Sesavas luterāņu baznīca
| Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
.jpg) Sesavas baznīca (2015) | |
  Sesavas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
Sesavmuiža, Elejas pagasts,  Latvija |
| Koordinātas | 56°25′19″N 23°43′57″E / 56.4219349°N 23.7324315°EKoordinātas: 56°25′19″N 23°43′57″E / 56.4219349°N 23.7324315°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības sākums | 1567 |
| Celtniecības beigas | 1648 |
| Oficiālais nosaukums: Sesavas luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 5190 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā. 1633. gadā celtā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1567. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles uzcēla Sesavas draudzes novada koka baznīcu, 1633. gadā uzcēla mūra baznīcu.
1838. gadā Mēdemu dzimtas kapos pie Sesavas baznīcas apglabāja agrāko Krievijas impērijas sūtni ASV Kristofu Johanu Frīdrihu fon Mēdemu. 1855. gadā Sesavas baznīcā veica lielus pārbūves darbus, 1859. gadā tajā kristīts nākamais Valsts prezidents Jānis Čakste. Dievnamā ir apskatāma J. Dēringa altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1860) un A. Martina 1860. gadā būvētas ērģeles ar 25 reģistriem. Ērģeļu prospekts, kancele un kungu sols savukārt pārstāv 18. gadsimtu ar vēlā baroka un rokoko stilistiku.
Baznīcā apskatāma piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo un bezvēsts pazudušo Sesavas draudzes locekļu piemiņai.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sesavas baznīca.
