Nīcgales katoļu baznīca
| Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Nīcgales katoļu baznīca | |
  Nīcgales baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Augšdaugavas novads, Nīcgales pagasts, Buivīši |
| Koordinātas | 56°08′20″N 26°20′25″E / 56.13889°N 26.34028°EKoordinātas: 56°08′20″N 26°20′25″E / 56.13889°N 26.34028°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1924 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Jānis Smirnovs |
| Mājaslapa | www.katolis.ucoz.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | neogotika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1863 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30m |
| Platums | 15m |
| Būvmateriāli | apmesti ķieģeļi |
Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta Buivīšu ciemā, aptuveni pusotru kilometru uz rietumiem no Nīcgales ciema.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nīcgales pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1803. gadā. Tā pastāvēja tikai sešdesmit gadus, jo 1863. gadā muižkungs Heinrihs Plāters-Zībergs tās vietā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu. Pirmā pasaules kara laikā baznīca cieta, tai bija noplēsts jumts, sašautas sienas un velves, sapostītas ērģeles, cietis altāris un tornis. Pēc kara, prāvesta Ignacija Miškinisa vadībā baznīcu sāka atjaunot. Tika salabots lielais altāris, ambons, biktskrēsls, lekcijas pusē uzcēla jaunu sānu altāri, kurā ievietoja Jaunavas Marijas gleznu, salaboja sienu un velvju bojājumus, ielika logus. Prāvesta Jāzepa Janoviča kalpošanas laikā dievnamam uzlika melnā skārda, bet tornim cinkotā skārda jumtu. Nākamā prāvesta Jāņa Kazenasa laikā tika izveidots apmetums dievnama ārpusē un iekšpusē veikti krāsošanas darbi, kā arī ap baznīcu uzcelts žogs. 1924. gada 15. jūlijā arhibīskaps Antonijs Springovičs baznīcu konsekrēja Dievmātes dzimšanas godam.[2]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Smirnovs.[1] Nīcgales draudze veidojās jau 18. gadsimta vidū, kad tā vēl ietilpa Līksnas draudzē, bet vēlāk tā bija Līksnas filiāle. Par patstāvīgu draudzi tā kļuva 1920. gadā. Draudzei ir viena Nīcgales kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās ģimenes atlaidas, Svētā Jura mocekļa diena, Svētā Antona no Padujas diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Eņģeļu karalienes svētki (40 stundas).
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nīcgales baznīca ir pseidogotikas mūra viennavas celtne ar vienu torni, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 30 metrus gara un 15 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ap to no akmeņiem mūrēts žogs.[3]
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā ir četri gotiska stila altāri. Galvenajā altārī ir ievietota kokā veidota Krustā Sistā statuja, koktēlnieces Aneles Balules darbs. Aplūkojamas ir ērģeles ar neogotisku prospektu.[4]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīcgale Nativity of the Virgin Mary Roman Catholic Church |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 273.lpp.
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ Zudusī Latvija — Nīcgales katoļu baznīca
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||