Grīvas katoļu baznīca
| Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
.jpg) Grīvas katoļu baznīca | |
.png)  Grīvas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Daugavpils |
| Koordinātas | 55°51′33″N 26°30′57″E / 55.85917°N 26.51583°EKoordinātas: 55°51′33″N 26°30′57″E / 55.85917°N 26.51583°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | iesvētīja 1889, konsekrēja 1999 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Vjačeslavs Rosļaks |
| Mājaslapa | www.catholic.lv.griva.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | historicisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1882 |
| Celtniecības beigas | 1889 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Daugavpils pilsētā, Grīvā, Baznīcas ielā 28. Dievnams ir arī Grīvas dekanāta rezidence. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalkūnes muižnieks Ettingers dāvināja zemi Grīvā katoļu baznīcas un saimniecības ēku celšanai un ar gubernatora atļauju dievnamu uzsāka celt 1882. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Pēc leģendas baznīca uzcelta vietā, kur parādījusies Jaunava Marija. Līdzekļus baznīcas celtniecībai devusi Lauceses baznīcas draudze, tāpēc pēc uzcelšanas dievnams skaitījies Lauceses filiāle.[2] Altāra labajā sienā, vietā, kur sākas obside (izliekums), tika iemūrēts akmens ar stikla caurulē ievietotu pergamentu par baznīcas un būvēšanas vēsturi. Baznīcu uzcēla 1889. gadā, 24. jūnijā ar Telšu diecēzes bīskapa Mečislava Palļuliona atļauju to iesvētīja Zemgales baznīcas dekāns Jāzeps Tumulevičs, veltot to Svētās Jaunavas Marijas godam un aizbildniecībai.[3] Atjaunojot Rīgas diecēzi, dievnams kļuva par patstāvīgu draudzi. Pēc Pirmā pasaules kara dievnams bija pakļauts Daugavpils dekanātam. Nodibinoties Liepājas diecēzei, baznīca tika inkorporēta šajā diecēzē un 1938. kļuva par Grīvas dekanāta rezidenci, izveidojot Grīvas dekanātu.[4] Baznīca tika pārbūvēta laika periodā no 1935. līdz 1942. gadam. 1999. gadā no 12. līdz 18. jūlijam dievnamā kapucīni vadīja misijas, kuru noslēgumā bīskaps Antons Justs konsekrēja dievnamu.[3]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra trīsjomu celtne, būvēta historicisma stilā. Tai ir tradicionālais bazilikas formas taisnstūra plānojums, ko noslēdz apsīda. Transepta vietu ārējā plānā pasvītro tornīši. Būves risinājumā izmantoti konkrētajam eklektisma novirzienam raksturīgie gotiskie elementi — smailloku arkas motīvs, gotiskās rozes motīvs, figurālās dzegas, kuras tiek reljefi izvirzītas vai iedziļinātas attiecībā pret sienas plakni.[5] Dievnamam ir viens tornis, cinkotā skārda jumts. Baznīcas pamati aptuveni 1 metru augsti, veidoti no tēstiem akmeņiem. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz sarkanu ķieģeļu žogs ar lieliem vārtiem. Aiz žoga atrodas draudzes plebānija.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā ir telpa ar koka flīžu grīdu un koka griestiem, kas veidoti ielokā. Griestu konstrukcija balstās uz četriem koka pīlāriem, veidojot dievnamā trīs navas. Virs ieejas atrodas kora telpas ar ērģelēm. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs tā kupolā ir Svētās Ģimenes gleznojums. Sānu altāros ir Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa gleznas. Aplūkojamas logos Varšavas Svētā Lukasa darbnīcā darinātās logu vitrāžas, kas Latvijā redzamas tikai šajā dievnamā.[6]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnolds Olehno.[1] 1920. gadā draudze kļuvusi patstāvīga. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Grīvā un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu latviešu, krievu un poļu valodās. Draudzei ir viena - Grīvas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Jaunavas Marijas apmeklēšanas diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena — 40 stundas, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas diena.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 598.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Grīvas baznīca Arhivēts 2016. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 258.-259.lpp.
- ↑ Dievnama apraksts[novecojusi saite] www.daugavpils.lv
- ↑ Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca www.travelnews.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca www.catholic.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
- Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca www.travelnews.lv
- Grīvas dievnama attēli www.zudusilatvija.lv
| ||||||||||||||||
