Pildas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca
Pildas katoļu baznīca.jpg
Pildas katoļu baznīca
Pildas baznīca (Latvija)
Pildas baznīca
Pildas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Ņukšu pagasts, Ņukši
Koordinātas 56°27′13″N 27°43′57″E / 56.45361°N 27.73250°E / 56.45361; 27.73250Koordinātas: 56°27′13″N 27°43′57″E / 56.45361°N 27.73250°E / 56.45361; 27.73250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1926
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Ringolds Klimons
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1922
Celtniecības beigas 1926
Specifikācija
Garums 24 m
Platums 12 m
Būvmateriāli koks

Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Ņukšu pagasta centrā Ņukšos. Viena no lielākajām koka baznīcām Latgalē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pildas pirmais dievnams bija maza koka kapela, kuru 1699. gadā uzbūvēja Pasienes dominikāņi. Tās vietā 1765. gadā J.A. Hilzens uzcēla koka baznīcu, kuras garums bija 18 metri, bet platums 9 metri. Jau pirms Pirmā Pasaules kara toreizējais draudzes prāvests Julijans Giedvillo vāca līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai un sagatavoja celtniecības plānus, bet viss, izņemot būvprojektu, gāja bojā kara laikā.[2] 1922. gadā, prāvesta Alberta Uļjana vadībā par draudzes līdzekļiem uzsāka jauna dievnama celtniecību, būvējot apkārt vecajai baznīcai un izmantojot, tikai mazliet izmainot, saglabāto būvprojektu. Uzceļot jauno baznīcu, veco dievnamu nojauca.[3] 1926. gada 29. jūnijā, Svētā Pētera un Svētā Pāvila svētku dienā, to Ludzas dekāns Antonijs Urbšs iesvētīja. Dievnams celts krusta veidā, 24 metrus garš un 12 metrus plats, ar 27 logiem — 13 lieliem un 14 maziem. Baznīcas priekšā ir divi augsti torņi, jumts klāts ar cinka skārdu. Baznīcu ieskauj dārzs, ko aptver koka žogs. Dārza stūrī, lielceļa malā ir uz augstiem akmens pamatiem būvēts koka zvanu tornis ar trim zvaniem. Dārza labajā pusē atrodas Radzeloviču ģimenes kapi ar čuguna krustiem un akmens obelisku.[4]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamam ir koka grīda un griesti, plašas kora telpas, kur uzstādītas iepriekšējās baznīcas 1905. gadā iegādātās ērģeles. Baznīcā ir aplūkojama liela daļa vecās baznīcas inventāra, kuru skaitā ir visi trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir apzeltīts krusts, ko aizsedz Svētā Pētera glezna un Jēzus Sirds, virs kuriem atrodas Jaunavas Marijas glezna. Labajā sānu altārī ir skatāma Svētā Jura un Svētā Jāņa gleznas, bet kreisajā — Svētās Annas un Jaunavas Marijas gleznas. Evaņģēlija pusē, pie presbiterija stūra atrodas koka kancele.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Ringolds Klimons.[1] Pildas draudze sākusi veidoties 17. gadsimta beigās, kad šeit sāka kalpot dominikāņi. Par pastāvīgu draudzi tā izveidojās 18. gadsimta vidū, kad muižturis Hilzens baznīcai uzdāvināja 44 pūrvietas zemi. Dominikāņi šeit darbojās līdz 1832. gadam, kad ar cariskās Krievijas rīkojumu tika slēgti klosteri. Sākumā tie bija misionāri, tad rektori. Pēc dominikāņu izraidīšanas draudzi sāka apkalpot pastāvīgi prāvesti. Pēc Otrā Pasaules kara Pildas prāvesti apkalpoja arī Istalsnas baznīcu.

Draudzei ir 9 kapsētas — Ņukšu kapsēta, Gaveiķu kapsēta, Mozū Kukuļu kapsēta, Pūdnīku kapsēta, Aršulānu kapsēta, Aplyužu kapsēta, Rindu kapsēta, Škripānu kapsēta un Zurzu kapsēta. Katru gadu kapsētās notiek kapusvētki.[6]

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Vasarsvētki, Svētā Pētera un Svētā Pāvila diena — 40 stundu atlaidas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Svētā Rožukroņa svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, at the Wayback Machine. www.catholic.lv
  2. Pildas Romas katoļu baznīca[novecojusi saite] www.ludzasbiblio.lv
  3. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.318.lpp.
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 156.lpp.
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 157.lpp.
  6. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.322.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]