Ilūkstes katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca
Католическая церковь в илуксте.JPG
Ilūkstes katoļu baznīca
Ilūkstes katoļu baznīca (Latvija)
Ilūkstes katoļu baznīca
Ilūkstes katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Ilūkstes novads,
Ilūkste
Koordinātas 55°58′43″N 26°17′53″E / 55.97861°N 26.29806°E / 55.97861; 26.29806Koordinātas: 55°58′43″N 26°17′53″E / 55.97861°N 26.29806°E / 55.97861; 26.29806
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1921
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Jānis Krapāns
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1806 vai 1816
Specifikācija
Garums 26 m
Platums 16 m
Būvmateriāli mūra

Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ilūkstes novada centrā Ilūkstes pilsētā. Adrese: Zemgales ielā 1. Dievnams ir Ilūkstes dekanāta rezidence.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1567. gadā Ilūkstē tika uzcelta luterāņu baznīca ar Kurzemes landtāga lēmumu. 1635. gadā, kad Pilskalnes muižnieks bijis pārgājis katoļticībā un bija miris pēdējais luterāņu mācītājs Ilūkstē, muižnieks Jānis Zībergs dievnamu nodeva katoļiem, ko apstiprinājis Polijas karalis Vladislavs IV uz mūžīgiem laikiem. Tajā laikā Ilūkstē jau no 1621. gada darbojās jezuīti, kur izveidoja Misiju namu, bet 1690. gadā tā tika paaugstināta par rezidenci. Līdzšinējās nelielās baznīcas vietā 1690. gadā jezuīti par muižnieka un zemnieku līdzekļiem uzcēla lielu koka baznīcu un bīskaps Nikolajs Poplavskis to konsekrēja. 1741. gadā dievnamu apmeklējis Latgales-Piltenes bīskaps Jāzeps Puzina, kurš noturējis rekolekcijas. 1748. gadā baznīca ar blakus esošo koka klosteri nodega. Nākamo lielo mūra baznīcu uzcēla jezuīti laika periodā no 1754. līdz 1769. gadam ar muižnieku atbalstu. Tās pamatus 1754. gada 2. jūnijā iesvētījis klostera superiors P. Izdepskis, veltot Svētās Ursulas godam. Tā bija baroka stila baznīca, celta krustveidā, viena no lielākām baznīcām Baltijā, līdzīga Tērbatas dievnamam. Baznīcā bijis daudz krāšņu altāru, lielajā altārī bijusi mākslinieka Smugleviča glezna "Apustuļu izsūtīšana". Dievnamam bijuši divi augsti torņi ar baronu dāvātiem zvaniem1751. gadā dāvāto 1684 mārciņu smago un 1780. gadā dāvāto 1904 mārciņu smago zvanu. Tā bija jezuītu mītnes garīgais centrs, dievnams bijis daudz greznāks par Aglonas baziliku. 1761. gadā jezuītu rezidence tika paaugstināta par kolēģiju, kurai bija savas skolas — zemāka un augstāka līmeņa, no kurām izgāja daudz misionāru. 1773. gadā jezuīti savu darbību Ilūkstē izbeidza, grāfs Plāters viņu vietā ataicinājis misionārus lazaristus, kuri 12 tēvu sastāvā Ilūkstē ieradušies 1787. gadā. Viņi uzturējuši arī sešklasīgo skolu un slimnīcu. No šejienes apkalpojuši arī Bebreni, Rubeņus, Dvieti, Dunavu un citus dievnamus. 1832. gadā lazaristi kā visi citi klosteri savu darbību izbeidza. Pirmā pasaules kara laikā šī baznīca tika sagrauta un pēc kara to neatjaunoja. Tikai tās pagrabus, kuros atradās mirušie, dažkārt izmantojuši saimnieciskajiem nolūkiem — kādu laiku atradušies mājlopi. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas drupas tika novāktas.

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1806., pēc citiem avotiem 1816. gadā par muižkundzes Katrīnes Zībergas līdzekļiem. Tā bija nodota uniātiem. Blakus dievnamam atradies baziliāņu klosteris. 1856., pēc citiem avotiem 1861. gadā baznīcu nodeva pareizticīgajiem, bet pēc Pirmā Pasaules kara, 1921. gadā ar kanoniķa Franča Trasuna gādību dievnams pārgājis katoļiem un konsekrēts Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda godam .[2]

Ilūkstes dievnams pirms sagraušanas 1915. gadā

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu torni. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Virs galvenās ieejas nišā Dievmātes skulptūra. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs mūra stabiņos. Pretī galvenajai ieejai ir mūra vārti.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpa ar 19. gadsimta ērģelēm. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz diviem pīlāriem. Tajās atrodas ērģeles. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs mūra altāri ar koka virsbūvi, kas veidoti pēc Subates baznīcas altāru parauga.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests monsinjors Jānis Krapāns.[1] Draudze sāka veidoties jau 17. gadsimtā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Ilūkstē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tie tiek noturēti latviešu, poļu un krievu valodās.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Zvaigznes diena, Sveču diena, Svētā Jāzepa diena , Svētā Jura diena, Svētā Antona diena, Vissvētākā Altāra Sakramenta oktāvas svētdiena, Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda diena — 40 stundas, Rožukroņa Karalienes svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 268.-269.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]