Sventes baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Sventes katoļu baznīca.jpg
Sventes katoļu baznīca
Sventes baznīca (Latvija)
Sventes baznīca
Sventes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Daugavpils novads,
Sventes pagasts, Svente
Koordinātas 55°54′18″N 26°22′47″E / 55.90500°N 26.37972°E / 55.90500; 26.37972Koordinātas: 55°54′18″N 26°22′47″E / 55.90500°N 26.37972°E / 55.90500; 26.37972
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1800
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Rolands Šakals
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1800
Specifikācija
Garums 26 m
Platums 16 m
Būvmateriāli laukakmeņu mūra

Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Daugavpils novada Sventes pagasta centrā Sventē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 18. gadsimta sākumā Sventē darbojās jezuīti, kuriem šeit bija misija un saimniecība. 1721. gadā Sventes misiju sagrāva un jezuīti devās prom.

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1800. gadā Sventes muižas muižnieks Kazimirs Zībergs, veltot to Vissvētākās Trīsvienības godam un aizbildniecībai.[2]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir laukakmeņu mūra taisnstūra formas celtne, 26 metrus gara, 16 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar cinkotā skārda jumtu un 5 metrus augstu torni ar zvaniem galvenās fasādes pusē. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Redzami stūru pīlāri, logu un durvju ierāmējumi. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm ir cementa kāpnes. Abos baznīcas sānos ir 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens logs. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Ieejas vārti ir no gala un sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz dievnama žoga, pretī presbitērijam atrodas plebānija.

Dievnams 2008. gadā.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un koka griestiem, kas klāti ar mazu ieloku. Virs ieejas atrodas kora telpa ar ērģelēm, kura balstās uz diviem lieliem mūra pīlāriem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir noliktavas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Presbitērija labajā stūrī atrodas koka skulptūra "Ecce Homo". Kanceli, dievlūdzēju solus un trīs baznīcā esošos altārus izgatavojis galdnieks Staņislavs Meinards. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar diviem pīlāriem, starp kuriem ir Vissvētākās Trīsvienības glezna. Sānu altāri veidoti līdzīgi un atrodas dievgalda galos pie abām sienām lūgšanu zāles pusē. Labajā pusē ir Svētā Miķeļa altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē — Svētā Jura altāris ar viņa gleznu. Aplūkojamas ir 1913. gadā Serafinoviča ģipsī veidotās Krustaceļa bildes.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rolands Šakals.[1] 1920. gadā, atjaunojoties Rīgas bīskapijai, Sventes draudze kļuva patstāvīga, lai gan sāka veidoties jau 18. gadsimta sākumā, bet no 1911. gada Sventē pastāvīgi dzīvojis priesteris. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Sventē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir četras kapsētas — Sventes, Purniku, Zemkrusta un Timšānu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki un Svētā Erceņģeļa Miķeļa diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 310.-311.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]