Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca
| Svētās Katrīnas baznīca | |
|---|---|
  Svētās Katrīnas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Šķūņu iela 9/11, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′57.01″N 24°6′26.23″E / 56.9491694°N 24.1072861°EKoordinātas: 56°56′57.01″N 24°6′26.23″E / 56.9491694°N 24.1072861°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | Dienvidaustrumi |
| Celtniecība | 13. gadsimta 2. puse |
| Oficiālais nosaukums: Ēku komplekss ar franciskāņu klostera un Sv. Katrīnas baznīcas paliekām | |
| Aizsardzības numurs | 6538 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca bija baznīca Rīgā, Latvijā. Atradusies Šķūņu ielā 9/11.
Baznīcas vēsture saistīts ar franciskāņu klosteri. Vīriešu klosteris Rīgā tika nodibināts 1258. gadā, tas tika nosaukts par godu Svētajai Katrīnai.[1] Klosteris atradies starp pašreizējo Laipu, Šķūņu, Amatu un Meistaru ielu.[1]
Iespējams, baznīca celta 13. gadsimta otrajā pusē[1] un šajā vietā atradusies jau 1279. gadā, bet tam ir vienīgi netieši pierādījumi.[1] Katrīnas baznīca oficiālajos dokumentos minēta 1312. gadā.[1] 1392. gadā ir pieminētas baznīcas ērģeles un Svētajam Bartolomejam par godu darināts altāris.[1] Tomēr pastāv arī cits uzskats, ka dievnams celts 15. gadsimtā.[1] Baznīca bijusi iegarena. Pastāv uzskats, ka viduslaikos Rīgas franciskāņu orderis ar Svētās Katrīnas baznīcu bijis lielākais Livonijas un, iespējams, Prūsijas apgabalā.[1] Pati baznīca bijusi mazākā viduslaiku Rīgā — tās platība sasniedza 16,8×8, metrus.[2]
14.—15. gadsimtā tikusi pārbūvēta un paplašināta kora (apsīdas) daļa.[1] Pēc reformācijas baznīca tikusi slēgta un daļēji nojaukta.[1] 1526. gadā baznīcai noņemti zvani, lai tiktu pārlieti lielgabalos.[1] 1803. gadā baznīcai tika piebūvēta noliktava, 1818. gadā — tāda pati ēka pie kora.[1] 1855. gadā īpašumam pievienoja ēku Laipu ielā 8.[1] 20. gadsimtā tika atsegti vairāki senie elementi.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 328.—335. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 354. lpp.