Balvu luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Balvu evanģēliski luteriskā baznīca
Balvu luterāņu baznīca
Balvu luterāņu baznīca (Latvija)
Balvu luterāņu baznīca
Balvu luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Balvu novads, Balvi
Koordinātas 57°07′42″N 27°16′03″E / 57.128210°N 27.267444°E / 57.128210; 27.267444Koordinātas: 57°07′42″N 27°16′03″E / 57.128210°N 27.267444°E / 57.128210; 27.267444
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1913. gads
Celtniecības beigas 1915. gads
Specifikācija
Garums 25,4 metri
Platums 13,94 metri
Oficiālais nosaukums: Balvu luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 2833
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Balvu evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils Diecēzes bīskapa Eināra Alpes prokatedrāle, Balvu prāvesta iecirkņa draudze. Luterāņu draudze un dievnams atrodas Balvu novada centrā, Balvu pilsētā, Mārtiņa Lutera ielā 3. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts 1915. gadā.

Balvu luterāņu draudzes pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad daudzi vidzemnieki pārcēlās uz Latgali. 1901. gadā tika nodibināta draudze. Sākotnēji bija koka lūgšanu nams. Vēlāk Balvu muiža piešķira draudzei 12 hektārus zemes. Mūra baznīcas celtniecība uzsākta 1913. gadā, pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. 1915. gadā tika iesvētīta pašreizējā baznīca. Uzsākot baznīcas celtniecību, katrs draudzes loceklis apņēmās maksāt zināmu summu un katrs saimnieks piegādāt noteiktu daudzumu laukakmeņu.[1] Darbus organizēja mācītājs — prāvests Kārlis Irbe, kuram par piemiņu baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne. Baznīca ir 13,94 metrus plata un 25,4 metrus gara, ar 500 sēdvietām. 1925. gadā iesvētīja baznīcas zvanu, bet 1934. gadā — Herberta Kolbes firmā būvētās industriālās ērģeles. Iesvētīšanas dienā tās spēlēja profesors Pauls Jozuus. Balvu luterāņu baznīcā atrodas neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis — mākslinieka Jēkaba Strazdiņa 1937. gada altārglezna "Kristus svētī ļaudis".

Mācītāji, kas kalpojuši Balvu ev. lut. baznīcā — K. Lapiņš, K. Irbe, J. Reinhards, G. Kness-Kņezinskis, M. Grīvāns, A. Abakuks, V. Šīre, H. Celmiņš, J. Baumanis, K. Freimanis, J. Geide, A. Kavacis, E. Alpe (no 2007. gada bīskaps), no 2008. gada oktobra kalpo mācītājs — Balvu iecirkņa prāvests Mārtiņš Vaickovskis.

Draudzē dievkalpojumi notiek katru svētdienu 10:00.

Draudzei ir astoņas kapsētas — Balvu pilsētas luterāņu kapi, Priedaines kapi, Pokratas kapi, Garosilu kapi, Miezāju kapi, Gaiļakalna kapi, Andra kalna kapi, Beņislavas kapi. Šajās kapsētās regulāri tiek noturēti kapusvētki un svecīšu vakari.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]