Dvietes baznīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dvietes katoļu baznīca)
Jump to navigation Jump to search
Dvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca
Katoļu baznīca Dvietē.jpg
Dvietes katoļu baznīca
Dvietes baznīca (Latvija)
Dvietes baznīca
Dvietes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Ilūkstes novads,
Dvietes pagasts, Dviete
Koordinātas 56°03′25″N 26°17′22″E / 56.05694°N 26.28944°E / 56.05694; 26.28944Koordinātas: 56°03′25″N 26°17′22″E / 56.05694°N 26.28944°E / 56.05694; 26.28944
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1864
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Edvards Zaksis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1842
Celtniecības beigas 1864
Specifikācija
Būvmateriāli mūra

Dvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagasta centrā Dvietē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dvietes pirmais dievnams bija koka ēka, ko uzcēla 1750. gadā. Dvieti jau no 1703. gada apkalpoja Ilūkstes jezuīti. Pēc jezuītu aiziešanas no 1787. gada draudzi apkalpojuši mūki lazaristi, tikai vēlāk sākuši apkalpot sekulārie priesteri. Dievnams atradies Dvietes muižas parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapsētu, izveidojot kapelu, bet bijušās baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā Pasaules kara to nolauza, vēlāk 1957. gadā prāvests Kārlis Gumpenbergs krustu samontēja un uzstādīja dievnama priekšā, pretī lielajiem vārtiem.[3]

1842. gadā Dvietē par prāvestu kļuvis Jāzeps Tamulevičs, kura vadībā par draudzes un muižnieka Kazimira Plātera Zīberga dotajiem līdzekļiem tika uzsākta jauna dievnama celtniecība. 1864. gadā baznīca tika uzcelta un veltīta Svētā Staņislava Kostkas godam. 1890. gadā dievnamam ieplānoja zemi. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta — tika uzspridzināti torņi, sašautas sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumus noturēja muižas klētī. 1919. gadā par draudzes prāvestu kļuvis Boļeslavs Dižgalvis, kurš pēc saglabātajiem dievnama celšanas plāniem atjaunoja baznīcu iepriekšējā veidolā, tikai bez torņiem. 1929. gada 17. novembrī Ilūkstes baznīcas dekāns J. Velkme iesvētījis atjaunoto baznīcu. Vēlākos gados tika uzcelti torņi. Dievnama atjaunošana izmaksājusi aptuveni 20 000 latu, ko savākusi draudze. Prāvestu Boļeslavu Dižgalvi pēc baznīcas uzcelšanas 1936. gadā nozīmēja kalpošanai uz Alsungas baznīcu. Prāvesta Miķeļa Jermacāna darbības laikā 1960. gadu sākumā tika pārbūvēti visi trīs altāri un veikts remonts. Prāvesta Jāzepa Mičuļa kalpošanas laikā (1964-1974) tika uzcelta jauna plebānija un saimniecības ēkas, kā arī baznīcas dārzā uzstādīts ozolkoka krusts. 1975. gadā dievnamu apmeklējis kanoniskajā vizitācijā toreizējais bīskaps, vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods.

Pēc prāvesta M. Jermacāna informācijas, aptuveni vienā laikā tika būvētas Dvietes un Nīcgales baznīcas un tika apmainīti dievnamu celšanas plāni, tāpēc Dvietē dievnams ir ar diviem torņiem, bet Nīcgalē ar vienu. Latgalē bija raksturīgi būvēt baznīcas ar diviem torņiem, bet toreizējā Kurzemes bīskapijā ar vienu.[4]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir krustveida mūra celtne, būvēta barokas stilā. Tai ir divi torņi, cinkotā skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar kārniņu jumtu. Dārzā uzstādīts ozolkoka krusts.

Dievnams 2004. gadā.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Pie gala durvīm ir maza priekštelpa, virs kuras atrodas koratelpas ar harmoniju. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Grezns sakrālā baroka interjers. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā atrodas Jēzus Sirds glezna, virs tā Svētā Staņislava Kostkas glezna un daudzu svēto skulptūras. Altāri noslēdz krucifikss ar Krustā sisto Pestītāju. Abi sānu altāri atrodas dievnama abos sānos izveidotajās kapelās.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edvards Zaksis.[1] 1783. gadā kļuvusi patstāvīga draudze. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dvietē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir sešas kapsētas — Munču, Zviedrānu, Jadvigovas, Zariņu, Būku un Kalnišķu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki — 40stundas, Karmela Dievmātes diena, Svētā Kazimira diena, Svētā Staņislava Kostkas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca www.viss.lv
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 585.lpp.
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 258.-259.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]