Rēzeknes Zaļā sinagoga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rēzeknes Zaļā sinagoga
Externalsynagrezekne.jpg
Rēzeknes Zaļā sinagoga (Latvija)
Rēzeknes Zaļā sinagoga
Rēzeknes Zaļā sinagoga
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Koordinātas 56°30′01″N 27°20′04″E / 56.50028°N 27.33444°E / 56.50028; 27.33444Koordinātas: 56°30′01″N 27°20′04″E / 56.50028°N 27.33444°E / 56.50028; 27.33444
Piederība konfesijai jūdaisms
Statuss sinagoga
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1845
Specifikācija
Būvmateriāli koks

Rēzeknes sinagoga vai arī Zaļā sinagoga, literatūrā saukta arī par Beth midrash ("mācību māja"),[1] atrodas Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī Rēzeknes pilsētas vecajā daļā, dienvidu rajonā.Tā ir vissenāka koka ēka pilsētā, un arī vienīga no 12 sinagogām, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinagogas celtniecību veica guļbūves tehnikā 1845. gadā. Līdzekļus sinagogas celtniecībai saziedoja vietējie ebreju namsaimnieki. Tie bija Aškenazi kultūras pārstāvji, kuri runāja jidišu valodā, kas kopš 17. gadsimta beigām ieceļoja no Polijas-Lietuvas kopvalsts.

Ēkas novietojums bija pārdomāts, lai tā atrastos pilsētniekiem pieejamā vietā, Rēzeknes pilsētas vecajā daļā starp Ludzas ceļu (tagad Latgales iela) un Rēzeknes upi. Šī ēka funkcionēja gan kā lūgšanu nams, gan izglītības iestāde, jeb mācību māja un bibliotēka.

Pēc tam, kad caur Rēzekni tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Varšava—Sanktpēterburga, pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam Rēzeknē (toreizējā Režicā), radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. 19. gadsimta beigās ebreju tirgotāji un amatnieki veidoja ap 50% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita[2].

Pilsētas ekonomiskais uzplaukums deva iespēju atjaunot un uzlabot jau laiku nokalpojušo sinagogu. 1939. gadā pie tās norisinājās vērienīgi pārbūves darbi. Pēdējais kapitālais remonts par sinagogas vecākā, Zāvela Čerfasa, saziedotiem līdzekļiem veikts 1970. gados. Sinagoga savu darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta.

Pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmuma 2004. gadā tā tika iekļauta 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā. Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācijas autors ir arhitekts Artūrs Lapiņš.

Ēkas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes Zaļā sinagoga ir vienīgā Baltijas teritorijā esošā koka sinagoga, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.[3]

Ar laukakmeņu mūra cokola priedes guļbaļķi apšūti ar horizontāliem profilētiem dēļiem, ēka segta ar lēzenu četrslīpju jumtu. Fasāde veidota klasicisma-ampīra stilistikā. Lai saglabātu fasādes kompozīciju, lūgšanu telpas divstāvu apjomā daļā ēkas otrajā stāvā izvietoti t.s. "aklie logi" (vienīgie pilsētā). Ēkas izpētē tika noskaidrots, ka 20. gadsimta sākumā sinagoga pārkrāsota tumšzaļos toņos, tad arī ieguvusi savu nosaukumu.

Restaurācijas izaicinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā raksta A. Lapiņš, sinagogas ēka ir interesanta Latvijas būvvēstures kontekstā, jo tā ir divstāvu guļbūve, Kā liecina vēlāk izbūvētās sienas savilces, ēkā gandrīz pēc uzcelšanas notikušas deformācijas, it īpaši austrumu sienā, kur tā bez atbalsta izbūvēta pilnā lūgšanu telpas augstumā. Stiprinājumi palīdzēja saglabāt ēku gadsimtu garumā.

No konstruktīva viedokļa īpatns ir lūgšanu telpas griestu iekars, kas veidots ka trīsstūrveida iekārtā kopne.

"Vairākkārtējas pārbūves sekmējušas ēkas deformācijas, tādēļ tajā neviena plakne nebija taisna, raksta arhitekts.[4] Apdares atjaunošana pēc konservācijas principiem bija liels izaicinājums gan būvniekiem, gan atbildīgajām Rēzeknes pilsētas domes amatpersonām, bet tā bija veiksmīgi paveikta. Tādējādi no neizmantota grausta ēka pārvērtusies par Latgales pērli, kas priecē acis un popularizē pilsētu valstī un ārpus Latvijas robežiem.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rēzeknes ebreju draudzes pasūtījuma, 2005. gadā izstrādāts sinagogas rekonstrukcijas tehniskais projekts. Projektā paredzēta sinagogas plānojuma struktūras atjaunošana tās sākotnējā izskatā, logu, griestu, grīdas un apdares materiālu atjaunošana, kā arī bojāto konstrukcijas un dekora elementu atjaunošana.[1] Fiksētās oriģinālās apdares atzinums kļuva par pamatu restaurācijas risinājumam - konservācijas metodei, izmantojot ekoloģiskas krāsas un materiālus. Fasādēs pēc iespējas tika saglabāts vēsturiskais koka apšuvums, restaurēti logi, griesti, grīdas, remontētas jums konstrukcijas, pastiprināti balkona pamati un nomainīta jumta segums.

Zaļā sinagogas atjaunošanu īstenoja Rēzeknes pilsētas dome sadarbībā ar profesionālo skolu Sam Eyde Norvēģijā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Rēzeknes tehnikumu un tā tika svinīgi atklāta 2016. gada 22. janvārī. [5]

Restaurācijas gaitā tika atjaunots autentiskais iekšējais telpu plānojums un lūgšanas zāles sakrālais koka ansamblis: Toras skapis, Bimā, Amuds.

2016. gada 23. janvārī sinagogā atkal notika dievkalpojums, kas sauca kopā Rēzeknē dzīvojošus ebreju kopienas pārstāvjus Ļeva Suhobokova vadībā.

2016. gadā par kvalitatīvo restaurāciju Rēzeknes Zaļā sinagoga ieguva Latvijas Būvniecības gada balvu - 3.vietu attiecīgajā nominācijā.

Ekspozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc restaurācijas sinagoga ir atvērta apmeklējumiem un tās telpās notiek arī kultūras un izglītojošas aktivitātes - muzeju nakts, izstādes, semināri, dokumentālu filmu demonstrējumi, koncerti.

Apmeklētājiem apskatāmi:

  • digitālā fotoekspozīcija par Rēzeknes ebreju vēsturi un īpašumiem;
  • sakrālo priekšmetu kolekcija - ecba, talīts, tfillin, Toras tīstokļi, XIX.gs. lūgšanu grāmatas;
  • dokumentāla filma par Rēzeknes ebrejiem "Izdzīvošanas sindroms";
  • neliela bibliotēka ar garīga satura literatūru.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes Zaļās sinagogas rekonstrukcijas projekts ir kalpojis par impulsu ar lielāku vērienu pievērsties ebreju vēsturei, vienlīdz iesaistīto pētnieku skaita un tēmas atklājuma ziņā.

2016. gada martā Latgales Vēstniecībā "Gors" pirmo reizē notika zinātniskā konference "Ebreju Rēzekne". Akadēmiskie pētījumi par Rēzeknes un Latgales ebreju vēstures tēmu veido rakstu krājumu "Ebreju Rēzekne[4]", kas tika prezentēts Rēzeknes Zaļajā sinagogā 2017. gada aprīlī. Izdevumu atbalstīja Fridriha Eberta fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes pilsētas dome. Izdevuma vadītāja ir Ineta Zelča Simansone, sinagogas ekspozīcijas satura koncepcijas autore un koordinatore, domnīcas Creative Museum vadītāja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rēzeknes Zaļā sinagoga». blog.aigsia.lv. 2011. gada 16. februārī.
  2. Rēzeknes Zaļā sinagoga. Informatīvais izdevums. Rēzekne, 2016.
  3. «Rēzeknes Zaļā sinagogas arhitektūra». blog.aigsia.lv. 2015. gada 23. novembrī.
  4. 4,0 4,1 Ebreju Rēzekne. Rakstu krājums. / Sastādītāja Ineta Zelča Simansone. Latviešu un angļu valodās. // Rīga, Creative museum, 2017. - 284.lpp. ISBN 978-9934-19-140-4
  5. «Rēzekni turpmāk greznos atjaunotā Zaļā sinagoga». Latvijas avīze. Skatīts: 2017. gada 27. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]