Feimaņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca.jpg
Feimaņu katoļu baznīca
Feimaņu baznīca (Latvija)
Feimaņu baznīca
Feimaņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Feimaņu pagasts, Feimaņi
Koordinātas 56°16′04″N 27°02′16″E / 56.26778°N 27.03778°E / 56.26778; 27.03778Koordinātas: 56°16′04″N 27°02′16″E / 56.26778°N 27.03778°E / 56.26778; 27.03778
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1760
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Imants Petrovskis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils kvazibazilikāla uzbūve
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1756
Celtniecības beigas 1760
Specifikācija
Garums 30m
Platums 15m
Būvmateriāli koks

Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta centrā Feimaņos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feimaņu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta vēl pirms reformācijas. Reformācijas laikā Korfu dzimta, kurai piederēja Feimaņi, pārgāja luterticībā un baznīcu nodeva luterāņiem, kuru rīcībā baznīca kalpoja līdz 1708. gadam, kad to pārņēma jezuīti, tādā veidā nonākot atkal katoļu lietošanā.

Pašreizējo koka baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla 1756. gadā, prāvesta Skringailo darbības laikā. 1760. gadā bīskaps Daugiallo to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Imants Petrovskis.[1] Feimaņu draudze izveidojās pēcreformācijas laikā līdz ar baznīcas atgūšanu. Draudzei ir trīs kapsētas — Feimaņu kapi, Antanišku kapi, Silajāņu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jēzus Sirds diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feimaņu baznīca ir koka kvazibazilikāla viennavas celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un oriģinālo koka grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Pie ieejas vārtiem atrodas zvanu tornis ar četriem zvaniem, bet netālu no baznīcas — akmens-mūra kapela, kas kādreiz kalpoja bērnu kristīšanai.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā ir trīs altāri ar kokgriezumiem un 18. un 19. gadsimta gleznām "Svētais Andrejs", "Svētais Pēteris", "Svētais Bartolomejs" . Baznīcā aplūkojami 26 mākslas priekšmeti, kuru vidū ir minami: 18. gadsimta triju altāru kokgriezumi, ērģeļu prospekts, baznīcas soli, biktskrēsls, oriģinālā tehnikā izgatavotas kristāla lustras, seni sudraba kausi un skulptūras.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 158.lpp.
  3. www.feimani.lv