Riebiņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca
Riebiņu katoļu baznīca.jpg
Riebiņu katoļu baznīca
Riebiņu baznīca (Latvija)
Riebiņu baznīca
Riebiņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Riebiņu pagasts, Riebiņi
Koordinātas 56°20′26″N 26°47′54″E / 56.34056°N 26.79833°E / 56.34056; 26.79833Koordinātas: 56°20′26″N 26°47′54″E / 56.34056°N 26.79833°E / 56.34056; 26.79833
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1909
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Česlavs Mikšto
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1894
Celtniecības beigas 1909
Specifikācija
Garums 24 m
Platums 12 m
Būvmateriāli tēsti laukakmeņi, sarkani ķieģeļi

Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Riebiņu novada Riebiņu pagasta centrā Riebiņos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā katoļu baznīca Riebiņos bija būvēta 1771. gadā, tā bija koka celtne ar vienu torni, apšūta ar koka dēļiem, ko uzcēla muižnieks Veisenhofs. Pēc jaunā dievnama uzcelšanas veco koka baznīcu nojauca, jo tā bija nolietojusies.

Pašreizējo dievnamu cēla prāvesta Dominika Andrekus darbības laikā, kuru par Riebiņu draudzes prāvestu iecēla 1894. gada 1. augustā. Redzēdams vecās baznīcas slikto stāvokli, ķērās pie jaunas mūra baznīcas celšanas Feimaņu upes krastā, izmantojot Nīdermuižas baznīcas celtniecības plānus. Darbu vadītājs bijis meistars, kurš celis arī Nīdermuižas dievnamu.[2] No Barkavas mežiem tika atvesti ozolkoki, kas bija paredzēti altāru, logu un durvju izgatavošanai, no kuriem pēdējos divus jau izgatavoja un novietoja pie plebānijas. Muižnieks, kurš bija zaudējis kāršu spēlē, atriebes dzīts, norīkoja cilveku, kurš aizdedzināja plebāniju. Prāvests izglābās, bet ozolkoka materiāli un izgatavotie logi, durvis un materiālās vērtības, kas bija šajā namā, sadega. Dominikam Andrekusam, kurš cerēja nosvinēt savu 50 priesterības jubileju jaunajā dievnamā, šīs vēlēšanās nepiepildījās un savu jubileju viņš svinēja vecajā baznīcā , lai gan 1906. gadā dievnama mūra darbi bija jau pabeigti. 1907. gadā turpinājās baznīcas iekšdarbi, bet 1908. gada 15. februārī prāvests nomiris un atlikušos darbus turpinājis nākamais prāvests Antons Racevičs, kura darbības laikā, 1909. gadā notika baznīcas konsekrācija, to veltot Svētā Pētera un Svētā Pāvila godam.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir celta no šķeltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem stūros, dzegās un torņos. Tā ir ar diviem torņiem un cinka skārda jumtu, kas uzklāts 1935. gadā prāvesta V. Juško darbības laikā. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Baznīcas tuvumā atrodas plebānija, ko uzbūvēja prāvests A. Olehno 1970. gadā. Baznīcu ieskauj dārzs, ko slēdz žogs cementa stabiņos.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir trīs navu celtne ar flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir veidoti velvē un apmesti. Virsējā daļa balstās uz 4 pīlāriem, kas ēku sadala trijās navās. Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas. Baznīcu no presbitērija atdala koka dievgalds. Kora telpās atrodas harmonijs un no 2011. gada novembra ērģeles, kuras atgādāja no Ikšķiles. Ērģeles pirms tam bijušas Esenes dievnamā Vācijā un bija domātas Ikšķiles Karmela māsu klosterim, taču karmelīta māsas tās novēlēja Riebiņu baznīcai.[4] Zem kora telpām ir 1973. gadā ielikta koka siena ar stikla durvīm, lai telpas aizsargātu no vēja. Dievnama logiem ir dubultrāmji. Funkcionāli risinātās askētiskās iekštelpas apvienotas ar glezniecisku, koloristiski variētu fasāžu risinājumu, kur izmantoti arī neogotikas elementi.[5] Aplūkojams 18. gadsimta cilnis "Svetais Vakarēdiens", kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis[6] un saglabājies no vecā dievnama.

Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā, kas ir divu stāvu, atrodas liels krucifikss ar Svētā Franciska no Asīzes tēlu. Vienā sānu altārī ir Svētā Pētera un Svētā Pāvila glezna, bet otrajā — Dievmātes glezna.[7]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Česlavs Mikšto.[1] Draudze dibināta 18. gadsimtā, līdz ar pirmā dievnama būvi.

Draudzei ir trīs kapsētas — Riebiņu, Prūšu, Trūpīšu un Červinieku kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Franciska no Asīzes diena, Svētā Staņislava mocekļa diena, Svētā apustuļa Pētera diena, Jaunais gads.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.375.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 178.-179.lpp
  4. Riebiņu baznīcā kopš novembra skan jaunās ērģeles www.youtube.com
  5. Riebinu novada baznīcas un draudzes Archived 2012. gada 19. jūnijā, Wayback Machine vietnē. www.riebini.lv
  6. Kultūras pieminekļi Riebiņu novadā Archived 2014. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. www.riebini.lv
  7. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 179.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]