Balvu pareizticīgo baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Balvu Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca
Koka baznīca Balvos - panoramio.jpg
Balvu pareizticīgo baznīca (Latvija)
Balvu pareizticīgo baznīca
Balvu pareizticīgo baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Brīvības iela 49, Balvi, Balvu novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°07′58″N 27°15′54″E / 57.132787°N 27.264966°E / 57.132787; 27.264966Koordinātas: 57°07′58″N 27°15′54″E / 57.132787°N 27.264966°E / 57.132787; 27.264966
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Ludmila Kļešņina
Celtniecības beigas 2015. gads
Specifikācija
Būvmateriāli koks

Balvu Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Balvu novada Balvos. 2015. gadā guļbūves tehnikā uzceltā baznīca ir Pleskavas apgabala dāvinājums Balvu pareizticīgo draudzei.

Līdz 1834. gadam Balvu pareizticīgos apkalpoja Viļakas pareizticīgo baznīca, līdz 1834. gadā tā tika pārcelta uz Balviem. Baznīca atradās pie muižnieka Gorožanska mājas un atgādināja parastu māju. Uz diviem stabiem ierīkotais zvanu tornis atradās blakus celtnei. Pirmais garīdznieks — tēvs Matvejs Lavrovskis. Tā kā no 1863. gada, četru gadu laikā, Balvu novadā no katoļticības uz pareizticību pārgāja vairāk kā 900 cilvēku, vecā baznīca vairs neatbilda savam uzdevumem un 1865. gadā tika iesākta jaunas koka baznīcas celtniecība, kura tika iesvētīta 1871. gadā. 1882. gadā baznīcai bija piešķirts 36 ha liels zemes gabals. 1894. gadā visu celtņu būvēšana bija pabeigta.

No 1912. līdz 1916. gadam no Balvu draudzes atdalījās Vīksnas un Rugāju draudzes. 1934. gada 7. oktobrī Balvu draudze svinīgi atzīmēja savu 100 gadu jubileju. Pateicoties tēva Andreja Mazura centībai, uz to laiku baznīcā bija veikts kapitālremonts un ievilkta elektrība. 1961. gadā baznīcas draudze uz kādu laiku pārstāja darboties. 1985. gadā koka baznīca nodega, bet dievkalpojumi turpinājās blakus mājā.

1995. gadā tika apstiprināts arhitektes Ludmilas Kļešņinas izstrādātais dievnama projekts. Tomēr ilgu laiku baznīcas celtniecību dažādu iemeslu dēļ neizdevās uzsākt. Jaunās Balvu pareizticīgo baznīcas celtniecība tika uzsākta tikai 2006. gadā. 2011. gada 28. augustā jaunuzceltajā apakšējā baznīcā notika pirmais dievkalpojums. 2012. gadā baznīcas celtniecības darbi notika Pleskavas apgabala Veļikije Luku rajona Kostjužinas sādžā. Krava no Krievijas Balvos tika nogādāta 2012. gada 25. oktobrī, bet 13. decembrī Balvos ciemojās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčuks, kurš oficiāli Balvu pareizticīgo draudzei nodeva pleskaviešu dāvanu — Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgās baznīcas guļbūvi. 2015. gada 5. maijā baznīcā notika dievkalpojums, kura laikā iesvētīja atvestos trīs krustus (baznīcai tos dāvināja Feodorovu ģimene) un uzstādīja tos virs baznīcas kupoliem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]