Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams
Rezekne Old Believers church front.jpg
Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams (Latvija)
Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams
Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Koordinātas 56°29′22″N 27°20′23″E / 56.48944°N 27.33972°E / 56.48944; 27.33972Koordinātas: 56°29′22″N 27°20′23″E / 56.48944°N 27.33972°E / 56.48944; 27.33972
Piederība konfesijai vecticībnieki
Statuss lūgšanu nams
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1895, pārbūvēts 1906
Specifikācija
Būvmateriāli guļbaļķi

Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams ir vienīgais koka dievnams Rēzeknē. Tas pieder Rēzeknes vecticībnieku draudzei un atrodas pilsētas dienvidu rajonā, Siņicina ielā 4, blakus vecticībnieku kapiem. Tas ir lielākais koka dievnams Latgalē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams, 1917. gadā

Vecticībnieku lūgšanas nama vēsture saistās ar 19. gs. 50. gadiem, kad pašreizējās I. Siņicina ielas apkārtnē titka izveidota Režicas kapu kopiena. Tieši pēc Režicas tirgoņa Lūka Masļeņņikova–Manonī 1859. gada 20. aprīlī mirušās meitas apglabāšanas šajā vietā aizsākās tālāka kapu attīstība. Tās kapa piemineklis ir saglabājies vēl līdz mūsdienām. 19. gs. 60. gados pie kapiem bija vienkāršs lūgšanu nams vecticībnieku kopienas vajadzībām. Pašreizējo dievnamu uzcēla 1896. gadā. Tā bija vienkārša, dzīvojamai ēkai līdzīga būve. 1906. gadā dievnams tika būtiski pārbūvēts, uzceļot zvanu torni un iekarinot tajā trīs sudraba un vara zvanus. Kopš tā laika lūgšanu nama ārējais izskats būtiski nav mainījies. 19. un 20. gadsimta mijā pie vecticībnieku lūgšanu nama pamazām sāka veidoties kopienas vienots komplekss. 1911. gadā tajā bija lūgšanu nams ar zvanu torni, skolotāja un ekonoma mājas, nabagmāja un vairākas saimniecības ēkas.[1]

Arhitektūra un elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudraba un vara zvani dievnama tornī. Smagākais no tiem ir lielākais zvans Baltijā un sver 4832 kg, bet tā mēle 200 kg.[1]

Rēzeknes Vecticībnieku lūgšanu nams veidots kā vienjoma celtne. Tai ir plānā kvadrātveida torņa daļa, kurai ziemeļaustrumu pusē pieslēdzas taisnstūrveida lūgšanu telpa. Ēka būvēta klasiskā guļbūves konstrukcijā ar krusta paksi. Pašreizējais apšuvums, acīmredzot, veidots 1898.gadā, kad guļbūve pacelta uz mūra cokola. [2]

Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams ir slavens ar saviem trīs zvaniem. Tie 1905. gadā tika atlieti varā un sudrabā. Darbus veica A. S. Lavrova biedrībā, Gadčinā. Lielākais no tiem sver 4832 kg un ir lielākais zvans Baltijas valstīs. Tā mēle vien sver 200 kg. Nostāsti vēsta, ka sudraba zvans tika izliets no vecticībnieku ziedotajiem sudraba rubļiem.[3] Mūsdienās Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes telpās ir atvērts muzejs. Tajā ir savākta informācija par Latgales vecticībnieku ikdienu viņu dzīvesveidu un kultūrvidi. Muzeja ekspozīcija atspoguļo arī draudzes vēsturi un etnogrāfiju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://www.rezekne.lv/turisms/apskates-objekti/
  2. AIG projektu grupa
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]