Ambeļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ambeļu baznīca
Ambeļu katoļu baznīca.jpg
Ambeļu katoļu baznīca
Ambeļu baznīca (Latvija)
Ambeļu baznīca
Ambeļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Ambeļu pagasts, Ambeļi
Koordinātas 56°02′17″N 26°50′51″E / 56.03806°N 26.84750°E / 56.03806; 26.84750Koordinātas: 56°02′17″N 26°50′51″E / 56.03806°N 26.84750°E / 56.03806; 26.84750
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1782?
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Andrejs Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1782?
Specifikācija
Garums 13 m
Platums 8 m
Būvmateriāli koka

Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Daugavpils novada Ambeļu pagasta centrā apdzīvotā vietā Ambeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par baznīcas celšanu noteiktu ziņu nav, bet ir saglabājusies ziņa, dominikāņu provinciāls A. Šoļuha 1782. gada 17. decembrī, apmeklējot Aglonas baziliku, uzdevis rūpīgāk apkalpot Ambeļu baznīcu, kas pierāda, ka 1782. gadā baznīca ir jau bijusi. Baznīcu cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču, sākotnēji tā ir bijusi neliela, ar apaļiem logiem, kas ir vēl saskatāmi baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta Svētā Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā kapliču pārbūvēja par baznīcu, piebūvējot presbitēriju un priekštelpas, kā arī pagarinot to.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Par patstāvīgu draudzi Ambeļi kļuva tikai pēc Pirmā Pasaules kara. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Aglonietis.[1] Draudzei ir viena — Ambeļu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura svētki, Svētā Pētera un Pāvila diena un Porciunkula atlaidas.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ambeļu baznīca ir 13 metrus gara un 8 metrus plata koka celtne ar šīfera jumtu, uz kura ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas pamats ir būvēts no akmeņiem. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Dievnama griesti ir nedaudz velvēti.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar mākslinieciski augstvērtīgiem un īpatnējiem kokgriezumiem. Baznīcā ir saglabājušies vairāki mākslas priekšmeti. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18. gadsimtā veidotais altāra rentabls. Redzamas ir vairāku anonīmu profesionāli mākslinieku 18. gadsimta otrās puses gleznas —"Svētais Jans Nepomuks", "Svētais Francisks Ksaverijs", "Svētais Ignācijs Lojola", ka arī 18. gadsimta beigu darbs "Golgāta". Daļa baznīcas gleznu un amatniecības darbu glabājas Rundāles pils muzejā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 www.catholic.lv
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 20.lpp.