Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca
Rīga, Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca 2002-11-03.jpg
Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca (Rīga)
Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kalna iela 21, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′33.65″N 24°8′50.07″E / 56.9426806°N 24.1472417°E / 56.9426806; 24.1472417Koordinātas: 56°56′33.65″N 24°8′50.07″E / 56.9426806°N 24.1472417°E / 56.9426806; 24.1472417
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Vladimirs Lunskis
Celtniecības sākums 1913; 1925
Celtniecības beigas 1934

Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca (pilnais nosaukums: Pravieša, Priekšteča un Kristītāja Svētā Jāņa galvas nociršanas pareizticīgo baznīca)[1] ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Kalna ielā 21. Viena no lielākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā.[2]

Baznīcas vēsture saistīta ar blakus esošo Rīgas Visu Svēto un Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu. Pirms Pirmā pasaules kara Svētā Jāņa Priekšteča draudze atradusies koka Visu svēto pareizticīgo baznīcā. Šī bija viena no apmeklētākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā.[2]

Mūra baznīcas celtniecība tika uzsākta 1913. gadā pēc Rīgas eparhijas arhitekta Vladimira Lunska projekta. Pēc Pirmā pasaules kara, kas izjauca baznīcas celtniecību, baznīca cietusi apšaudē. Vecajā koka baznīcā dievkalpojumi notika arī pēc kara. 1925. gadā tika uzsākta baznīcas atjaunošana (celtniecības pabeigšana) arhitekta Vladimira Šervinska. Pabeigtā baznīca tika iesvētīta 1934. gada 19. septembrī. Veco koka baznīcu, kas arī bija veltīta Svētajam Jānim Priekštecim, pārdēvēja par Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu.[2]

Krusta kupola baznīca, kuras apjomos un dekoratīvajos elementos parādās jūgendstila elementi (viena no retajām tādām kulta ēkām Rīgā). Baznīcā atrodas vairākas vērtīgas 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma ikonas. No 1995. līdz 1996. gadam tika uzcelts zvanu tornis pēc arhitekta P. Štokmaņa projekta.[2]

Darbojusies gan Otrā pasaules kara, gan pēckara gados. Baznīca vairākkārt ir tikusi remontēta. Līdz 1999. gadam šeit kalpojis pašreizējais Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Pravieša, Priekšteča un Kristītāja Svētā Jāņa galvas nociršanas pareizticīgo baznīca». Wikimapia.org. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 508.—519. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]