Kaunatas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Kaunatas katoļu baznīca 2002-08-10.jpg
Kaunatas katoļu baznīca
Kaunatas baznīca (Latvija)
Kaunatas baznīca
Kaunatas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Kaunatas pagasts, Kaunata
Koordinātas 56°19′55″N 27°32′50″E / 56.33194°N 27.54722°E / 56.33194; 27.54722Koordinātas: 56°19′55″N 27°32′50″E / 56.33194°N 27.54722°E / 56.33194; 27.54722
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1850
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Haralds Broks
Mājaslapa www.catholic.lv/kaunata.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils klasicisms
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1850
Specifikācija
Garums 20m
Platums 10m
Būvmateriāli mūra

Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta centrā Kaunatā. Dievnams ir vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaunatas pirmā katoļu koka baznīca par muižkunga Soltāna līdzekļiem tika uzcelta 1702. gadā. Kad šī koka baznīca nodega, par muižnieces Zuzannas Druvas līdzekļiem tika uzcelta pašreizējā Kaunatas baznīca. 1850. gada 10. septembrī šo dievnamu iesvētīja, veltot Vissvētākās Jaunavas Marijas godam.[3] Draudzē strādājis prāvests Jezups Macuļevičs, kurš sarakstījis "Pavuicišona un vysaidi sposobi dēļ zemnīku latvīšu", kas bija pirmā galda grāmata praktiskos jautājumos latgaliešiem.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Haralds Broks.[5]

Kaunatas draudzes metriku grāmata saglabājusies no 1690. gada, kas liecina, ka draudze jeb misiju punkts ir pastāvējusi no šī laika. Sākumā draudzi apkalpoja misionāri jezuīti no Daugavpils, Izvaltas vai Rēzeknes. Šo misiju sauca par Hilzenu misiju, jo muižnieki Hilzeni rūpējās par misionāru uzturēšanu. Viļakas un Braslavas stārasts Jānis Hilzens 1743. gadā Kaunatai ieguva pastāvīgu misionāru. 1772. gadā draudzē darbojās jau divi misionāri jezuīti. 1777. gadā jezuītu misija Kaunatā savu darbu izbeidza. Vēlāk draudzi apkalpoja laicīgi priesteri. Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Vecie Kaunatas kapi, Barku kapi, Višu kapi, Veresovskas kapi, Bresingovas kapi, Petrovku kapi, Mozgu kapi, Rikapoles kapi, Skadiņu kapi, Vilkakrūga kapi, Skrabu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jura diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Svētās Terēzijas diena, Visu Svēto diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaunatas baznīca ir klasicisma stila mūra viennavas krustveida celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu, un flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 10 metrus plata. Baznīcas dārza teritorijā atrodas plebānija. Ap baznīcas dārzu ir mūra žogs.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir īpaša ar galvenajā altārī esošo svētbildi "Svēto Elizabeti apmeklē Marija".[6] Baznīcas kreisajā altārī ir Svētā Elija glezna, bet labajā altārī redzama Svētā Jura glezna. Dievnamā atrodas arī 19. gadsimta ērģeles un kokgriezums ar Dievmātes statuju.[7]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  2. www.katolis.lv[novecojusi saite]
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 193.lpp.
  4. www.katolis.lv[novecojusi saite]
  5. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  6. www.rezeknesnovads.lv
  7. ww.katolis.lv[novecojusi saite]