Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo (jūras) katedrāle.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle jeb Karostas katedrāle ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Katedrāles ielā 7, Liepājas Karostā. Bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā, un tā ir viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad izira Krievijas-Vācijas impēriju militārā savienība un pēc Krievijas imperatora Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Katedrāles būve sākās 1900. gadā pēc Pēterburgas arhitekta Vasīlija Kosjakova projekta. Lielāku naudas daļu baznīcas būvniecībai ziedoja cara ģimene. 1903. gadā dievnamu iesvētīja par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam, iesvētīšanās svinīgajā ceremonijā piedalījās imperators Nikolajs II, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri, ka arī Kurzemes ģenerāls-gubernators Georgijs Līvens, Liepājas pilsētas galva Cinks, pilsētas pārvaldes un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Pirmā pasaules kara sākumā Katedrāles zvanus, ikonas un daudzus citus priekšmetus evakuēja uz Krieviju. 1930.gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara katedrālē ierīkoja sporta zāli, matrožu klubu un kinoteātri. Lai kaut cik slāpētu lielisko akustiku un skatītāji varētu saprast skaņu filmas sižetu, tika aizbetonēta centrālā kupola joma. Tikai pēc Padomju armijas izvešanas no Latvijas 1994. gadā ēku atdeva Latvijas Pareizticīgo baznīcai.

Ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Jēzu Kristu ar četriem apustuļiem evaņģēlistiem. Ēkas konstrukcija ir unikāla, katedrālei nav nevienas kolonnas. Baznīcas būvniecībā arhitekts V. Kosjakovs pirmo reizi izmantoja monolītās betona liešanas metodi, tāpēc dievnams ir bez atbalsta kolonnām, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnama augstums pārsniedz piecdesmit metru.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]