Nīdermuižas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca
Nidermuizas katolu baznica.jpg
Nīdermuižas katoļu baznīca
Nīdermuižas baznīca (Latvija)
Nīdermuižas baznīca
Nīdermuižas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Pelēču pagasts, Nīdermuiža
Koordinātas 56°07′32″N 26°42′40″E / 56.12556°N 26.71111°E / 56.12556; 26.71111Koordinātas: 56°07′32″N 26°42′40″E / 56.12556°N 26.71111°E / 56.12556; 26.71111
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1931
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Antons Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1901
Specifikācija
Garums 26 m
Platums 16 m
Būvmateriāli šķeltu laukakmeņu mūris, sarkani ķieģeļi

Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Pelēču pagasta Nīdermuižā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīdermuižas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1748. gadā, lai gan jau 1727. gada 22. aprīlī Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts II Stiprais apstiprināja Daugavpils katoļu baznīcas privilēģijas uz Nīdermuižu un uzdeva Daugavpils draudzei Nīdermuižā uzcelt jaunu baznīcu. 1875. gadā to paplašināja, bet 1892. gadā restaurēja. 1898. gadā no tribuļa izcēlās ugunsgrēks un baznīca nodega. Lai būtu vieta dievkalpojumu noturēšanai līdz jaunas baznīcas uzbūvēšanai, tika uzcelta neliela pagaidu koka kapela, kas atradās aiz pašreizējās baznīcas žoga pretī presbitērijam.

Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1901. gadā prāvesta Jāzepa Andžejevska vadībā par draudzes, Lietuvas un Pēterburgas labvēļu līdzekļiem.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Nīdermuižas draudze izveidojās ar pirmās baznīcas celšanas laiku 18. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji draudzi apkalpoja priesteri no Daugavpils, vēlāk draudzē pastāvīgi dzīvoja priesteri. Draudzei ir septiņas kapsētas — Pelēču kapsēta, Gurnejasu kapsēta, Krasnogorskas kapsēta, Bramaņu kapsēta, Ārdavas kapsēta, Zarānu kapsēta, Dubnas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Pētera un Pāvila diena, Kunga Jēzus transfigurācijas svētki, Visu Svēto diena, Kunga prezentācijas svētki.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asūnes baznīca ir laukakmeņu mūra vairāknavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 26 metrus gara un 16 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā ir sens kokgriezumiem bagātīgi rotāts altāris, ko prāvests Andžejevskis nopirka no kādas slēgtas baznīcas Lietuvā.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 277.lpp.
  3. www.vietas.lv