā laika angļu ērģeļu otra raksturīga iezīme ir samērā nabadzīgā pedāļa reģistru dispozīcija — tikai divi sešpadsmitpēdu reģistri. Te vietā neliels vēsturisks ekskurss. Un, proti, kamēr Vācijā tapa Johana Sebastiāna Baha ērģeļu prelūdijas un fūgas ar vērienīgām pedāļa partijām un pēc Baha gaumes tika veidota Zilbermaņa ērģeļu dispozīcija ar milzīgu pedāļa lomas pieaugumu, Anglijā Frīdrihs Hendelis ērģelēm rakstīja manuāļmūziku. Tāpēc, neskatoties uz to, ka Henry Dyrer &Son firmas ērģeles būvētas gandrīz 150 gadus vēlāk, pilnībā iespējams, ka angļu tradīcija ir ietekmējusi dispozīcijas izvēli un izskaidro Kārsavas angļu ērģeļu trūcīgo reģistru skaitu pedālī. Tomēr pedāļa Principalbass’a reģistrs baznīcas velvēs ducina pamatīgi, un klausītāji visbiežāk slavē tieši šo dimdošo basu. Galvenais manuālis (Grand Organ) ir vidējais. Tas ērģelēm Latvijā ir neierastāk. Raugoties dispozīcijā, mēs šim manuālim neatradīsim spēcīgos mēļu reģistrus vai mikstūras. Arī sešpadsmitpēdu reģistra galvenajā manuāli nav. Visas šīs funkcijas pilda trešais manuālis (Swell Organ), kurā ir visbagātākā reģistru izvēle un tas atrodas švellerī, kas pilda crescendo un diminuendo funkcijas. Pagaidām gan švelleris nedarbojas, jo ierīce vēl nav ievietota ērģelēs, bet cerība uz pilnu ērģeļu pabeigšanu ir liela. Savukārt visklusākajā, pirmajā manuālī (Choir Organ) ir viens mēļu reģistrs, ko veiksmīgi var lietot solo melodiju spēlei, kā arī skaistas pavadošās balstiņas. Līdz ar šī instrumenta iebūvi, Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcā nu skan vienas no lielākajām katoļu baznīcu ērģelēm Latvijā.[3]

Baznīcas interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002/2003. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas diplomandi un diplomdarba vadītāja Arvīda Verzas vadībā, bez atlīdzības projektēja, izgatavoja un veltīja Kārsavas pilsētai un draudzei pilnīgu visas baznīcas interjera komplektu.Viss romānikas stila interjers piecos gados tika izveidots ar Rīgas Amatniecības vidusskolas 16-18. gadīgo zēnu rokām. Romāniku, gotiku un baroku izvēlējās salikt vienuviet, pasvītrojot sakrālo scenogrāfiju.

Lai saglabātu vēsturisko saikni ar veco dievnamu, jaunajā interjerā ir iekļauts vecās baznīcas tēlniecības fragments Jēzus augšāmcelšanās skulptūra virs kanceles baldahīna. Modernās formās stilizējot romānikas un gotikas elementus, ir iegūta jauna vērtība, kuras galvenā īpašība ir atturīga vienkāršība un iekšējs reliģiskā pārdzīvojuma spēks.[3]

Mīlestības krusts

Kultūras pasākumi Malnavas draudzes baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā aizsākās „Latgales ērģeļu dienas”, kuras norisinājās arī Kārsavas baznīcā. Cilvēku atsaucība bija liela, tādēļ „Ērģeļu dienas” ir kļuvušas par jaunu tradīciju Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā.[4]

Katra gada trešajā adventa svētdienā baznīcā koncertu sniedz Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 2012.gadā, „Latgales ērģeļu dienās”, baznīcā varēja aplūkot mākslas skolas audzēkņu veidotos logo „Latgales ērģeļu dienām”. Baznīcā var baudīt ne tikai skaistas ērģeļu skaņas, bet arī brīnišķīgus mākslas darbus.[3]

Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdzās atrodas divas baznīcas.Abas baznīcas jau ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm. Pateicoties šīm skaistajām baznīcām, Kārsavu par sava ceļojuma mērķi izvēlas arvien vairāk tūristu. Jaunās baznīcas sakristejā atrodas viesu grāmata, kurā ikviens ir aicināts atstāt savu liecību par šī dievnama apmeklēšanu.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ielu un māju vēsturea, Nikolajs Nikuļins, 97. lpp., ISBN 1-234-56788-0123false
  2. http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas Archived 2013. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. Vēstures liecības
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas arhīvs
  4. http://www.diena.lv/kd/muzika/latgales-baznicas-ergelmuzikas-svetki-13957840/