Aizkraukles luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par par luterāņu baznīcu starp Skrīveriem un Aizkraukli. Par citām jēdziena Aizkraukles baznīca nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca
Aizkraukles baznīca
Aizkraukles baznīca (Latvija)
Aizkraukles baznīca
Aizkraukles baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts
Koordinātas 56°37′06″N 25°08′43″E / 56.61833°N 25.14528°E / 56.61833; 25.14528Koordinātas: 56°37′06″N 25°08′43″E / 56.61833°N 25.14528°E / 56.61833; 25.14528
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Mājaslapa http://aizkrauklesbaznica.lv/
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1694 (1899)
Oficiālais nosaukums: Aizkraukles luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6155
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta dienvidaustrumos, starp Daugavu dienvidos un valsts autoceļu A6 (RīgaDaugavpilsKrāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizkraukles draudzes pirmā koka baznīca celta 1680. gadā. Pirmā mūra baznīca Aizkrauklē tika celta 1694. gadā un tā nomainīja šajā vietā veco koka dievnamu uz akmens pamatiem. Mūra baznīca tika nopostīta Ziemeļu kara sākumā, bet tas tika atjaunots neilgi pēc kara beigām. No 1896. līdz 1899. gadam baznīca tika pārbūvēta pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta, pēc pārbūves baznīca ieguva to plānojumu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām — krustveida celtnes formu ar augstām smailloka logailām. Torņa fasādē ir iemūrēti gada skaitļi "1680—1899", iezīmējot pirmās baznīcas uzcelšanu un toreizējā baznīcas remonta gadu. Baznīca cieta Pirmajā pasaules karā, taču to līdz 1930. gadam daļēji atjaunoja. Dievnams cieta arī Otrajā pasaules karā — jaunajā, augstajā tornī esot ieskrējusi vācu lidmašīna.

Baznīcā apskatāma 1943. gadā tapusī altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam", kas ir pēdējais Augusta Annusa Latvijā tapušais darbs. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes šejienes novadniekiem — pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim. Draudzi līdz 2020. gadam apkalpoja mācītājs Valdis Baltruks.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]