Skaistas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skaistas Svētā Antona Romas katoļu baznīca
Skaistas katoļu baznīca.jpg
Skaistas katoļu baznīca
Skaistas baznīca (Latvija)
Skaistas baznīca
Skaistas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Skaistas pagasts, Skaista
Koordinātas 55°57′41″N 27°22′27″E / 55.96139°N 27.37417°E / 55.96139; 27.37417Koordinātas: 55°57′41″N 27°22′27″E / 55.96139°N 27.37417°E / 55.96139; 27.37417
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1921
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Pāvils Odiņš
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1920 - 1921
Specifikācija
Garums 25 m
Platums 15 m
Būvmateriāli koks

Skaistas Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta centrā Skaistā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaistas pirmais koka dievnams tika uzbūvēts 1778. vai 1788. gadā par prāvesta Žebrovska līdzekļiem. Līdz Rīgas bīskapijas nodibināšanai Skaistas baznīca bija Krāslavas baznīcas filiālbaznīca. 1914. gadā šo dievnamu izjauca un pārveda uz 3 km attēluma esošo Geibu sādžu, kur to uzbūvēja no jauna, jo tur bija vairāk katoļu. Pirmā Pasaules kara laikā baznīca nodega. Tagadējo dievnamu nodegušās baznīcas vietā uzcēla 1920. — 1921. gadā prāvesta Šiksneļa darbības laikā.[2]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca celta uzkalnā, tā ir krustveidīgi celta guļbūve, 25 metrus gara un 15 metrus plata celtne ar kvadrātveidīgiem, bez tradicionālā ovālā virsloka logiem. Vidējā nava ir apmēram 10 metrus augsta, kuras sānos ir piebūvētas divas zemākās sānu navas. No ārpuses ēka apšūta koka dēļiem, pie ieejas virs jumta ir zems četrstūrains tornītis ar dzelzs krustu. Jumts ir noklāts ar cinkotu skārdu. Presbitērija kreisajā pusē ir piebūvēta sakristeja. Ārdurvis celtnei atrodas no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcu ietver dārzs, kurā aug lapu koki un ir prāvesta Staņislava Broča kaps. Dārzu nenoslēdz žogs, bet sakrauti akmeņi žoga veidā. Dievnama priekšā ir ieejas vārti ar diviem mūra stabiem, virs kuriem izbūvēta koka, ar dēļiem apšūta daļa, kur ierīkots neliels zvanu tornis.[3]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamam ir koka griesti un grīda, un lēzeni segti griesti. Kora telpas, kurās atrodas harmonijs, balstās uz diviem pīlāriem. Baznīcā ir trīs ozolkoka altāri. Lielajā altārī ir Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna, labās puses altārī ir Svētā Jura un Svētā Antona gleznas, bet kreisajā — Svētās Terēzijas no Avilas glezna. Aplūkojami ir divi lieli ozolkoka konfesionāli un kvadrātveidīgs ambons. Dievnamam ir neliela, paškalta monstrance.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvils Odiņš.[1] Sākumā, kamēr Skaista bija Krāslavas filiālbaznīca, to apkalpoja Krāslavas misionārilazaristi, bet vēlāk laicīgie priesteri. Patstāvīga draudze izveidojās 1920. gadā. Draudzei ir astoņas kapsētas — Bebrišu, Skradeļu, Bogdānu, Skaistas, Vēveru, Čenčupu, Luņu un Stolu.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena — 40 stundas, Svētā Jura diena, Svētās Terēzijas no Avilas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.421.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 196.-197.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]