Kankaļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kankaļu baznīca
Kankaļu katoļu baznīca.jpg
Kankaļu katoļu baznīca
Kankaļu baznīca (Latvija)
Kankaļu baznīca
Kankaļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Neretas novads,
Mazzalves pagasts
Koordinātas 56°26′44″N 24°58′48″E / 56.44556°N 24.98000°E / 56.44556; 24.98000Koordinātas: 56°26′44″N 24°58′48″E / 56.44556°N 24.98000°E / 56.44556; 24.98000
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1923
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Uldis Cēsnieks
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1870
Specifikācija
Garums 10 m
Platums 6,5 m
Būvmateriāli koks

Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Neretas novada Mazzalves pagastā. Eiropas nozīmes koka arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1870. gadā Kankaļu kapsētā, kas atrodas aptuveni 12 km no Kurmenes, tika uzcelta koka kapu kapela. Tā tika uzbūvēta vienā laikā ar Kurmenes baznīcu. Pēc Pirmā Pasaules kara Jāņa Panteleona vadībā kapela tika atjaunota, tai piebūvējot sakristeju. 1923. gada 24. jūnijā, Svētā Jāņa Kristītāja dienā Kurmenes baznīcas prāvests Jēkabs Ozoliņš, Kūrijas kanclers Bernhards Kublinskis un Skaistkalnes baznīcas dekāns Alberts Piebalgs kapelu iesvētīja kā Kankaļu draudzes baznīcu, to veltot Svētā Jāņa Kristītāja godam un aizbildniecībai.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir koka baļķu guļbūve ar iegarenu un stūrainu presbitērija daļu, būvēta uz akmens pamatiem, 70 m 2 liela, kas atrodas pie ieejas Kankaļu kapsētā. Tā ir 10 metrus gara, 6,5 metrus plata un 2,5 metrus augsta ēka. Apšūta ar dēļiem, šīfera jumts, virs kura atrodas neliels tornītis. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Ēkai ir seši logi. Pie ieejas kapsētā ir 6 metrus augsts, lubiņām segts mūra zvanu tornis — vārti, kurā iekārts 6 pudus smags tērauda zvans, kuru 1927. gadā iegādājušies draudzes locekļi. Blakus kapsētai atrodas dievnama fundatoru Panteleonu mājas, kuri šeit sāka dzīvot no Napoleonu laikiem. Pie mājām atrodas liels piemiņas akmens, kurā iekalti visi mirušo Panteleonu vārdi. 1975. gadā miris pēdējais Panteleons, kura vārds kā pēdējais tika iekalts akmenī.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienjoma telpa ar koka grīdu un griestiem, kas nagloti pie spārēm. Virs ieejas ir kora telpas. Presbitērija daļā ir koka altāris ar pīlāriem un nišu, kurā ievietots krusts un Dievmātes litogrāfija. Presbitērija daļu no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Labās puses stūrī ir Dievmātes altāris ar kokgriezumiem un Dievmātes gleznu. Altāra antipedijā ir uzraksts "Marija, žēlastības Māte, lūdz par mums". Aplūkojama ir koka kancele, konfesionāls, griestu lustra. Saglabājusies ir prāvesta Mieleško sprediķu grāmata ar draudzes saimnieku uzvārdu ierakstiem. Pie sienas atrodas plāksne par baznīcas iesvētīšanu 1923. gadā.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Uldis Cēsnieks.[1] Draudze sāka veidoties 19. gadsimta beigās, bet oficiāli nodibinājās 1920. gados. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Kankaļos un to apkārtnē, draudzes locekļu skaits ir mazs. Dievkalpojumi notiek vienu reizi gadā Jāņa Kristītāja svētkos. Draudzei ir viena Kankaļu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja dienas svētki un atlaidas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Dievkalpojums reizi gadā www.staburags.lv
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 283.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]