Piedrujas katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Piedrujas katoļu baznīca.jpg
Piedrujas katoļu baznīca
Piedrujas katoļu baznīca (Latvija)
Piedrujas katoļu baznīca
Piedrujas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Piedrujas pagasts, Piedruja
Koordinātas 55°47′45″N 27°26′42″E / 55.79583°N 27.44500°E / 55.79583; 27.44500Koordinātas: 55°47′45″N 27°26′42″E / 55.79583°N 27.44500°E / 55.79583; 27.44500
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1759
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Marians Daļeckis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1759
Specifikācija
Garums 34 m
Platums 13 m
Būvmateriāli mūra

Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagasta centrā Piedrujā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedrujas pirmais dievnams bija koka celtne, kuru 1632. gadā uzbūvējis Lietuvas valsts kanclers Leons Sapieha Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās godam. Taču šī baznīca nodega, tāpēc 1759. gadā tika uzcelta tagadējā baroka stila mūra baznīca ar diviem torņiem, kurai līdzekļi tika atrasti no iepriekšējā dievnama fundācijām un pateicoties prāvesta kanoniķa Kārļa Karpa centieniem. Baznīca atrodas Daugavas krastā. Tā ir 34 metrus gara un 13 metrus plata un 13,5 metrus augsta celtne, zem kuras atrodas plaši pagrabi. Torņu augstums ir 27 metri, tajos atrodas trīs zvani. Lielākais, 24 pudus smagais zvans, uz kura ir uzraksts "Jēzus, Marija, Jāzep, lai skan mūsu sirdīs", ir 1771. gadā prāvesta Karpa dāvāts, bet 1897. gadā atjaunots un nes Svētā Jāņa Kanta vārdu. Otrs zvans tika atliets 1897. gadā, bet trešais, pēc lieluma mazākais tika radīts 1619. gadā. Baznīcas jumts segts 1907., 1937., bet 1974. gadā pilnīgi no jauna pārsegts ar cinka skārdu. Dievnama dārzu ieskauj mūra žogs ar lieliem vārtiem, kas ieskaitot pašu dievnama ēku ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.[2] Dārza četros stūros ir apaļas mūra kapličas, kas tiek izmantotas Euharistiskās procesijas vajadzībām. Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Kazimira Konvalevska un Broņeslava Stefanoviča kapu vietas. Pirmā Pasaules kara laikā dievnams cieta, tā tika atjaunota pēckara gados, pateicoties prāvestam Broņeslavam Stefanovičam, kurš, 1936. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu un griestiem mūra velvē. Presbiterija kreisajā pusē atrodas viena plaša sakristeja ar liturģisko inventāru un senām gleznām. Tajā glabājas seni baznīcas trauki — ciborijs ar uzrakstu "1646. gads", apzeltīta monstrance, kas atjaunota 1762. gadā, kā arī metriku grāmatas no 1783. gada. Sakristejai dievnama pretējā sienā ir iedobums ar kāpnēm ambonā. Dievnamā aplūkojami daudzi 18. gadsimta Stucco tēlniecības darbi.[3] Baznīcā ir četri altāri ar rokoko stila dekorējumiem. Galvenais jeb centrālais ir koka altāris, veidots iluzorās glezniecības manierē ar Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās gleznu. Uz sienas ir freska ar Svētās Trīsvienības attēlu. Virs altāra izvietoti kokā griezti Svētā Kazimira un Svētā Staņislava tēli. Presbiterijā ir divi treliņi, kas atrodas pie altāra un dievgalda. Abi sānu altāri ir mūra ar ģipša skulptūrām — labajā pusē altāra sānos izvietotas Svētā Pētera un Svētā Pāvila skulptūras, kuru vidū atrodas Jēzus Sirds skulptūra, bet kreisās puses altārī ir redzamas divu dominikāņu statujas ar Jaunavas Marijas bezvainīgi ieņemtās tēlu. Šie trīs altāri ir radīti 18. gadsimta trešajā ceturtdaļā un ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi, tāpat kā kancele, kas tika darināta 19. gadsimta sākumā.[2] Pie ieejas durvīm, kreisā torņa iedobumā atrodas Svētā Antona altāris. Dievnamā ir plašas kora telpas ar lielām ērģelēm.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Marians Daļeckis.[1] Piedrujas draudze sākusi veidoties 17. gadsimta pirmajā pusē.

Draudzei ir 10 kapsētas — Piedrujas kapsēta, Vaivodu kapsēta, Filipovcu kapsēta, Talujevcu kapi, Krivoseļcu kapi, Kiseļevcu kapi, Lupandu kapi, Dvorčanu kapi, Pātarnieku kapi un Ostrovkas kapi. Katru gadu kapsētās notiek kapusvētki.[5]

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Kunga Pasludināšanas svētki, Svētā Pētera un Svētā Pāvila svētki, Kunga Kristus pārveidošanās svētki, Krusta paaugstināšanas svētki, Rožukroņa svētki, Bezvainīgās Jaunavas Marijas ieņemšanas svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 Kultūras pieminekļi www.kraslava.lv
  3. 18. gadsimta STUCCO telniecība Latgales baznīcās www.studija.lv
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 151.-153.lpp.
  5. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.310.-311.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]